Lieta T‑219/13

Pietro Ferracci

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Pašvaldības nekustamā īpašuma nodeva – Atbrīvojums, kas piešķirts nekomerciāliem subjektiem, kuri veic noteiktas darbības – Vienots ienākumu nodokļa dokuments – Atbrīvojums no pašvaldības vienotās nodevas – Lēmums, kurā daļēji konstatēta valsts atbalsta neesamība un daļēji atzīts, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Tieša ietekme – Pieņemamība – Absolūta atgūšanas neiespējamība – Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Komisijas lēmums, ar ko izbeidz procedūru atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalstu vispārējas piemērojamības valsts tiesiskajā regulējumā paredzēta nodokļu atbrīvojuma formā atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Tiesiskās sekas attiecībā uz vispārēju un abstraktu personu kategoriju – Ietveršana

(LESD 107. pants un 263. panta ceturtā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti, kas ir vai kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem – Jēdziens – Tiesības vērsties tiesā, kas ir pieejamas, lai vērstos pret šiem aktiem – Iebildes par prettiesiskumu vai lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu spēkā esamības izvērtēšanai izmantošanas nosacījumi

(LESD 263. panta ceturtā daļa un 267. pants)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalstu vispārējas piemērojamības valsts tiesiskajā regulējumā paredzēta nodokļu atbrīvojuma formā atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Lēmums, kas nav saistīts ar to, ka adresāts nosaka īstenošanas pasākumu – Akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem

(LESD 107. panta 1. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

5.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Pilnīga izpildes neiespējamība – Iespēja konstatēt šo neiespējamību administratīvajā procesā pirms lēmuma pieņemšanas – Komisijas un dalībvalsts pienākums sadarboties risinājuma atrašanai, lai ievērotu Līgumu

(LES 4. panta 3. punkts, LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 2. punkts, Regulas Nr. 659/1999 preambulas 13. apsvērums un 14. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Pienākuma atgūt nelikumīgu atbalstu neizpilde – Pilnīga izpildes neiespējamība – Vērtēšanas kritēriji

(LES 4. panta 3. punkts un LESD 108. panta 2. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atbalsts, kas piešķirts nodokļa atbrīvojuma veidā – Pilnīga izpildes neiespējamība – Pamati – Dalībvalsts nespēja saņemt atbalsta saņēmēju identificēšanai nepieciešamo informāciju

(LESD 107. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un pieprasīta tā atmaksa – Komisijas iespēja pamatot savu lēmumu ar tās rīcībā esošo informāciju – Ierobežojumi – Komisijas pienākums pamatot savus lēmumus ar elementiem, kam ir zināma ticamība un saskanība

(LESD 107. panta 1. punkts)

9.      Valsts atbalsts – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Organizācijas, kas veikt tautsaimniecisko darbību nekomerciālā kārtībā – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

10.    Konkurence – Savienības tiesību normas – Uzņēmumi – Jēdziens – Saimnieciskās darbības veikšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

11.    Valsts atbalsts – Lēmums, ar kuru konstatē atbalsta nesaderību ar iekšēju tirgu, neliekot to atgūt, un atbalsta neesamību – Pienākums norādīt pamatojumu – Tvērums – Pārkāpuma neesamība

(LESD 296. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 40., 44. un 46.–48. punktu)

2.      Reglamentējoši akti LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ir jebkuri vispārpiemērojami akti, izņemot leģislatīvus aktus. Šajā ziņā Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā par valsts nodokļu režīmu, kas tiek piemērots objektīvi noteiktās situācijās un kam ir tiesiskas sekas attiecībā uz vispārīgi un abstrakti noteiktu personu kategoriju, ir vispārēji piemērojams.

Ņemot vērā uz Līguma noteikumu par valsts atbalstu pamata Komisijai piešķirtās kompetences raksturu, šāds lēmums, pat ja tam ir tikai viens adresāts, atspoguļo tādu valsts instrumentu tvērumu, kuru mērķis ir šīs iestādes veiktā pārbaude vai nu par vajadzīgās atļaujas piešķiršanu tā, lai atbalsta pasākums tiktu piemērots, vai lai oficiāli tiktu darītas zināmas no tā varbūtēji nelikumīgā vai ar iekšējo tirgu nesaderīgā rakstura izrietošās sekas. Tomēr attiecīgie instrumenti tieši ir vispārpiemērojami, jo to darbības jomā ietilpstošie tirgus dalībnieki ir noteikti vispārīgi un abstrakti.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija lēmums, ar ko attiecībā uz nodokļu atbrīvojuma režīmu konstatē, ka, pirmkārt, vienā šā režīma daļā atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu un, otrkārt, citā šā režīma daļā – atbalsta neesamību, ir vispārpiemērojams attiecībā uz to, ka, pirmkārt, faktu, ka Komisija nav uzdevusi atgūt valsts atbalstu, kuru tā ir uzskatījusi par nelikumīgu un nesaderīgu, attiecībā uz attiecīgo atbrīvojumu, un, otrkārt, faktu, ka tā esot uzskatījusi, ka ne viena daļa šī režīma nav valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē. Tātad šāds lēmums, kas ir vispārpiemērojams akts, nebūdams leģislatīvs akts, ir reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

(skat. 50. un 52.–55. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 56.–59. punktu)

4.      Lai izvērtētu, pārbaudot prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību, vai apstrīdētais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ir jāņem vērā tikai un vienīgi prasības priekšmets.

