Prasība, kas celta 2013. gada 16. aprīlī – Ferracci/Komisija

(lieta T-219/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pietro Ferracci (San Cesareo, Itālija) (pārstāvji – A. Nucara un E. Gambaro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2012. gada 19. decembra lēmumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2012. gada 19. decembra Lēmumu C(2012) 9461, galīgā redakcija, ar ko, tomēr bez rīkojuma tos atgūt, par nesaderīgu ar iekšējo tirgu ir atzīts atbalsts, kurš, pamatojoties uz atbrīvojumu no pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (ICI), piešķirts nekomerciālām struktūrām, kuras paredzētas atsevišķu darbību veikšanai, un ar ko ir atzīts, ka labvēlīgais režīms, kāds ar Vienotā dokumenta par ienākumu nodokli (Testo unico delle imposte sul reddito, TUIR) 149. pantu piemērots Baznīcai un dažām sporta asociācijām, nav valsts atbalsts, kā arī atbrīvojums no īpašās pašvaldības nodevas (Imposta Municipale Propria, [IMU]), kas piešķirts atsevišķām struktūrām, kuras paredzētas īpašu darbību veikšanai.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots, kā arī kļūdaini interpretēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pants.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, lai gan atbildētāja esot uzskatījusi, ka ir pārkāpts LESD 107. un 108. pants, tā neesot izdevusi rīkojumu atgūt minēto valsts atbalstu. Attiecībā uz to prasītāja uzskata, ka neesot nekādu ārkārtas apstākļu, kuri varētu padarīt atgūšanu par absolūti neiespējamu un katrā ziņā šāda absolūta neiespējamība nav pierādīta.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 107. panta 1. punkts.Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja esot atzinusi, ka atbalsta pasākums, ko Itālijas Republika īstenojusi ar TUIR 149. panta ceturto daļu, neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem LESD izpratnē. It īpaši, atbildētāja esot uzskatījusi, ka nav nekādu selektīvu priekšrocību; prasītājs turpretī uzskata, ka ar attiecīgo tiesību normu ir sniegta selektīva priekšrocība baznīcas struktūrām, kas atzītas civiltiesībās, un amatieru sporta asociācijām un atbilstot arī visiem pārējiem valsts atbalsta esamības nosacījumiem saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 107. panta 1. punkts.–    Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja esot atzinusi, ka atbalsta pasākums, ko Itālijas Republika īstenojusi ar minēto atbrīvojumu no IMU, neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem LESD izpratnē. It īpaši, atbildētāja esot uzskatījusi, ka atbrīvojuma no IMU saņēmēji neesot “uzņēmumi”. Prasītājs turpretī uzskata, ka šie atbrīvojuma saņēm

ēji esot uzņēmumi Kopienu tiesību izpratnē un ka esot izpildīti visi valsts atbalsta esamības nosacījumi saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots esot pārkāpts LESD 296. pants.Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ, ņemot vērā, ka tajā neesot ietverts pamatojums attiecībā uz visiem iepriekš izklāstītajiem prasības pamatiem, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.