ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2016. gada 4. februārī (1)
Lieta C‑465/14
Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank
pret
F. Wieland
un
H. Rothwangl
(Centrale Raad van Beroep (Augstākā sociālās apdrošināšanas tiesa, Nīderlande)) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Sociālais nodrošinājums – LESD 18. un 45. pants – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – 2., 3. pants un 94. panta 1.–3. punkts – Regula (EK) Nr. 859/2003 – 2. panta 1.–3. punkts – Vecuma pensijas pabalsti – Valsts tiesību akti, ar kuriem uz bijušajiem jūrniekiem netiek attiecināta apdrošināšana – Pieteicēja tiesību noteikšana pirms viņa valstspiederības valsts pievienošanās Eiropas Savienībai
1. Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu par Regulas Nr. 1408/71 (2) un Regulas Nr. 859/2003 (3) interpretāciju Centrale Raad van Beroep (Augstākā sociālās apdrošināšanas tiesa, Nīderlande) jautā, vai šīm regulām ir pretrunā Nīderlandes tiesību normas, kas divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados uz trešo valstu valstspiederīgajiem neattiecināja apdrošināšanu vecuma pensijas pabalstiem. Pamatlieta attiecas uz diviem bijušajiem jūrniekiem, kuri tajā laikā dzīvoja un strādāja uz kuģiem, kuru piederības osta bija Nīderlandē. Abi pieteicēji tai laikā bija Austrijas (un tādējādi trešās valsts) pilsoņi (4). Tomēr 2008. gadā, kad viņi attiecīgi pieprasīja pensiju no Nīderlandes iestādēm, Austrija bija pievienojusies Eiropas Savienībai. F. Wieland pa to laiku bija kļuvis par ASV pilsoni, bet H. Rothwangl saglabāja Austrijas pilsonību. Iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai uz abiem bijušajiem jūrniekiem attiecas Savienības sociālā nodrošinājuma tiesību normas, vai šo normu pārejas noteikumi attiecas uz prasībām, ko tie iesnieguši par vecuma pensijas pabalstiem, un vai valsts tiesību normas, ar ko uz viņiem divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados netika attiecināts apdrošināšanas segums vecuma pabalstiem, ir pretrunā LESD 18. pantā nostiprinātajam diskriminācijas aizliegumam principam un LESD 45. pantā garantētajai darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai.
ES tiesību akti
Regula Nr. 1408/71
2. Pirms stājās spēkā Regula Nr. 1408/71, Kopienas tiesību normas, kas reglamentē dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu attiecībā uz migrējošiem darba ņēmējiem, bija ietvertas Regulā Nr. 3/58 (5). Šī regula tomēr neattiecās uz jūrniekiem (6). Tad ar Regulu Nr. 47/67 (7) no 1967. gada 1. aprīļa tika ieviesti īpaši noteikumi jūrniekiem. Šī regula, inter alia, aptvēra piemērojamo tiesību aktu un vecuma pensijas pabalstu noteikšanu. Šīs tiesību normas tika iekļautas Regulā Nr. 1408/71, tādējādi attiecinot nupat minēto regulu uz jūrniekiem.
3. Regulas Nr. 1408/71 preambulas pirmajā apsvērumā ir norādīts, ka noteikumi par valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu koordinēšanu attiecas uz Līguma noteikumu sistēmu par to darbinieku pārvietošanās brīvību, kuri ir dalībvalstu pilsoņi.
4. Būtiskas ir šādas 1. panta definīcijas: “darbinieks”, inter alia, ir jebkura persona, kura ir apdrošināta obligātajā apdrošināšanā vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret viena vai vairāku veidu risku, uz kuru attiecas darbiniekiem vai pašnodarbinātajām personām paredzētas sociālā nodrošinājuma sistēmas jomas (8); “tiesību akti” attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē likumus un citus normatīvos aktus, kā arī visus pārējos pastāvošas vai turpmākas ieviešanas pasākumus, kas attiecas uz tām sociālā nodrošinājuma jomām un sistēmām, ko aptver Regulas Nr. 1408/71 4. panta 1. un 2. punkts (9); “apdrošināšanas laika posmi” ir iemaksu laika posmi vai darba laika posmi darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, kas par apdrošināšanas laika posmiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem, un visi tie laika posmi, kas uzskatāmi par tādiem, ja minētajos tiesību aktos tie uzskatīti par līdzvērtīgiem apdrošināšanas laika posmiem (10); “dzīvesvietas laika posmi” ir laika posmi, kas par tādiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai ir uzskatāmi par pabeigtiem (11).
5. Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 2. panta 1. punktu šī regula attiecas uz “[..] darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, un uz studentiem, uz kuriem attiecas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai viņus kā apgādniekus zaudējušiem ģimenes locekļiem”.
6. 3. panta 1. punktā paredzēts, ka uz personām Regulas Nr. 1408/71 darbības jomā saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti, kas attiecas uz šīs valsts pilsoņiem.
7. Invaliditātes pabalsti un vecuma pabalsti ir sociālā nodrošinājuma jomas, kas ietilpst Regulas Nr. 1408/71 tvērumā (skat. attiecīgi 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu).
8. Saskaņā ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu uz personu, kura ir nodarbināta uz kuģa, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, attiecas šīs valsts tiesību akti (12).
9. Īpašie noteikumi attiecībā uz vecuma pensijas aprēķināšanu ir ietverti III sadaļas 3. nodaļā. Saskaņā ar 44. pantu, ja personai ir bijuši piemērojami divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, tad šīs personas tiesības uz vecuma pensiju tiek aprēķinātas, pamatojoties uz katras šīs valsts tiesību aktiem. Regulas 45. pantā paredzēts, ka kompetentajai iestādei pieteicēja dalībvalstī ir jāņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laikposmi, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem. Gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir pienākums aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz uzkrātajiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laikposmiem saskaņā ar 45. pantā minētajiem noteikumiem, tad piešķiramos vecuma pensijas pabalstus aprēķina saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punktu.
