Prasība, kas celta 2007. gada 19. aprīlī - Itālija/Komisija

(lieta T-135/07)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - G. Aiello, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

saskaņā ar EKL 230. pantu atcelt lēmumu, kas iekļauts Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2007. gada 7. februāra vēstulē Nr. 3585;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republikas valdība Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ir cēlusi prasību, lai panāktu, ka saskaņā ar EKL 230. pantu tiek atcelts lēmums, kas ir iekļauts Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2007. gada 7. februāra vēstulē Nr. 3585 un ar ko ir noraidīts Itālijas iestāžu lūgums pieņemt ārkārtas pasākumus Itālijas mājputnu gaļas tirgus atbalstam saskaņā ar 14. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju ¹ saistībā ar cāļiem, kas iznīcināti apgabalos, kurus skārusi putnu gripa un kuros veikti apriti ierobežojoši veterinārie pasākumi laika posmā no 1999. gada decembra līdz 2003. gada septembrim.

Itālijas valdība norāda šādus pamatus:

ir pārkāpts Kopienas ražotāju nediskriminācijas princips, kas ir paredzēts EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā, jo atbildētāja ir piekritusi ārkārtas pasākumiem tirgus atbalstam tikai inkubējamo olu nozarē, ar apstrīdēto lēmumu noraidot līdzīgus pasākumus mājputnu gaļas nozarē;

Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Prasītāja šajā sakarā norāda, ka, lai sasniegtu Regulas Nr. 2777/75 mērķi, Komisijai bija jāpieņem ārkārtas atbalsta pasākumi Itālijas mājputnu gaļas tirgū, kas ļoti ilgu laiku ir bijusi putnkopības nozare, kuru Itālijā visvairāk ir skāruši ierobežojumi. Komisija ir atteikusies pieņemt minētos pasākumus, neraugoties uz vairākkārtējiem prasītājas lūgumiem, un ir piekritusi tikai atbalsta pasākumiem inkubējamo olu nozarē, kas bija nozare, kuru Itālijā vismazāk skāruši ierobežojošie pasākumi, un kas principā bija vienīgā nozare, kura skarta Nīderlandē. Tādējādi Komisija skaidri bija paredzējusi lielāko pieejamo līdzekļu daļu piešķirt Nīderlandes ražotājiem, līdz minimumam samazinot Itālijas ražotājiem piešķirto pabalstu;

ir nepareizi interpretēts un ir pārkāpts Regulas Nr. 2777/75 14. pants un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Prasītāja uzskata, ka pretēji tam, ko apgalvo atbildētāja, attiecīgās regulas 14. pants nav piemērojams tikai tad, ja līdzsvars tirgū ir izjaukts tāpēc, ka ražotāji, kas atrodas kādā apgabalā, kurā tiek veikti uzraudzības un aizsardzības pasākumi, nevar piekļūt tirgum ārpus šī apgabala. Faktiski Komisija varētu pieņemt ārkārtas atbalsta pasākumus, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū, kurā ir pastāvējuši aprites ierobežojumi, kas radušies, veicot pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret dzīvnieku slimību izplatību, neņemot vērā to, ka šie ierobežojumi attiecas uz precēm, kas tiek ievestas noteiktā apgabalā, vai precēm, kuras no tā tiek izvestas;

ir pārkāpti labas pārvaldības, objektivitātes, taisnīguma un pārskatāmības principi.

____________

¹ - OV L 282, 01.11.1975., 77. lpp.