Lieta C‑442/14

Bayer CropScience SA-NVunStichting De Bijenstichting

pret

College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Orhūsas konvencija – Direktīva 2003/4/CE – 4. panta 2. punkts – Informācijas pieejamība sabiedrībai – Jēdziens “informācija par emisijām vidē” – Direktīva 91/414/EEK – Direktīva 98/8/CE – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu laišana tirgū – Konfidencialitāte – Rūpniecisko un komerciālo interešu aizsardzība

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 23. novembra spriedums

1.        Tiesvedība – Lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu – Prasība atļaut iesniegt apsvērumus par tiesību jautājumiem, kuri skarti ģenerāladvokāta secinājumos – Nosacījumi procesa atkārtotai sākšanai

(LESD 252. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Lūgums sniegt informāciju, kas iesniegts augu aizsardzības līdzekļa vai biocīda produkta laišanas tirgū procedūrā – Pienākums izpaust informāciju, ja attiecībā uz to nepastāv lūgums par konfidencialitātes ievērošanu – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 33. panta 4. punkts un 63. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8 19. pants un Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 91/414 14. pants)

3.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Informācija par emisijām vidē – Jēdziens – Plaša interpretācija

(Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punkta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 preambulas 16. apsvērums un 4. panta 2. punkta otrā daļa)

4.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Informācija par emisijām vidē – Jēdziens – Nepieciešamība nošķirt starp emisiju, izplūdi un cita veida novadīšanu – Neesamība

(Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas d) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 2. punkta otrā daļa)

5.        Starptautiskie līgumi – Kopienas nolīgumi – Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) – Minētās konvencijas piemērošanas pamatnostādnes – Saistošs spēks – Neesamība

(Orhūsas konvencija; Padomes Lēmums 2005/370)

6.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Informācija par emisijām vidē – Jēdziens – Ierobežošana ar emisijām no konkrētām rūpnieciskām iekārtām – Nepieļaujamība

(Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas d) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļa)

7.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Informācija par emisijām vidē – Jēdziens – Informācija par faktiskām vai paredzamām emisijām vidē – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļa)

8.        Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti vairākās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

9.        Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Informācija par emisijām vidē – Jēdziens – Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdo produktu tirdzniecības atļauju lietas materiālos ietvertie dati – Ietveršana – Nosacījums – Saistība ar emisijām vidē – Nesamērīgs darījumdarbības brīvības un tiesību uz īpašumu ierobežojums – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants; TRIPS līguma 39. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 63. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļa)

10.      Vide – Brīva piekļuve informācijai – Direktīva 2003/4 – Iemesli, ar kuriem var attaisnot atteikumu izpaust vides informāciju – Atsevišķu pamatu nepiemērojamība, ja pastāv lūgums sniegt informāciju par emisijām vidē – Lūgums sniegt piekļuvi attiecībā uz informāciju, kas daļēji attiecas uz citiem atteikuma pamatiem – Tikai tādas informācijas, uz kuru attiecas nepiemērojamie pamati, padarīšana par pieejamu – Nosacījums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta pirmās daļas a), d), f)–h) punkts un otrā daļa)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 37. un 38. punktu)

2.      Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka augu aizsardzības līdzekļa vai biocīda produkta tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējs tās procedūras laikā, kura paredzēta šīs atļaujas iegūšanai, nav lūdzis ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas iesniegta šīs procedūras laikā, pamatojoties uz Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 14. pantu, Direktīvas 98/8 par biocīdo produktu laišanu tirgū 19. pantu vai Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 33. panta 4. punktu un 63. pantu, nerada šķērsli tam, lai kompetentā iestāde, kam pēc minētās procedūras izbeigšanas ir iesniegts pieteikums par piekļuvi šai informācijai, kuru trešā persona iesniegusi, pamatojoties uz Direktīvu 2003/4, izvērtētu minētā pieteikuma iesniedzēja iebildumus pret šo piekļuvi un vajadzības gadījumā to noraidītu, piemērojot šīs direktīvas 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka minētās informācijas publiskošana apdraudētu komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti.

Šķiet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies trešo personu iesniegtus pieteikumus par piekļuvi informācijai, kas ietverta augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdo līdzekļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma materiālos, un kurai var lūgt ievērot konfidencialitāti, piemērojot iepriekš minētās tiesību normas, pakļaut Direktīvas 2003/4 vispārējiem noteikumiem. Šajā ziņā šīs direktīvas 4. panta 2. punktā dalībvalstīm ir ļauts paredzēt, ka vides informācijas pieprasījumu var noraidīt, ja šīs informācijas izpaušana varētu kaitēt šajā pantā norādītajām interesēm, it īpaši komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitātei. Šajā tiesību normā nav noteikts, ka šāda iespēja ir atkarīga no tā, vai pirms publiskošanas pieteikuma ir iesniegts lūgums par konfidencialitātes ievērošanu.