Gadījumā, ja lēmumā valsts atbalsta jomā Komisija uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgās lietas īpatnības, būtu absolūti neiespējami attiecīgajai dalībvalstij veikt nodokļa atbrīvojuma režīma ietvaros prettiesiski piešķirtā atbalsta atgūšanu, un tādējādi tā nolemj neuzlikt dalībvalstij pienākumu atgūt no katra saņēmēja atbilstoši šim režīmam piešķirtās summas, valsts iestādēm nav jānosaka pasākumi īpaši attiecībā uz prasītāju ar mērķi īstenot apstrīdēto lēmumu.

Apstrīdētais lēmums nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā uz prasītāju, un tātad prasība ir jāatzīst par pieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma beigu daļu.

(skat. 60., 61., 64. un 70. punktu)

5.      Lai gan absolūta neiespējamība atgūt prettiesisku atbalstu parasti attiecas uz gadījumiem, kuros attiecīgā dalībvalsts norāda uz šādu neiespējamību pēc atgūšanas lēmuma pieņemšanas un tā izpildes kontekstā, lēmuma īstenošanas posmā galvenokārt kā aizstāvību saistībā ar prasību par pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ne piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, ne judikatūrā nav noteikts, ka absolūta neiespējamība nevar tikt konstatēta administratīvajā procesā, kurā tiek pieņemts Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā.

Turklāt vienīgais pienākums, kas attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai ir jāievēro prettiesiska atbalsta atgūšanas varbūtējas absolūtas neiespējamības gadījumā, ir izveidot lojālu sadarbību, uz kuras pamata dalībvalstij ir jāsniedz Komisijas novērtējumam informācija par šādu neiespējamību pamatojošajiem iemesliem, un Komisijai ir jāveic rūpīga minēto iemeslu pārbaude. Tomēr sadarbība starp dalībvalsti un Komisiju var notikt pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas, ja absolūta neiespējamība var tikt konstatēta jau oficiālas izmeklēšanas procedūras stadijā. Turklāt, ja šīs izmeklēšanas laikā Komisija konstatē, ka nav alternatīvu metožu nelikumīga atbalsta atgūšanai vai ka daļēja atgūšana vairs nav īstenojama, nekas neliedz Komisijai atzīt absolūtu neiespējamību, pat pirms tā uzdevusi minētā atbalsta atgūšanu. Proti, valsts atbalsta jomā Komisija nevar noteikt pienākumus, kuru izpilde jau no sākuma objektīvi un pilnībā nebūtu iespējama.

(sal. ar 80., 84.–86. un 90. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 94.–96. punktu)

7.      Komisija nepieļauj kļūdu vērtējumā, uzskatot lēmumā par valsts atbalstu, ka attiecīgās valsts iestādes absolūti un objektīvi nespēj atgūt prettiesisku atbalstu, pamatojot ar to, ka nav iespējams identificēt saņēmēju veikto darbību saimniecisko vai nesaimniecisko raksturu nekustamajos īpašumos, kam piemēro nodokļu atbrīvojumu, atbilstoši kam, vai nu ir vai nav ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts, jo, pirmkārt, kadastru datu bāzēs, un, otrkārt, nodokļu datu bāzēs nav iespējams ne noteikt šiem subjektiem piederošā nekustamajā īpašumā veiktās darbības veidu, ne objektīvi aprēķināt atgūstamo nodokļa summu.

Proti, tā kā kadastru sistēmās uzskaita nekustamos īpašumus atbilstoši to objektīvajām īpašībām, tostarp to fiziskajiem elementiem un struktūrai, nav iespējams uzzināt saimniecisko vai nesaimniecisko darbību veidu, ko savos nekustamajos īpašumos veic nekomerciāli subjekti, lai varētu noteikt, vai šie subjekti ir prettiesiski saņēmuši šo nodokļa atbrīvojumu un attiecīgā gadījumā – aprēķināt summu, kas atmaksājama attiecīgajām iestādēm.

Tāpat ir tad, ja nodokļu datu bāzes neļauj arī noteikt ar atpakaļejošu spēku šo atbrīvojumu saņēmušo subjektu veikto darbību veidu tiem piederošajos nekustamajos īpašumos, ne arī aprēķināt prettiesiski saņemto atbrīvojumu summu.

(skat. 98., 101. un 106. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 109. punktu)

9.      Pārbaudot valsts atbalsta esamību un iespējamu LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, valsts tiesiskais regulējums par atbrīvojumu no pašvaldības nekustamā īpašuma nodevas, kas skaidri izslēdz no šī atbrīvojuma piemērošanas jomas darbības, kas pēc sava rakstura konkurē ar pārējiem tirgus dalībniekiem, kam ir peļņas gūšanas mērķis, tādējādi nosaka, ka šo atbrīvojumu saņem subjekti, kas veic saimniecisku darbību nekomerciālā kārtībā, kas tiek piemērota vienīgi subjektiem, kas uzskatāmi par uzņēmumiem Savienības tiesību piemērošanas nolūkiem.

Turklāt valsts iestādēm katrā atsevišķajā gadījumā ir jānosaka šīs shēmas ieviešana un, konkrētāk, tas, vai pastāv vai nepastāv konkurences attiecības starp šī atbrīvojuma konkrēto saņēmēju un pārējiem attiecīgās nozares tirgus dalībniekiem; ieinteresētās personas var izmantot valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja Komisijas apstiprinātā shēma netiktu pareizi piemērota.

Šādos apstākļos minētais tiesiskais regulējums neietilpst LESD 107. panta piemērošanas jomā.

(skat. 132., 140., 145. un 149. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 134.–136. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 153.–157. punktu)