10. Regulas 94. panta nosaukums ir “Pārejas noteikumi darbiniekiem”. Tajā tostarp teikts:
“1. Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms dienas, kad tā stājusies spēkā attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.
2. Visus apdrošināšanas laika posmus un attiecīgā gadījumā visus nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās spēkā stāšanās dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstu maksājumiem, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu.
3. Ja vien šā panta 1. punktā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu tomēr iegūst arī tiesības, kuras attiecas uz tādu gadījumu, kas noticis pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.
[..]”
Regula Nr. 859/2003
11. Tās 1. pantā noteikts, ka Regulas Nr. 1408/71 noteikumi “[..] attiecas uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem tie netika līdz šim attiecināti tikai viņu valstspiederības dēļ, kā arī uz viņu ģimenēm un pārdzīvojušiem tuviniekiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un visādā ziņā nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti”.
12. Tās 2. pantā paredzēts:
“1. Šī regula nenosaka tiesības attiecībā uz laikposmu pirms 2003. gada 1. jūnija.
2. Nosakot tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņem vērā jebkuru apdrošināšanas laiku un attiecīgā gadījumā jebkuru nodarbinātības, pašnodarbinātības vai pastāvīgās uzturēšanās laiku, kas reģistrēts atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem pirms 2003. gada 1. jūnija.
3. Ievērojot 1. punkta noteikumus, tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, ir spēkā arī tad, ja tās saistītas ar gadījumu pirms 2003. gada 1. jūnija.
[..]”
Valsts tiesību akti
13. Ar Algemene Ouderdomswet (Likums par vecuma pensiju vispārējo sistēmu; turpmāk tekstā – “AOW”) tiek noteikta vecuma pensiju shēma personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu. Saskaņā ar šo shēmu, lai persona būtu apdrošināta, tai ir jābūt vecumā no 15 līdz 65 gadiem un jādzīvo Nīderlandē.
14. Saskaņā ar pārskata periodā piemērojamo AOW redakciju kuģi, kuru piederības osta bija Nīderlandē, tika uzskatīti par daļu no šīs valsts teritorijas (13). Tika uzskatīts, ka kuģa apkalpes locekļi dzīvo uz kuģa, ciktāl nebija iespējams konstatēt, ka to dzīvesvieta ir krastā. Šajos apstākļos tika uzskatīts, ka kuģa apkalpes locekļi dzīvo Nīderlandē.
15. Tomēr trešās valsts piederīgais, kurš piederēja pie jūras kuģa apkalpes, kura piederības osta bija Nīderlandē, netika uzskatīts par apdrošinātu personu, ja tas dzīvoja uz šī kuģa AOW izpratnē (14).
Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi
16. F. Wieland ir dzimis 1943. gada 20. martā Austrijā. No 1962. gada 11. oktobra līdz 1966. gada 7. martam viņš strādāja Holland‑Amerika Lijn (turpmāk tekstā – “HAL”). 1966. gada maijā viņš pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur 1969. gada 29. augustā ieguva ASV pilsonību un līdz ar to zaudēja Austrijas pilsonību. 2008. gada aprīlī F. Wieland pieprasīja vecuma pensiju. Sociālā nodrošinājuma bankas valde (Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank; turpmāk tekstā – “RSvb”) ar 2008. gada 15. aprīļa lēmumu noraidīja viņa lūgumu. 2008. gada 3. oktobrī F. Wieland informēja RSvb, ka viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijā.
17. H. Rothwangl ir dzimis 1943. gada 7. decembrī un ir Austrijas pilsonis. No 1962. gada 6. novembra līdz 1963. gada 23. aprīlim viņš strādāja HAL. Sākot no 1998. gada 1. marta H. Rothwangl ir saņēmis Austrijas invaliditātes pensiju (Erwerbsunfähigkeitspension) un sākot no 1998. gada 1. septembra – Šveices invaliditātes pensiju (Invalidenrente). Turklāt H. Rothwangl no 1998. gada 29. novembra līdz 2008. gada 1. decembrim saņēma invaliditātes pabalstu no Nīderlandes iestādēm saskaņā ar Likumu par apdrošināšanu darba nespējas gadījumos (Wet op arbeidsongeschiktheidsverzekering). 2009. gada 12. janvārī viņš lūdza piešķirt vecuma pensiju, sākot no 2008. gada 1. decembra. RSvb noraidīja šo lūgumu ar 2009. gada 26. maija lēmumu.
18. Gan F. Wieland, gan H. Rothwangl veiksmīgi pārsūdzēja šos RSvb lēmumus Rechtbank Amsterdam (Amsterdamas rajona tiesa). RSvb šos nolēmumus pārsūdzēja iesniedzējtiesā.
