VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2011. gada 14. decembrī

Lieta T‑563/10 P

Patrizia De Luca

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Pretapelācija – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā augstākā funkciju grupā pēc atklāta konkursa – Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pārejas noteikumi – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā F‑20/06 De Luca/Komisija, kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Pretapelācijas sūdzības noraidīt. Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā F‑20/06 De Luca/Komisija. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pretapelācija – Pieņemamība – Pārbaude pēc Vispārējās tiesas ierosmes

2.      Apelācija – Pretapelācija – Priekšmets – Pārsūdzētā sprieduma pamatojuma aizstāšana – Nepieņemamība – Norāde uz argumentiem, ko otrs lietas dalībnieks izvirzījis savas pretapelācijas pamatojumam – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu I pielikuma 13. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts, 141. panta 2. punkts un 142. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atklāts konkurss – Ne tikai ārēja pieņemšana darbā

(Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Karjera – Kategorijas vai līmeņa maiņa pēc dalības atklātā konkursā – Klasificēšana līmenī – Piemērojamās tiesību normas

(Civildienesta noteikumu 32. panta otrā daļa un 46. pants)

5.      Ierēdņi – Karjera – Kategorijas vai līmeņa maiņa pēc dalības atklātā konkursā – Pārklasificēšana citā pakāpē – Piemērojamās tiesību normas

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1. panta 2. punkts un 12. panta 3. punkts)

1.      Pat ja prasītājs aicina Vispārējo tiesu atzīt un nospriest, ka pretapelācijas sūdzība ir pieņemama, Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes ir jāizvirza visi jautājumi attiecībā uz tās pieņemamību.

(skat. 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2002. gada 26. februāris, C‑23/00 P Padome/Boehringer, Recueil, I‑1873. lpp., 46. punkts; 2008. gada 28. februāris, C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā nav publicēts, 38. punkts.

2.      Kā nepieņemami ir jānoraida pretapelācijas sūdzības prasījumi, kuru mērķis nav pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas pilnīga vai daļēja atcelšana, bet kuru mērķis ir vienīgi atsevišķu pamatu aizstāšana, kuri ir pretapelācijas sūdzības nepieciešams pamatojums. Šādi prasījumi neatbilst Vispārējās tiesas Reglamenta 142. panta 1. punkta prasībām. Kā it īpaši izriet no Tiesas statūtu I pielikuma 13. panta 1. punkta, jebkurai apelācijai jābūt vērstai uz Civildienesta tiesas sprieduma pilnīgu vai daļēju atcelšanu; atcelšanas gadījumā Vispārējā tiesa var vai nu pati pieņemt galīgo nolēmumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai arī nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Civildienesta tiesā.

Turklāt no minētā Reglamenta 142. panta, kā arī no 141. panta 2. punkta un 48. panta 2. punkta izriet, ka jebkurš pamats par Civildienesta tiesas nolēmuma atcelšanu, kurš nav pietiekami izklāstīts atbildes rakstā uz apelāciju, ir uzskatāms par nepieņemamu. Šai precizitātes prasībai neatbilst un tādēļ kā nepietiekami sīki un tādējādi nepieņemami ir jānoraida pamati vai iebildumi, kuri izvirzīti, pamatojot pretapelācijas sūdzību, saistībā ar kuriem persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, aprobežojas ar to, ka vienkārši tikai atsaucas uz pamatiem, kuri izklāstīti procesuālajā rakstā, ko iesniedzis atbildētājs pirmajā instancē, pamatojot savu pretapelācijas sūdzību.

(skat. 30., 31., 34. un 35. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 17. jūlijs, C‑71/07 P Campoli/Komisija, Krājums, I‑5887. lpp., 41. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 21. marts, T‑231/99 Joynson/Komisija, Recueil, II‑2085. lpp., 154. punkts; 2005. gada 14. decembris, T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 54. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā paredzētā atklātā konkursa procedūra nav uzskatāma tikai par ārēju pieņemšanu darbā, jo tā ir pieejama vienlaikus kandidātiem ārpus Savienības iestādēm un citiem kandidātiem, kuriem jau ir ierēdņa vai darbinieka statuss.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1974. gada 5. decembris, 176/73 Van Belle/Padome, Recueil, 1361. lpp., 8. punkts.

