Prasība, kas celta 2022. gada 29. aprīlī – Russian Direct Investment Fund/Padome
(Lieta T-235/22)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Russian Direct Investment Fund (Maskava, Krievija) (pārstāvji: K. Scordis un A. Gavrielides, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Juridiskais pamatojums
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/346 (2022. gada 1. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 1 (apstrīdētais lēmums) un Padomes Regulu (ES) 2022/345 (2022. gada 1. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 2 (apstrīdētā regula; kopā dēvēti – “apstrīdētie tiesību akti”), ciktāl tajos ir minēts prasītājs, tie attiecas uz prasītāju vai ir tam piemērojami;
pakārtoti, saskaņā ar LESD 277. pantu atzīt, ka Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP (ar grozījumiem) 4.b panta 3. un 4. punkts un Regulas (ES) Nr. 833/2014 (ar grozījumiem) 2.e panta 3. un 4. punkts nav piemērojami un/vai arī ir spēkā neesoši, ciktāl tajos ir minēts prasītāja vārds, tie attiecas uz prasītāju vai ir tam piemērojami, jo tie ir prettiesiski, un atcelt apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto regulu, ciktāl tajos ir minēts prasītājs. tie uz to attiecas vai ir tam piemērojami.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota “pietiekami pamatotu faktu” neesamība, lai prasītājam noteiktu ierobežojošus pasākumus.
Padome acīmredzami neesot izpildījusi savu pienākumu nodrošināt, ka lēmums noteikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz prasītāju vai saistības ar to vai sadarbību ar prasītāju, tiek pieņemts ar “pietiekami drošu faktisko pamatojumu”.
Ar otro pamatu tiek apgalvots prasītāja pamattiesību uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.
Pieņemot apstrīdētos tiesību aktus, Padome turpmāk aprakstītajā veidā esot pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā:
apstrīdētie tiesību akti esot pieņemti, neinformējot prasītāju ne pirms apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas, ne arī saprātīgā termiņā pēc tam;
prasītājam nekad neesot nodrošināts pat apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas pamatojuma kopsavilkums (tādā apjomā, kādā tie attiecas uz prasītāju vai ir tam piemērojami);
atbildētāja nekad neesot atklājusi prasītājam pierādījumus saistībā ar tās lēmuma pieņemt apstrīdētos tiesību aktus pamatojumu un nekad neesot devusi iespēju prasītājam to komentēt un aizstāvēt savas tiesības.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots pārkāpums, nesamērīgi ierobežojot prasītāja pamattiesības veikt darījumdarbību.
Pieņemot apstrīdētos tiesību aktus, Padome šādi esot pārkāpusi prasītāja pamattiesības veikt darījumdarbību :
ar apstrīdētajiem tiesību aktiem esot būtiski ierobežota prasītāja darījumdarbības brīvība;
ar apstrīdētajiem tiesību aktiem tiekot vājināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā nostiprināto pamattiesību būtība;
tas, ka Padome neesot izpildījusi savus likumiskos pienākumus (tostarp pienākumu norādīt pamatojumu un atklāt pierādījumus, uz kuriem ir balstīti apstrīdētie tiesību akti), padarot neiespējamu Tiesai novērtēt un noteikt, vai attiecīgie ierobežojošie pasākumi ir (a) vajadzīgi un patiesi sasniedz savus vispārīgo interešu mērķus; un (b) samērīgi ar to mērķi;
katrā ziņā attiecīgie ierobežojošie pasākumi neesot vajadzīgi un faktiski nesasniedzot savu mērķi tāpēc, ka prasītāja darbības un prasītāja līdzfinansētie projekti neatbalstot “militāro agresiju pret Ukrainu” un nefinansējot, neveicinot un nepalīdzot Krievijas bruņoto spēku darbībām Ukrainā.
____________
1 OV 2022, L 63, 5. lpp.
1 OV 2022, L 63, 1. lpp.