19. Vispirms lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Centrale Raad van Beroep (Augstākā sociālās apdrošināšanas tiesa) norāda, ka tā ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – “Strasbūras tiesa”) spriedumu lietā Wessels‑Bergervoet pret Nīderlandi (15). Šī lieta attiecās uz prasību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā – “Konvencija”) 14. pantu, kas aizliedz diskrimināciju, kopā ar šīs Konvencijas 1. panta 1. protokolu (kas aizsargā tiesības uz īpašumu). Tajā pieteikuma iesniedzēja, kurai bija tiesības uz vecuma pensijas pabalstiem saskaņā ar AOW, apgalvoja, ka ar kompetentās Nīderlandes iestādes lēmumu par pensiju samazināšanu viņa tika diskriminēta sava dzimuma dēļ, ciktāl samazināšanas iemesls bija tas, ka attiecīgajā laikā precētā sieviete bija apdrošināta tikai par tiem periodiem, kad bija apdrošināts viņas vīrs, kamēr precētiem vīriešiem nebija līdzvērtīga ierobežojuma. Iesniedzējtiesa paskaidro, ka Strasbūras tiesas argumentāciju šajā lietā piemēroja Nīderlandes tiesas citās lietās, kas saistītas ar jūrnieku tiesībām uz pensiju. Tā uzskata, ka nostāja saistībā ar F. Wieland un H. Rothwangl atšķiras no šīm lietām un ka šeit valstspiederības dēļ pieļautā atšķirība ir pamatota Konvencijas 14. panta izpratnē. Tomēr tā vēlas zināt, vai šeit var līdzēt Regula Nr. 1408/71, kas lasāma kopā ar Regulu Nr. 859/2003 un/vai LESD 18. un 45. pantu.
20. Atbilstoši Centrale Raad van Beroep (Augstākā sociālās apdrošināšanas tiesa) lūdz prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:
“1) Vai Regulas Nr. 1408/71 3. pants un 94. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas liedz (daļēji) atteikt vecuma pensiju bijušajam jūrniekam, kurš piederēja pie kuģa apkalpes ar piederības ostu dalībvalstī, kuram nebija dzīvesvietas uz sauszemes un kurš nebija kādas dalībvalsts valstspiederīgais, pēc tam, kad valsts, kuras pilsonis jūrnieks ir, pievienojās Savienībai (tās juridiskajai priekštecei) vai šai valstij kļuva saistoša Regula Nr. 1408/71, pamatojot tikai ar to, ka (apgalvotās) apdrošināšanas laikposmā šis bijušais jūrnieks nebija (pirmās minētās) dalībvalsts pilsonis?
2) Vai LESD 18. un 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram uz jūrnieku, kas piederēja pie kuģa apkalpes ar piederības ostu šajā dalībvalstī, kuram nebija dzīvesvietas uz sauszemes un kurš nebija kādas dalībvalsts valstspiederīgais, neattiecināja vecuma pensijas apdrošināšanu, lai gan atbilstoši šim regulējumam par apdrošinātu tiek uzskatīts jūrnieks, kurš ir tās dalībvalsts valstspiederīgais, kurā kuģim ir piederības osta, un kurš citādi ir tādos pašos apstākļos, ja valsts, kuras valstspiederīgais ir pirmais minētais jūrnieks, pensijas noteikšanas brīdī starplaikā ir pievienojusies Savienībai vai starplaikā Regula Nr. 1408/71 ir kļuvusi saistošai šai valstij?
3) Vai uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild tāpat attiecībā uz (bijušo) jūrnieku, kurš savas nodarbinātības laikā bija kādas valsts pilsonis, kura vēlāk pievienojās Savienībai (tās juridiskajai priekšgājējai), bet kurš pievienošanās brīdī vai brīdī, kad šai valstij kļuva saistoša Regula Nr. 1408/71, un brīdī, kad viņa vecuma pensijas pieteikums tika pārrēķināts naudā, nebija kādas dalībvalsts valstspiederīgais, bet kuram atbilstoši Regulas Nr. 859/2003 1. pantam tomēr ir piemērojama Regula Nr. 1408/71.”
21. Rakstveida apsvērumus ir iesniegušas RSvb, Nīderlandes valdība un Eiropas Komisija. Visas trīs lietas dalībnieces, kā arī Spānijas Karaliste ir izteikušas mutvārdu apsvērumus 2015. gada 16. septembra tiesas sēdē. F. Wieland un H. Rothwangl šajā lietā nav snieguši rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus.
Vērtējums
Ievada apsvērumi
22. Laikā, kad F. Wieland un H. Rothwangl strādāja HAL, Nīderlandē uz jūrniekiem netika attiecināts Regulas Nr. 3/58 (16) tvērums. Tas nebija pretrunā ar tajā laikā piemērojamām starptautisko tiesību normām par jūrnieku pensijām (17). Tādēļ jūrnieku piederību pie sociālā nodrošinājuma shēmām reglamentēja vienīgi valsts tiesību normas.
23. Kad 2008. gadā H. Rothwangl un F. Wieland attiecīgi pieprasīja vecuma pensijas, bija piemērojama Regula Nr. 1408/71. Šīs regulas mērķis nav aizstāt dažādu valstu sociālās nodrošināšanas sistēmas (18). Drīzāk tās galvenais mērķis ir koordinēt valstu sistēmas, lai īstenotu personu brīvas pārvietošanās principu tagadējās Eiropas Savienības teritorijā (19). Saskaņā ar šīm tiesību normām Austrijas kompetentās iestādes pienākums ir saskaņoti ar saviem Nīderlandes kolēģiem noteikt, vai summēt pieteicēju tiesības uz pensiju saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 3. nodaļu.
24. Kaut gan ir taisnība, ka dalībvalstis saglabā pilnvaras noteikt piederības nosacījumus savām sociālā nodrošinājuma shēmām, tomēr tām, īstenojot minētās pilnvaras, jāievēro Savienības tiesību akti un jo īpaši Līguma noteikumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Tātad šo nosacījumu rezultātā no valsts tiesiskā regulējuma, par kādu ir pamatlieta, tvēruma nedrīkst izslēgt personas, uz kurām attiecas šie tiesību akti saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71. Obligātajām apdrošināšanas shēmām jābūt saderīgām ar LESD 18. un 45. panta noteikumiem (20). Uzdotie prejudiciālie jautājumi ir jāskata šajā kontekstā.
