VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 8. jūlijā

Lieta T‑160/08 P

Eiropas Komisija

pret

Françoise Putterie‑De‑Beukelaer

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Karjeras attīstības ziņojuma atcelšana pirmajā instancē – 2005. gada novērtējums – Piemērojamais tiesiskais regulējums – Sadaļa “Potenciāls” – Novērtējuma procedūra – Atestācijas procedūra

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā F‑31/07 Putterie‑De‑Beukelaer/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-53. un II‑A‑1-261. lpp.), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā F‑31/07 Putterie‑De-Beukelaer/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-53. un II‑A‑1-261. lpp.). Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Pamats saistībā ar akta autora kompetences neesamību un procesuālo noteikumu neievērošanu – Konstatējums pēc savas iniciatīvas

2.      Tiesvedība – Tiesas pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Ierēdņa potenciāla novērtējums, ņemot vērā atestācijas procedūru Komisijā

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Nelabvēlīgā akta autora kompetences neesamība ir absolūts pamats, kas jāpārbauda Savienības tiesai, vajadzības gadījumā – pēc savas ierosmes.

To procesuālo noteikumu neievērošana, kuri attiecas uz nelabvēlīga tiesību akta pieņemšanu, ir būtisku formas prasību pārkāpums, kuru Savienības tiesa var pārbaudīt pat pēc savas ierosmes. Atteikums pārbaudīt iekšēju pārsūdzību, kura paredzēta procesuālajos noteikumos, ko piemēro nelabvēlīga tiesību akta pieņemšanas gadījumā, acīmredzami ir būtisku formas prasību pārkāpums un tāpēc Civildienesta tiesa to var norādīt pēc savas ierosmes.

(skat. 61. un 63. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1959. gada 17. decembris, 14/59 Société des fonderies de Pont‑à-Mousson/Augstā iestāde, Recueil, 445. un 473. lpp.; 2000. gada 13. jūlijs, C‑210/98 P Salzgitter/Komisija, Recueil, I‑5843. lpp., 56. punkts.

Vispārējā tiesa: 1996. gada 24. septembris, T‑182/94 Marx Esser un Del Amo Martinez/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑411. un II‑1197. lpp., 42. un 44. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, T‑165/04 Vounakis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑155. un II‑A‑2‑735. lpp., 30. punkts; 2007. gada 13. decembris, T‑113/05 Angelidis/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑237. un II‑A‑2‑1555. lpp., 62. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 2. oktobris, T‑300/05 un T‑316/05 Kipra/Komisija, Krājumā nav publicēts, 206. punkts.

2.      Tiesa, lai gan tai jālemj tikai pēc to lietas dalībnieku lūguma, kuriem ir jānosaka strīda robežas, nevar ievērot tikai argumentus, kurus min lietas dalībnieki savu prasījumu pamatošanai, izņemot gadījumus, kad tiesa ir spiesta savu nolēmumu balstīt uz kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem.

(skat. 65. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2004. gada 27. septembris, C‑470/02 P UER/M6 u.c., Krājumā nav publicēts, 69. punkts; 2006. gada 13. jūnijs, C‑172/05 P Mancini/Komisija, Krājumā nav publicēts, 41. punkts.

3.      No Komisijas 2004. gada 23. decembrī pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem un Administratīvās informācijas Nr.1‑2006 izriet, ka štata darbinieka, kurš vēlas pildīt augstākas kategorijas darba pienākumus, karjeras attīstības ziņojuma sadaļa “Potenciāls” pēc būtības paredzēta, lai iegūtu novērtējumu par tiem uzdevumiem, kuri attiecas uz augstāku kategoriju un kurus minētais ierēdnis patiešām veic ikdienas darbā laikposmā, uz kuru attiecas karjeras attīstības ziņojums, lai ierēdni varētu atestēt.

Ņemot vērā novērtējuma priekšmetu saistībā ar ierēdņa potenciālu, proti, to viņa darbības daļu un tā darba kvalitāti, kas attiecināma uz augstāku kategoriju un ko viņš patiešām veicis laikposmā, par kuru sastādīts karjeras attīstības ziņojums, šķiet, ka minētais novērtējums ir neatņemama karjeras attīstības ziņojuma daļa, kura mērķis ir novērtēt ierēdņa profesionālo pieredzi un nopelnus, kas noteikti parādās vismaz viņa novērtējumā tajā pašā laikposmā.

Tādējādi iestādes, kuras novērtējuma procedūrā ir pilnvarotas novērtēt ierēdņa nopelnus no dažādo karjeras attīstības ziņojumā minēto sadaļu skatpunkta, proti, novērtētājs un apstiprinātājs, ja vien eventuāli neiesaistās apelācijas instances novērtētājs, ir tās, kuras ir pilnvarotas novērtēt arī to ierēdņu “potenciālu”, kuri ir lūguši, lai uz potenciālu attiecināmo sadaļu aizpildītu novērtētājs.

Ja iecēlējinstitūcija ņem vērā ierēdņu potenciālu uzņemties augstākas kategorijas funkcijas, tā pati nekādā veidā neveic minētā potenciāla novērtēšanu, bet pamatojas uz informāciju, kas sniegta atbilstošajā karjeras attīstības ziņojuma sadaļā par iepriekšējo gadu.

Lai gan sadaļai “Potenciāls” ir ietekme atestācijas procedūrā, tā ir iekļauta ierēdņu novērtēšanā. Minēto sadaļu tāda noteikuma trūkuma dēļ, kurā būtu skaidri norādīts, ka tā attiecas uz novērtēšanu, kas jāveic atestācijas procedūrā, nevar nošķirt no novērtējuma procedūras, lai to nodotu tikai iecēlējinstitūcijas kompetencē atestācijas procedūrā.

(skat. 78.–80., 87. un 90. punktu)