Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 16. septembrī Tigran Khudaverdyan iesniedzis par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 6. septembra spriedumu lietā

T-335/22

(Lieta C-704/23 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Tigran Khudaverdyan (pārstāvji: F. Bélot un T. Bontinck, advokāti, un M. Brésart, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 6. septembra spriedumu T-335/22, tostarp daļā, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējam ir piespriests segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus;

izskatīt prasību pēc būtības un atcelt apstrīdētos lēmumus, ciktāl ar tiem prasītāja uzvārds ir iekļauts un saglabāts minētajiem aktiem pievienotajos sarakstos, proti:

Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/429 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 87 I, 44. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/427 (2022. gada 15. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 87 I, 1. lpp.);

Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1530 (2022. gada 14. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 239, 149. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1529 (2022. gada 14. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība a (OV 2022, L 239, 1. lpp.);

Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/572 (2023. gada 13. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023 L 75 I, 134. lpp.), un Padomes Īstenošanas regula (ES) 2023/571 (2023. gada 13. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023 L 75 I, 1. lpp.);

pamatojoties uz LESD 268. pantu, piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts šo aktu pieņemšanas dēļ;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti:

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas, interpretēdama un piemērodama kritēriju saistībā ar Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā iekļauto jēdzienu “ietekmīgs uzņēmējs”, (i) kā arī jēdzienu “būtisks ieņēmumu avots valdībai” (ii). Vispārējā tiesa, izvērtēdama saikni starp ierobežojošo pasākumu mērķiem un apelācijas sūdzības iesniedzēja individuālo rīcību, arī esot pieļāvusi tiesību kļūdas (iii).

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi pārbaudes tiesā apjomu, jo ir aizstājusi savu vērtējumu un pamatojumu ar to, kas ietverts pamatojumā, kurš izriet no Padomes pieņemtajiem apstrīdētajiem lēmumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa, kļūdaini izvērtēdama Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu par samērīguma principa pārkāpumu, esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā ir sajaukusi apstrīdēto lēmumu piemērotību [ierobežojošo] pasākumu mērķu sasniegšanai un to samērīgumu šaurā nozīmē.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa, izvērtēdama vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo ir pārbaudījusi tikai Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā ietvertā kritērija formulējumu, un nav analizējusi, vai šī kritērija piemērošana praksē neliecināja par diskrimināciju. Turklāt, tā kā Vispārējā tiesa ir sajaukusi ierobežojošo pasākumu piemērotību un samērīgumu šaurā nozīmē (trešais pamats), apelācijas sūdzības iesniedzējs savā ceturtajā pamatā turklāt norāda, ka Vispārējās tiesas pamatojumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesībām, kurā ir atsauce uz tās veikto samērīguma pārbaudi, arī esot pieļauta tiesību kļūda.

____________