Pirmais jautājums
25. Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa vaicā, vai pensionētam Austrijas jūrniekam, kurš bija trešās valsts valstspiederīgais laikā, kad strādāja uz kuģa, kura piederības osta bija Nīderlandē, var tikt liegta pensija pēc tam, kad valsts, kuras pilsonis viņš ir, pievienojās Eiropas Savienībai. Vai Regula Nr. 1408/71 nepieļauj Nīderlandes tiesību normas, ar kurām uz H. Rothwangl netika attiecināta apdrošināšana attiecībā uz vecuma pensijas pabalstiem saskaņā ar Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmu savas valstspiederības nodarbinātības laikā dēļ?
26. RSvb norāda, ka H. Rothwangl lieta neietilpst Regulas Nr. 1408/71 tvērumā. Saskaņā ar Nīderlandes valdības teikto Regulas Nr. 1408/71 3. pants nav piemērojams, jo H. Rothwangl neatbilst 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Savukārt Spānijas valdība apgalvo, ka H. Rothwangl situācija būtu jāizskata atbilstoši situācijai 2008. gada 1. decembrī, kad viņš pieprasīja pensiju. Tobrīd viņam bija piemērojami Regulas Nr. 1408/71 noteikumi, tāpēc izskatāmā valsts tiesību norma ir aizliegta saskaņā ar 3. pantu.
27. Komisija norāda, ka izšķirošais jautājums ir par to, vai Regulas Nr. 1408/71 94. panta 2. punkts attiecas uz laikposmu, kad H. Rothwangl strādāja HAL. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jānosaka, vai H. Rothwangl ir vai nav pabeigts apdrošināšanas laikposms. Kad H. Rothwangl strādāja HAL, saskaņā ar valsts tiesību normām viņš tika uzskatīts par Nīderlandes rezidentu. Tas rada pietiekami ciešu saikni ar Nīderlandi, lai attiecīgo laikposmu klasificētu kā apdrošināšanas laikposmu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Turklāt tiesību normās par jūrniekiem Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā reglamentēta ne tikai piemērojamo tiesību aktu noteikšana, bet arī tas, vai personai, uz kuru attiecas Regula Nr. 1408/71, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu.
28. Nepiekrītu RSvb un Nīderlandes valdības sniegtajai Regulas Nr. 1408/71 2. panta interpretācijai.
29. Skaidrs, ka tad, kad H. Rothwangl 2008. gada 1. decembrī pieprasīja pensiju, viņš bija dalībvalsts pilsonis. Viņš bija apdrošināts saskaņā ar Austrijas sistēmu attiecībā uz vecuma pensijas pabalstiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1408/71 (21) materiālajā tvērumā. Viņš lūdz proporcionālus pabalstus no kompetentās Nīderlandes iestādes, pamatojoties uz laikposmu, kad viņš strādāja HAL un viņam Nīderlandē tika piemēroti attiecīgie valsts noteikumi. Tādēļ uz viņu attiecas 2. panta 1. punkta tvērums.
30. Patiešām, uzskatu RSvb un Nīderlandes valdības nostāju par nesaprotamu, jo H. Rothwangl saņēma invaliditātes pabalstu no Nīderlandes iestādēm. Šis pabalsts ietilpst Regulas Nr. 1408/71 (22) materiālās piemērošanas jomā. Man šķiet, ka šeit ir pretruna, jo tika uzskatīts, ka viņš atbilst šīs regulas personiskās piemērošanas jomai pretendēšanas uz invaliditātes pabalstu izpratnē, bet tiek apgalvots, ka regula uz viņu netiek attiecināta pieprasītās vecuma pensijas ziņā.
31. Iesniedzējtiesa konkrēti jautā, vai jebkādu skaidrību šajā jautājumā rada Tiesas judikatūra par Regulas Nr. 1408/71 2. panta interpretāciju, jo īpaši spriedumā Belbouab (23).
32. T. Belbouab bija 1924. gadā dzimis Alžīrijas izcelsmes Francijas pilsonis. Viņš strādāja par kalnraci Francijā un pēc tam emigrēja uz Vāciju, kur strādāja tādā pašā darbā. T. Belbouab veica nepieciešamās iemaksas visā nodarbinātības laikā abās valstīs. T. Belbouab zaudēja Francijas pilsonību 1962. gadā, kad Alžīrija ieguva neatkarību. Vācijas iestādes 1964. gadā noraidīja viņa pieprasījumu piešķirt kalnrača pensiju. Tiesa norādīja, ka valsts tiesas uzdotajiem jautājumiem par Regulas Nr. 1408/71 2. panta interpretāciju pamatā esošais pieņēmums bija tāds, ka, iesniedzot pieteikumu, T. Belbouab bija jābūt dalībvalsts pilsonim. Šis pieņēmums bija pretrunā tiesiskās noteiktības principam. Tiesa nolēma, ka prasība būt pilsonim vienā no dalībvalstīm attiecas uz nodarbinātības, ar apdrošināšanas laikposmiem saistīto iemaksu maksāšanas un attiecīgo tiesību iegūšanu laiku (24).
33. Šeit nav strīda, ka H. Rothwangl bija dalībvalsts pilsonis 2008. gada 1. decembrī, kad pieprasīja vecuma pensiju no Nīderlandes, bet ne pārskata periodā. Vai viņš tomēr ieguva tiesības pārskata periodā? Spriedumā Belbouab šis jautājums netika apspriests. T. Belbouab bija samaksājis nepieciešamās iemaksas un bija ieguvis tiesības attiecīgajā laikposmā. Man šķiet, ka tāpēc spriedums Belbouab nepalīdz atrisināt šo lietu.
