Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 7. maijā Dānijas Karaliste iesniegusi par Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 28. februāra spriedumu lietā T-364/20 Dānija/Komisija
(Lieta C-337/24 P)
Tiesvedības valoda – dāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dānijas Karaliste (pārstāvji: C. Maertens, pārstāvis, un R. Holdgaard un J. Pinborg, advokaten)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas 2024. gada 28. februāra spriedumu lietā T-364/20 Dānijas Karaliste/Eiropas Komisija;
galvenokārt, atcelt Komisijas 2020. gada 20. marta Lēmuma par valsts atbalstu SA.39078–2019/C (ex 2014/N) 1 2. pantu, ciktāl tajā konstatēts, ka “pasākumi, kurus veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju kombinācija par labu Femern A/S un kurus Dānija vismaz daļēji ir īstenojusi nelikumīgi, ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē”, un piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējai tiesai un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti
Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot valsts varas prerogatīvu īstenošanas jēdziena pārāk šauru interpretāciju un nepārbaudot, vai Komisija ir veikusi vajadzīgo visaptverošo vērtējumu. Pārsūdzētā sprieduma 43.–65. un 75.–91. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neveicot pareizu pārbaudi atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam attiecība uz Komisijas vērtējumu, vai Femern A/S darbības ir valsts varas prerogatīvu īstenošana, kā valdība to bija norādījusi prasībā Vispārējā tiesā. Šāds vērtējums prasa konkrētu un visaptverošu izvērtējumu, vai darbības pēc sava rakstura, mērķa un tām piemērojamiem noteikumiem ir valsts varas prerogatīvu īstenošana.
Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai Komisija ir veikusi vajadzīgo visaptverošo vērtējumu attiecībā uz to, vai Femern A/S darbībām pilnībā vai daļēji nav saimnieciskā rakstura. Pat ja Femern A/S darbības nevar tikt uzskatītas par valsts varas prerogatīvu īstenošanu, pārsūdzētā sprieduma 145.–164. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai Komisija ir veikusi darbību visaptverošo vērtējumu, kas prasīts judikatūrā, lai noteiktu, vai darbībām pilnībā vai daļēji nav saimnieciskā rakstura, kā valdība to bija norādījusi prasībā Vispārējā tiesā.
Trešais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu savā vērtējumā, ka Femern A/S jau no būvniecības posma veic konkurences saimniecisku darbību. Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka, pat ja Femern A/S darbības nevar tikt uzskatītas par valsts varas prerogatīvu īstenošanu vai citām darbībām, kurām nav saimnieciskā rakstura, pārsūdzētā sprieduma 176.–208. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot Komisijas vērtējumu, ka Femern A/S veic saimniecisku darbību no būvniecības posma jau tāpēc, ka Komisija ir uzskatījusi, ka Femern A/S veic saimniecisko darbību [projekta] funkcionēšanas posmā.
____________
1 OV 2020, L 339, 1. lpp.