(skat. 44.–46. punktu, 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.      Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai mērķis ir principā nodrošināt piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošajai vai tām pieejamai informācijai vides jomā un, kā izriet no šīs direktīvas preambulas 9. apsvēruma un 1. panta, panākt cik iespējams plašu sistemātisku vides informācijas publisku pieejamību un izplatīšanu. No tā izriet, kā tas ir skaidri paredzēts Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 4. panta 4. punkta otrajā daļā, kā arī Direktīvas 2003/4 preambulas 16. apsvērumā un 4. panta 2. punkta otrajā daļā, ka informācijas publiskošanai ir jābūt vispārīgam noteikumam un šajās tiesību normās paredzētie atteikuma pamati ir jāinterpretē šauri.

Šajā ziņā, paredzot, ka komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti nevar vērst pret informāciju par piesārņojuma emisiju vidē, Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrajā daļā ir ļauts konkrētāk īstenot šo noteikumu un principu par visplašāko iespējamo piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošajai vai tām pieejamai informācijai vides jomā. No tā izriet, ka nevar atbalstīt jēdzienu “emisijas vidē” un “informācija par piesārņojuma emisiju vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē šauru interpretāciju.

(skat. 55.–58. punktu)

4.      Interpretējot jēdzienu “emisija vidē” Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē, nav nepieciešams nodalīt šo jēdzienu no jēdzieniem “izplūde” un “novadīšana” vidē.

Pirmkārt, šāda nodalījuma nav Orhūsas konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kuras 4. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā ir paredzēts, ka komerciālā un rūpnieciskā noslēpuma aizsardzību nevar izmantot pret informācijas par emisijām, kam ir nozīme vides aizsardzībā, publiskošanu. Otrkārt, nošķiršanai starp emisiju, izplūdi un cita veida novadīšanu nav nozīmes, ņemot vērā Direktīvas 2003/4 vides informācijas publiskošanas mērķi, un tā būtu mākslīga. Gan gāzes vai citu vielu emisija atmosfērā, gan cita veida novadīšana vai izplūdes, piemēram, vielu, preparātu, organismu, mikroorganismu, vibrāciju, karstuma vai trokšņu novadīšana vidē, it īpaši gaisā, ūdenī un augsnē, var ietekmēt šos dažādos vides elementus. Turklāt “emisijas”, “izplūdes” un “novadīšanas” jēdzieni pārsvarā pārklājas, kā to apliecina vārdkopas “cita veida novadīšana” izmantošana šīs direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, no kā izriet, ka arī emisijas un izplūde ir uzskatāmas par novadīšanu vidē.

(skat. 62.–65. un 67. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 69. un 70. punktu)

6.      Ne Orhūsas konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ne Direktīvā 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai nav nekā tāda, kas ļautu uzskatīt, ka jēdziens “emisijas vidē” būtu jāierobežo ar emisijām, kas rodas no konkrētām rūpniecības iekārtām.

Šāds ierobežojums būtu pretrunā pašam šīs konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta formulējumam. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ir jāpublisko informācija par emisijām, kurām ir nozīme saistībā ar vides aizsardzību. Tomēr informācija par emisijām, kas rodas no citiem avotiem, nevis rūpnieciskām iekārtām, piemēram, emisijām, kas rodas no augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu produktu izmantošanas, ir tikpat svarīga vides aizsardzībai kā informācija par rūpnieciskas izcelsmes emisijām. Turklāt, ierobežojot jēdzienu “emisijas vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē tikai ar emisijām, kas rodas no konkrētām rūpnieciskām iekārtām, netiktu ņemts vērā šīs direktīvas mērķis pēc iespējas plašāk izplatīt vides informāciju.

(skat. 71.–73. punktu)

7.      Jēdziens “emisijas vidē” Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst tostarp produktu vai vielu, piemēram, augu aizsardzības vai biocīdu produktu, un vielu, ko šie produkti satur, novadīšana, ciktāl šāda novadīšana ir faktiska vai paredzama normālos vai reālos izmantošanas apstākļos.