34. Turklāt iesniedzējtiesa jautā, vai būtisks ir spriedums Buhari Haji (25). Šī lieta bija par Nigērijas pilsoni, kuram līdz Nigērijas neatkarības iegūšanai 1960. gadā bija Lielbritānijas pilsonība. No 1937. gada līdz 1986. gadam I. Buhari Haji bija strādājis Beļģijas Kongo (kas 1960. gada 1. jūlijā kļuva Zaira) un veicis iemaksas Beļģijas sociālā nodrošinājuma shēmā līdz Zairas neatkarībai. Tiesa nolēma, ka nepastāv saikne starp darba ņēmēju situāciju, kuri kādreiz bija tās valsts pilsoņi, kas vēlāk kļuva par (toreizējās) Eiropas Kopienas dalībvalsti, bet kuri zaudēja šo pilsonību pirms šīs valsts pievienošanās Kopienai, un pārvietošanās brīvības piešķiršanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām Kopienā. Situācija bija atšķirīga tikai tām personām šajā kategorijā, kuri saglabāja attiecīgās valsts pilsonību pēc tās pievienošanās Kopienai un kuru tiesības tika atzītas un aizsargātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par sociālo nodrošinājumu ar Regulas Nr. 1408/71 94. un 95. pantā ietvertajiem pārejas noteikumiem, kas ļauj ņemt vērā visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laikposmus, kuri pabeigti pirms pievienošanās, lai noteiktu tiesības uz pabalstu maksājumiem saskaņā ar šo regulu.
35. H. Rothwangl situācija ir ļoti atšķirīga no I. Buhari Haji situācijas. Viņš neveica iemaksas un nebija apdrošināts saskaņā ar pārskata periodā piemērojamo Nīderlandes tiesisko regulējumu. Vai tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 94. panta 1. punktu un 3. punktu viņš ieguva tiesības uz jebkādu vecuma pensiju, uz ko viņam ir tiesības Austrijā?
36. 94. panta 1. punktā ir norādīts, ka nekādas tiesības netiek iegūtas saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71 pirms šīs regulas stāšanās spēkā attiecīgās dalībvalsts teritorijā (26).
37. Lai dotu iespēju Regulu Nr. 1408/71 piemērot pagātnes situāciju sekām nākotnē, 94. panta 2. punktā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, noteikts pienākums ņemt vērā visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laikposmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās piemērošanas datuma attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Tādēļ no šī noteikuma izriet, ka dalībvalstij nav tiesību atteikties ņemt vērā apdrošināšanas laikposmus, kas pabeigti citas dalībvalsts teritorijā, nolūkā noteikt pieteicēja vecuma pensiju tikai tādēļ, ka šie laikposmi tika pabeigti pirms minētās regulas stāšanās spēkā (27).
38. Lai sekmīgi atsauktos uz Regulas Nr. 1408/71 94. panta 2. punktu, pieteicējam ir jāspēj norādīt uz apdrošināšanas laikposmu un attiecīgā gadījumā nodarbinātības vai dzīvesvietas laikposmiem, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra (28).
39. Man šķiet, ka šie nosacījumi nav nemainīgi kumulatīvi. Vārdi “un attiecīgā gadījumā” vedina domāt, ka ne vienmēr ir jāpierāda, ka ir ievēroti visi trīs nosacījumi. Jāatceras, ka 94. panta 2. punkts piemērojams visiem sociālā nodrošinājuma maksājumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1408/71 materiālās piemērošanas jomā. Nosacījumi, kas pieteicējam ir jāizpilda, varētu atšķirties atkarībā no dalībvalsts un/vai attiecīgā pabalsta veida. Nīderlandes shēmā (cik saprotu) netiek pieprasīts, lai pieteicējs arī pierādītu, ka viņam ir pabeigts dzīvesvietas vai nodarbinātības laikposms, lai gan nav strīda, ka H. Rothwangl atbilst abiem šiem nosacījumiem. Taču pieteicējam ir jāspēj norādīt uz apdrošināšanas laikposmu, kas pabeigts saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.
40. Vai H. Rothwangl var atbilst šim nosacījumam?
41. Attiecīgie valsts tiesību akti veido tiesisko regulējumu Regulas Nr. 1408/71 1. panta j) punkta izpratnē. Saskaņā ar 1. panta r) punktu apdrošināšanas laikposmi ir iemaksu laikposmi vai darba vai pašnodarbinātības laikposmi, kas par apdrošināšanas laikposmiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem. Šī īpašā atsauce uz attiecīgās valsts tiesību aktiem skaidri parāda, ka Regulā Nr. 1408/71 it īpaši apdrošināšanas laikposmu summēšanas izpratnē ir atsauces uz nosacījumiem, no kuriem attiecīgās valsts tiesību aktos ir atkarīga noteikta laikposma atzīšana par līdzvērtīgu apdrošināšanas laikposmiem (29).
42. Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar atsauces laikposmā piemērojamām valsts tiesību normām H. Rothwangl nebija apdrošināts, jo uz trešo valstu pilsoņiem, kas pieder pie jūras kuģa apkalpes, kas uz šā kuģa dzīvo, netika attiecināta vecuma pensijas apdrošināšana. Tā arī nepārprotami nosaka, ka attiecīgās valsts tiesību normas bija diskriminējošas pilsonības dēļ (30). Vai šāda diskriminācija ir aizliegta ar Regulas Nr. 1408/71 3. pantu? Ja tas tā ir, H. Rothwangl varētu tad apgalvot, ka pret viņu būtu jāizturas tā, it kā viņš būtu pabeidzis apdrošināšanas laikposmu Nīderlandē, kaut gan faktiski viņš neatbilst šim būtiskajam 94. panta 2. punkta komponentam.