4.      Civildienesta noteikumos nav vispārīgu noteikumu, kas reglamentētu aktīvi nodarbināta ierēdņa, kurš kā atklāta konkursa veiksmīgais kandidāts iecelts citā amatā, klasificēšanu līmenī. Šāda iecelšana amatā nenotiek pēc procedūrām, kas Civildienesta noteikumos paredzētas ierēdņu paaugstināšanai amatā; to arī nevar uzskatīt par pieņemšanu darbā šī jēdziena šaurā nozīmē, jo attiecīgais ierēdnis iepriekš jau ir pieņemts darbā. Pieņemšana darbā attiecas uz stāvokli, kādā ir persona, kura pirmo reizi tiek uzņemta Savienības ierēdņu dienestā, bet paaugstināšana amatā reglamentē parasto karjeras virzību, kas tādējādi sākas minētajā dienestā. Tādējādi atbilstošās tiesību normas – vai tās būtu Civildienesta noteikumu normas, kas reglamentē pieņemšanu darbā, vai Civildienesta noteikumu normas un vispārēji principi, kas reglamentē dienestā aktīvi nodarbināto ierēdņu parasto karjeras virzību, – var tikt piemērotas vienīgi pēc analoģijas, ja vien, piemērojot otrās minētās tiesību normas, iecēlējinstitūcijai ir pienākums pirmām kārtām ievērot vienlīdzību starp attiecīgo ierēdni un pārējiem ierēdņiem, kuriem ir tiesības veidot karjeru, bet pirmo minēto normu piemērošanas rezultātā drīzāk tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem viena atklātā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, neatkarīgi no tā, vai viņi jau ir ierēdņi, vai nav.

(skat. 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 15. janvāris, 266/83 Samara/Komisija, Recueil, 189. lpp., 13. punkts; 1985. gada 29. janvāris, 273/83 Michel/Komisija, Recueil, 347. lpp., 18. punkts; 1988. gada 19. aprīlis, 37/87 Sperber/Tiesa, Recueil, 1943. lpp., 9. un 11. punkts un tajos minētā judikatūra; 1988. gada 14. jūnijs, 47/87 Lucas/Komisija, Recueil, 3019. lpp., 11. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. septembris, no T‑103/92 līdz T‑105/92 Baiwir u.c./Komisija, Recueil, II‑987. lpp., 34. punkts.

5.      Kā Civildienesta noteikumos nav ietvertas vispārīgas normas, kas reglamentētu aktīvi nodarbināta ierēdņa, kurš kā atklāta konkursa veiksmīgais kandidāts iecelts citā amatā, pārklasificēšanu citā līmenī, tā arī aktīvi nodarbināta ierēdņa kā atklāta konkursa veiksmīgā kandidāta – kas ļauj viņam ieņemt a priori augstāka līmeņa amatus, nekā amats, kurā viņš bijis, – pārklasificēšana citā pakāpē Civildienesta noteikumu normās nav reglamentēta.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts par piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija iekļauto un no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim “darbā pieņemto” ierēdņu klasifikāciju attiecas uz aktīvi nodarbinātu ierēdni, kurš kā atklāta konkursa veiksmīgais kandidāts iecelts citā amatā, tikai pēc analoģijas un tiktāl, ciktāl ierēdnis var būt zināmā mērā ieinteresēts vai gūt zināmu priekšrocību no šīs tiesību normas piemērošanas no karjeras attīstības vai atalgojuma viedokļa, kuru izmantošana principā bija paredzēta tikai ierēdņiem, kuri “pieņemti darbā” no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Lai gan ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma normām kā īpašiem pārejas noteikumiem var atkāpties no vispārīgajiem noteikumiem, kas šādu normu neesamības gadījumā būtu piemērojami attiecīgajai situācijai, no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta teksta, kopā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1. panta 2. punktu, tomēr nevar secināt, ka saistībā ar pārejas pasākumiem, kas piemērojami ierēdņiem, likumdevējs būtu vēlējies darbā pieņemšanas jēdzienu definēt īpašā veidā un atkāpjoties no vispārējām tiesībām, nosakot, ka tas var attiekties uz situāciju, kādā atrodas aktīvi nodarbināts ierēdnis, kurš iecelts citā amatā kā atklāta konkursa veiksmīgais kandidāts. Savienības tiesa darbā pieņemšanas jēdzienu – kas šaurā nozīmē attiecas uz personu, kurām jau ir ierēdņa statuss, pieņemšanu darbā – ir paplašinājusi tikai izņēmuma kārtā un gadījumos, kad šīs personas tajā varēja būt zināmā mērā ieinteresētas vai varēja gūt zināmu priekšrocību no karjeras attīstības vai atalgojuma viedokļa.

(skat. 46. un 48.–52. punktu)

Atsauces

Tiesa: Samara/Komisija, minēts iepriekš, 13. un 15. punkts; Michel/Komisija, minēts iepriekš, 18. punkts; Sperber/Tiesa, minēts iepriekš, 9. un 11. punkts; Lucas/Komisija, minēts iepriekš, 11., 14. un 15. punkts un tajos minētā judikatūra.

Pirmās instances tiesa: Baiwir u.c./Komisija, minēts iepriekš, 34. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, Centeno Mediavilla u.c./Komisija, T‑58/05, Krājums, II‑2523. lpp., 39. punkts.