Lieta T‑562/10

HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Pret Irānu ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu pieņemtie ierobežojošie pasākumi – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pienākums norādīt pamatojumu – Aizmuguriska lietas izskatīšana – Pieteikums par iestāšanos lietā – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Sprieduma kopsavilkums

1.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 961/2010)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktas robežas – Regula, ar ko pieņem ierobežojošus pasākumus pret Irānu – Daļēja atcelšana pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ – Nepieciešamība saglabāt iespējamu attaisnojumu pēc būtības šiem pasākumiem – Minētās regulas iedarbības spēkā paturēšana uz laiku, ļaujot tās iespējamu aizstāšanu

(LESD 264. pants; Tiesas Statūtu 41. pants; Padomes Regula Nr. 961/2010)

1.      Pienākuma norādīt nelabvēlīga akta pamatojumu, kā paredzēts LESD 296. panta otrajā daļā, un, konkrētāk, attiecībā uz lēmumu par naudas līdzekļu iesaldēšanu, kas ir pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu Nr. 423/2007, 16. panta 2. punktu, šīs Regulas 36. panta 3. punktā noteiktais mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi, lai noteiktu, vai lēmums patiešām ir pamatots, vai arī tajā, iespējams, ir pieļauta kļūda, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai veikt šī akta likumības pārbaudi. Šādi noteiktais pienākums norādīt pamatojumu ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai imperatīvu apsvērumu dēļ. Tādējādi pamatojums principā attiecīgajai personai ir jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu, un pamatojuma trūkumu nevar novērst tā, ka attiecīgā persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesvedības laikā Savienības tiesā.

Tādējādi, ja vien nepastāv imperatīvi apsvērumi, kas attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību veidošanu, kas neļautu paziņot zināmus faktus, Padomei atbilstoši Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punktam vienībai, uz kuru attiecas saskaņā ar minētās regulas 16. panta 2. punktu pieņemts pasākums, ir jādara zināmi īpašie un konkrētie iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka šī tiesību norma ir attiecīgajai personai jāpiemēro, norādot faktiskos un tiesiskos apstākļus, no kuriem ir atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kas to ir pamudinājuši šo pasākumu veikt.

Turklāt pamatojumam ir jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un apstākļiem, kādos tas ticis pieņemts. Prasība norādīt pamatojumu ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un interesi saņemt skaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu. It īpaši nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos un ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru.

Ja, ņemot vērā šīs prasības, nav pietiekams Padomes sniegtais pamatojums, lai attaisnotu prasītājas vienības iekļaušanu to personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecās līdzekļu iesaldēšanas pasākums atbilstoši Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punktam, tad ir jāsecina, ka ir pārkāpts LESD 296. panta otrajā daļā un minētās regulas 36. panta 3. punktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu un šī regula ir jāatceļ, ciktāl tā attiecas uz iepriekš minēto vienību.

(sal. ar 32.–34., 36., 39. un 40. punktu)

2.      Ciktāl ir jāatceļ Padomes Regula Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, ciktāl tā attiecas uz vienību, uz ko attiecas lēmums par naudas līdzekļu iesaldēšanu, kas ir pieņemts atbilstoši minētās regulas 16. panta 2. punktam, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ nevar izslēgt iespēju, ka ierobežojošo pasākumu noteikšana attiecībā uz prasītāju būtībā tomēr varētu izrādīties pamatota.

Tādējādi tūlītēja Regulas Nr. 961/2010 atcelšana tiktāl, ciktāl tā attiecas uz šo vienību, var nopietni un neatgriezeniski apdraudēt ar šo regulu noteikto ierobežojošo pasākumu efektivitāti, jo laikposmā pirms tās iespējamās aizstāšanas ar jaunu tiesību aktu prasītāja varētu rīkoties tā, lai izvairītos no vēlāku ierobežojošo pasākumu sekām.

Tāpēc saskaņā ar LESD 264. pantu un Tiesas Statūtu 41. pantu Regulas Nr. 961/2010 sekas tiktāl, ciktāl prasītājas nosaukums ir iekļauts sarakstā, kas veido tās VIII pielikumu, ir jāuztur spēkā laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas datuma.

(sal. ar 41.–43. punktu)