43. Līdzīgus jautājumus Tiesa aplūkoja spriedumā Kauer un spriedumā Duchon.
44. Austrijas pilsone L. Kauer pieprasīja vecuma pensiju Austrijā. Viņa bija strādājusi un viņai bija pabeigti obligātās apdrošināšanas laikposmi saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. Atzīstot kvalifikācijas laikposmus vecuma pensijas apdrošināšanas mērķiem, kompetentā iestāde ņēma vērā laikposmu Austrijā, kad viņa nestrādāja, bet audzināja bērnus. Šādi laikposmi tika uzskaitīti par “aizstājošajiem laikposmiem”. Tomēr netika ieskaitīti līdzvērtīgi laikposmi, kurus L. Kauer pavadīja Beļģijā, audzinot bērnus. Bērnu audzināšanā pavadītais laiks (gan Austrijā, gan Beļģijā) notika pirms Austrijas pievienošanās (toreizējai) Eiropas Kopienai. Iesniedzējtiesa lūdza norādījumus par to, vai ar Regulas Nr. 1408/71 94. panta 1.–3. punktu tika aizliegti valsts tiesību akti, ar kuriem uz bērnu audzināšanā Beļģijā pavadītais laiks netiek uzskatīts par aizstājošu laikposmu L. Kauer vecuma pensijas pabalsta aprēķināšanai.
45. J. F. Duchon bija Austrijas pilsonis, kurš pirms Austrijas pievienošanās Kopienai bija strādājis Vācijā. Šajā laikā viņš cieta nelaimes gadījumā ražošanā. Tāpēc J. F. Duchon no Vācijas iestādēm saņēma nelaimes gadījuma ražošanā pabalstu. Viņa invaliditātes pensijas pieteikums Austrijas iestādēm, sākot no 1998. gada 1. janvāra, tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka: i) viņš nebija pabeidzis kvalifikācijas laikposmu; ii) tā kā ar nelaimes gadījumu saistītie notikumi notika Vācijā pirms Austrijas pievienošanās, tad viņš nevarēja atsaukties uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
46. Abās lietās Tiesa nolēma, ka attiecīgie pieteicēji varēja atsaukties uz pārejas noteikumiem Regulas Nr. 1408/71 94. pantā un ka L. Kauer un J. F. Duchon piemērojamās Austrijas tiesību normas bija aizliegtas, pamatojoties uz nediskriminācijas principu. No šiem spriedumiem var identificēt konkrētus kopīgus principus.
47. Tiesa nolēma, ka, lai īstenotu Regulas Nr. 1408/71 94. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumus, ir jāņem vērā apdrošināšanas laikposmi, kas pabeigti pirms šīs regulas stāšanās spēkā (31). Abos gadījumos pieteicēji bija apdrošināti saskaņā ar attiecīgajām valsts tiesību normām. Izskatāmie valsts pasākumi tad bija jāvērtē, ņemot vērā Kopienas tiesību normas tā, kā tās tika piemērotas pēc Austrijas pievienošanās (32). Tādēļ kompetentajai iestādei bija jāpiemēro principi, kas saistīti ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, un 94. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumi (33).
48. No sprieduma Kauer un sprieduma Duchon ir skaidrs, ka H. Rothwangl situācija jāpārbauda, atsaucoties uz Savienības tiesību aktiem pēc Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Kādas ir šādas analīzes sekas?
49. Man šķiet, ka (diemžēl) H. Rothwangl situācija atšķiras no pieteicēju situācijas minētajās divās lietās divos svarīgos aspektos.
50. Pirmkārt, diskriminācijas aizliegums noteic, ka līdzīgās situācijās nevajadzētu piemērot atšķirīgus noteikumus un dažādās situācijās savukārt nevajadzētu piemērot vienādus noteikumus, ja vien tādai pieejai nav objektīva pamata (34). Spriedumā Kauer Tiesa konstatēja, ka ar attiecīgo valsts tiesību aktu tiešām tika ieviesta atšķirīga attieksme, jo tajā automātiski tika ņemti vērā Austrijā pabeigtie bērna audzināšanas laikposmi, tomēr šādi laikposmi, kas pavadīti citā EEZ dalībvalstī, tika ņemti vērā atkarībā no maternitātes pabalstu vai līdzvērtīgu pabalstu saņemšanas naudā saskaņā ar Austrijas federālajiem tiesību aktiem. Kad šīs atšķirīgās tiesību normas pēc Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai tika piemērotas bērna audzināšanas laikposmiem, kas pavadīti gan Austrijā, gan citā dalībvalstī, šāda tiesību akta darbība radīja nelabvēlīgu situāciju Kopienas pilsoņiem, kuri bija dzīvojuši vai strādājuši Austrijā un pēc tam izmantojuši savas tiesības uz pārvietošanās brīvību (35). Spriedumā Duchon Tiesa identificēja pilnībā atšķirīgu attieksmi, kas bija nelabvēlīga Austrijas darba ņēmējiem, kuri īstenoja savas tiesības uz pārvietošanās brīvību, salīdzinot ar tiem, kuri palika Austrijā, jo pirmajai grupai bija mazāka iespēja atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un kvalificēties pabalstiem (36).