Minētais jēdziens ir jāierobežo ar emisijām, kas nav hipotētiskas, proti, ar faktiskām vai paredzamām attiecīgā produkta vai vielu emisijām parastos vai reālos lietošanas apstākļos. Šajā ziņā, lai gan ar to vien, ka produkts ir laists tirgū, parasti nepietiek, lai uzskatītu, ka šis produkts noteikti tiks novadīts vidē un ka ar to saistītā informācija attiecas uz “emisijām vidē”, citādi ir tad, ja runa ir par produktu, piemēram, augu aizsardzības vai biocīdu produktu, kuru, to lietojot parastā nozīmē, tā funkciju dēļ ir paredzēts izplatīt vidē. Tādējādi šajā pēdējā gadījumā šī produkta paredzamās emisijas vidē nav hipotētiskas. Šādos apstākļos jēdziens “emisijas vidē” attiecas uz emisijām, kuras faktiski ir izplatītas vidē, izmantojot attiecīgo produktu vai vielu, kā arī uz paredzamām šī produkta vai šīs vielas emisijām vidē parastos vai reālos minētā produkta vai minētās vielas izmantošanas apstākļos, kas atbilst tiem, attiecībā uz kuriem ir izsniegta attiecīgā produkta tirdzniecības atļauja, un kas prevalē zonā, kurā ir paredzēts izmantot šo produktu.

(skat. 77.–79., 81. un 103. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 84. punktu)

9.      Jēdzienā “informācija par emisiju vidē” Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē ietilpst norādes par augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu produktu un vielu, ko šie produkti satur, “emisiju vidē” raksturu, sastāvu, daudzumu, datumu un vietu, kā arī datiem par šo emisiju īslaicīgāku vai ilglaicīgāku ietekmi uz vidi, konkrētāk, informāciju par atliekām, kas sastopamas vidē pēc attiecīgā produkta izmantošanas, un pētījumiem par vielu atvasinājumu mērījumiem šīs izmantošanas laikā, neatkarīgi no tā, vai šie dati ir iegūti no pētījumiem, kas ir pilnībā vai daļēji veikti uz vietas, laboratorijas pētījumiem vai translokācijas pētījumiem.

Šāda interpretācija nekādā ziņā nerada rezultātu, ka šajā jēdzienā ietilpst visi augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu produktu tirdzniecības atļaujas materiālos iekļautie dati, it īpaši visi dati, kas iegūti no pētījumiem, kuri veikti šīs atļaujas saņemšanai, un ka tie vienmēr būtu jāpublisko. Minētajā jēdzienā ir iekļauti tikai dati saistībā ar “emisijām vidē”, tādējādi izslēdzot ne tikai informāciju, kas neattiecas uz attiecīgā produkta emisijām vidē, bet arī datus, kas attiecas uz hipotētiskām emisijām, proti, emisijām, kuras nav faktiskas vai paredzamas apstākļos, kas atspoguļo parastus vai reālus izmantošanas apstākļus. Tādējādi šāda interpretācija nerada nesamērīgu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā un Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līguma) 39. panta 3. punktā garantēto tiesību aizsardzības apdraudējumu.

Tāpat minētā interpretācija neatņem lietderīgu iedarbību Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 63. pantam. Šī panta 2. punktā iedibinātā prezumpcija ļauj kompetentajai iestādei uzskatīt, ka informācija, kuru iesniedz tirdzniecības atļaujas pieteicējs un kurai ir piemērojama šī tiesību norma, principā ir konfidenciāla un nav izplatāma sabiedrībai, ja neviens pieteikums par piekļuvi šai informācijai nav iesniegts, pamatojoties uz Direktīvu 2003/4. Šī prezumpcija minētajam pieteicējam arī nodrošina to, ka šāda pieteikuma iesniegšanas gadījumā kompetentā iestāde šo informāciju var publiskot tikai pēc tam, kad, izvērtējot katru informāciju atsevišķi, tā ir noteikusi, vai tā attiecas uz emisijām vidē vai arī pastāv kādas citas pārākas sabiedrības intereses, kas attaisno šādu publiskošanu.

(skat. 96., 100., 102. un 103. pantu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

10.    Direktīvas 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 4. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiek lūgta piekļuve informācijai par emisiju vidē, kuras publiskošana varētu apdraudēt kādu no šīs direktīvas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a), d) un f)–h) apakšpunktā norādītajām interesēm, ir jāpublisko tikai nozīmīgie dati, kurus var iegūt no informācijas avota attiecībā uz emisijām vidē, ja šos datus ir iespējams nodalīt no citas minētajā avotā iekļautās informācijas, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(skat. 106. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)