51. Abās lietās izšķiroši ir tas, ka Tiesa bija netieši gatava uzskatīt, ka pieteicēji ir izmantojuši Savienības tiesības uz pārvietošanās brīvību, lai gan izskatāmā “pārvietošanās” notika pirms Austrijas pievienošanās ES. Tādējādi, lai gan Beļģija varēja likumīgi uzskatīt L. Kauer par trešās valsts pilsoni no ES tiesību viedokļa, kad viņa no 1970. gada līdz 1975. gadam tur audzināja bērnus, un Vācija tāpat varēja likumīgi uzskatīt J. F. Duchon par trešās valsts pilsoni, kad viņš cieta nelaimes gadījumā ražošanā, tur strādājot 1968. gadā, pēc Austrijas pievienošanās Savienībai Austrijai šie “ārvalstīs” pavadītie laikposmi bija jāuzskata par pavadītiem citā Savienības dalībvalstī, izmantojot tiesības uz pārvietošanās brīvību.
52. No tā izriet, ka šajā lietā Austrijai jāuzskata, ka H. Rothwangl ir izmantojis tiesības uz pārvietošanās brīvību vēl pirms Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kad viņš strādāja HAL uz kuģiem, kuru piederības osta bija Nīderlandē. Tomēr pats par sevi tas nav pietiekami, lai H. Rothwangl būtu pieejams pensijas “Nīderlandes” papildinājums. Atšķirībā no L. Kauer un J. F. Duchon H. Rothwangl grūtības nav atkarīgas tikai (vai pat galvenokārt) no Austrijas tiesību normām. Tās ir atkarīgas no Nīderlandes tiesiskā regulējuma, kas nodrošinājumu neattiecināja uz H. Rothwangl, kamēr viņš strādāja HAL, jo bija trešās valsts pilsonis. Un šāda neattiecināšana, lai gan tā ir skaidri diskriminējoša pilsonības dēļ, tai laikā bija pilnīgi pieļaujama saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo Austrija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts.
53. Otrkārt, spriedumā Kauer un spriedumā Duchon nebija strīda, ka attiecīgie pieteicēji bija saistīti ar attiecīgo valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu (abas lietas bija par Austrijas shēmu). Runājot plaši, jautājums bija par to, vai tad, kad Austrijas kompetentas iestādes aprēķināja pabalstus, uz kuriem pieteicējiem bija tiesības, vajadzēja ņemt vērā ārpus Austrijas pavadītos laikposmus (37). Savukārt Tiesai nav informācijas par to, vai H. Rothwangl pārskata periodā bija saistīts ar Austrijas sociālā nodrošinājuma sistēmu; tomēr ir skaidrs, ka viņš neieguva nekādas tiesības saskaņā ar Nīderlandes tiesību normām, kas bija piemērojamas pārskata periodā, kad viņš strādāja HAL. Tāpēc, vienkārši izsakoties, nav iegūtas tiesības, uz kurām varētu attiekties Regulas Nr. 1408/71 94. panta 2. punkta pārejas noteikumi. Šādu tiesību piešķiršana ar atpakaļejošu spēku būtu pretrunā tiesiskās noteiktības principam un skaidri izteiktajai 94. panta 1. punkta redakcijai.
54. Atšķirībā no Komisijas neuzskatu, ka būtisks kritērijs ir tas, vai H. Rothwangl pārskata periodā bija pietiekami cieša saikne ar Nīderlandi. Šāds nosacījums nav atspoguļots Regulas Nr. 1408/71 94. panta 2. punkta formulējumā. Tāpat neuzskatu, ka būtisks ir 13. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Vienīgais šā noteikuma mērķis ir noteikt valsts tiesību aktus, kas piemērojami personām, kuras strādā uz kuģa, kas kuģo ar dalībvalsts karogu. Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā nav paredzēti nosacījumi, kas rada tiesības vai pienākumus būt saistītam ar sociālā nodrošinājuma shēmu vai konkrētu daļu saskaņā ar šādu shēmu. Šo nosacījumu paredzēšana ir katras dalībvalsts tiesību aktu jautājums (38). Šeit nav strīda par to, ka H. Rothwangl, strādājot HAL, tika piemērotas Nīderlandes tiesību normas, kā arī par to, ka viņš nebija apdrošināts saskaņā ar šīm tiesību normām. Tādējādi viņa apdrošināšanas laikposms netika pabeigts 94. panta 2. punkta izpratnē.
55. Tādēļ secinu, ka persona, kura pieprasa vecuma pensiju un nebija kādas dalībvalsts pilsonis tajā laikposmā, par kuru tā pieprasa šīs tiesības, tās neiegūst Regulas Nr. 1408/71 94. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumu izpratnē apstākļos, ja šai personai nav pabeigta apdrošināšanas laikposma saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms savas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, jo attiecīgais laikposms nav apdrošināšanas laikposms saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Tā tas ir pat tad, ja šajā laikā šī persona dzīvoja un strādāja dalībvalstī, kurai jānosaka šīs personas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 noteikumiem. Šīs regulas 3. pantā netiek aizliegtas tādas valsts tiesību normas, kas šāda pieteicēja dzīvesvietas un nodarbinātības laikposmā neattiecināja uz viņu apdrošināšanu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas sistēmu.
Otrais jautājums
56. Otrajā jautājumā iesniedzējtiesa vaicā, vai saskaņā ar LESD 18. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 45. pantu (kas garantē darba ņēmēju pārvietošanās brīvību) Nīderlandes iestādēm, aprēķinot H. Rothwangl pensiju, nav jāpiemēro attiecīgās valsts tiesību normas, kas uz trešo valstu valstspiederīgajiem jūrniekiem pārskata periodā neattiecināja vecuma pensijas apdrošināšanu.
57. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir “nē”.
58. Akta par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (turpmāk tekstā – “Pievienošanās akts”), 2. pantā paredzēts, ka no pievienošanās dienas sākotnējo līgumu noteikumi ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos līgumos un Pievienošanās aktā paredzētajiem nosacījumiem. Pievienošanās aktā nav iekļauti pārejas noteikumi par tagadējo LESD 18. un 45. panta piemērošanu. Šos noteikumus tāpēc ir jāuzskata par uzreiz piemērojamiem un saistošiem Austrijai no tās pievienošanās datuma, proti, 1995. gada 1. janvāra. Secinājums ir tāds, ka, sākot ar šo datumu, citām dalībvalstīm jāizturas pret Austrijas pilsoņiem kā Savienības pilsoņiem.
59. Tomēr Pievienošanās aktā esošajām dalībvalstīm ne ar ko netiek pieprasīts izturēties pret Austrijas pilsoņiem tāpat, kā tās izturējās pret citu dalībvalstu pilsoņiem pirms pievienošanās (39). H. Rothwangl varēja vienīgi uzstāt, lai Nīderlande izturētos pret viņu tā, it kā viņš būtu apdrošināts, lai saņemtu vecuma pabalstus, ja viņš būtu tiesīgs iegūt tiesības, kas izriet no noteikumiem, kuros tiek reglamentēta darba ņēmēju pārvietošanās brīvība pārskata periodā (40). Tomēr viņam nebija šādu tiesību. Tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem nevar iegūt pirms pievienošanās un tādēļ nevar tikt atzītas pēc pievienošanās, ja nav izpildīti nosacījumi to iegūšanai vai pastāvēšanai (41).
60. Tāpēc secinu, ka LESD 18. un 45. pants Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā nav pretrunā ar tādu valsts tiesisko regulējumu kā H. Rothwangl lietā izskatāmais.
Trešais jautājums
61. Trešais jautājums būtībā attiecas uz F. Wieland. Iesniedzējtiesa vaicā, vai pieteicējs, kurš pensijas pieprasīšanas laikā ir kādas trešās valsts pilsonis, bet pārskata perioda laikā bija tādas valsts pilsonis, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc tam, kad viņam bija pabeigts uzturēšanās un nodarbinātības laikposms vienā dalībvalstī, var gūt labumu no Regulas Nr. 1408/71, jo uz viņu attiecas Regulas Nr. 859/2003 1. panta tvērums un viņš var atbilst šīs regulas 2. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumiem.
62. No manas argumentācijas saistībā ar H. Rothwangl lietu izriet, ka viņš to nevar.
63. F. Wieland atbilst Regulas Nr. 859/2003 1. panta nosacījumiem, jo viņš ir ASV pilsonis, kas likumīgi uzturas Austrijā, un apstākļi, kas saistīti ar viņa prasību, nav ierobežoti ar atsevišķu dalībvalsti, un uz viņu jau neattiecas šie noteikumi, pamatojoties vienīgi uz viņa pilsonību. Tāpēc viņš ietilpst šīs regulas piemērošanas subjektu lokā.
64. Regulas Nr. 859/2003 2. panta 1.–3. punkta redakcija līdzinās Regulas Nr. 1408/71 94. panta 1.–3. punkta redakcijai. Lai gan F. Wieland pārskata periodā bija Nīderlandes rezidents, saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu viņš (tāpat kā H. Rothwangl) nebija apdrošināts attiecībā uz vecuma pensijas pabalstiem. Tāpēc viņš neatbilda 2. panta 2. punkta pirmajam nosacījumam un neieguva tiesības šī noteikuma izpratnē. Tāpēc viņa prasība ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ, ko esmu izklāstījusi iepriekš 35.–55. punktā par H. Rothwangl.
65. Tādēļ atbildei uz trešo jautājumu jābūt tādai, ka persona, uz kuru attiecas Regulas Nr. 859/2003 1. panta tvērums un kura pieprasa tiesības uz vecuma pensijas pabalstiem, pamatojoties uz laikposmu pirms 2003. gada 1. jūnija, nav tiesīga atsaukties uz šīs regulas 2. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumiem, ja attiecīgais laikposms nav apdrošināšanas laikposms saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai gan šajā laikā šī persona dzīvoja un strādāja šajā dalībvalstī, kam ir jānosaka šīs personas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 noteikumiem.
Secinājumi
66. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Centrale Raad van Beroep (Augstākā sociālās apdrošināšanas tiesa, Nīderlande) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
– persona, kura pieprasa vecuma pensijas pabalstus un kura nebija kādas dalībvalsts pilsonis tajā laikposmā, uz kuru pamatojoties šī persona pieprasa tiesības, tās neiegūst Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 94. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumu izpratnē apstākļos, ja šī persona nav pabeigusi apdrošināšanas laikposmu saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms savas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, jo attiecīgais laikposms nav apdrošināšanas laikposms saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Tā tas ir pat tad, ja šajā laikā šī persona dzīvoja un strādāja dalībvalstī, kurai jānosaka šīs personas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 noteikumiem. Šīs regulas 3. pantā netiek aizliegtas tādas valsts tiesību normas, kas šāda pieteicēja dzīvesvietas un nodarbinātības laikposmā uz viņu neattiecina apdrošināšanu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas sistēmu;
– LESD 18. un 45. pants Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā aplūkotais;
– persona, uz kuru attiecas Padomes 2003. gada 14. maija Regulas (EK) Nr. 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, 1. panta tvērums un kura pieprasa tiesības uz vecuma pensijas pabalstiem, pamatojoties uz laikposmu pirms 2003. gada 1. jūnija, nav tiesīga atsaukties uz šīs regulas 2. panta 1.–3. punkta pārejas noteikumiem, ja attiecīgais laikposms nav apdrošināšanas laikposms saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, pat ja šajā laikā šī persona dzīvoja un strādāja dalībvalstī, kam ir jānosaka šīs personas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 noteikumiem.