Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-97/12 Thomé/Komisija 2013. gada 17. decembrī iesniedza Eiropas Komisija

(lieta T-669/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara)

Otra lietas dalībniece: Florence Thomé (Brisele, Beļģija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-97/12 Thomé/Komisija;

noraidīt F. Thomé celto prasību lietā F-97/12 kā nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu;

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts nelabvēlīga akta jēdziens. Komisija norāda, pirmkārt, ka jau iecēlējinstitūcijas atcelts akts sūdzības procedūras ietvaros nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets tiesvedībā tiesā, un, otrkārt, ka lēmumu, ar ko ieinteresētās personas lūgums tiek apmierināts, nevar kvalificēt kā nelabvēlīgu aktu (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 28.–37. punktu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, pirmkārt, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, definējot iecēlējinstitūcijas un Civildienesta tiesas kontroles pilnvaru attiecībā uz atlases komisijas lēmumiem, kā arī CDT pilnvaru attiecībā uz pārbaudi tiesā apjomu un, otrkārt, ka ir sagrozīts strīda priekšmets un pārkāpts sacīkstes princips (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 50.–52. punktu). Komisija norāda, ka CDT esot piemērojusi lēmumiem, par kuriem ir celta prasība, proti, iecēlējinstitūcijas lēmumiem, neatbilstošu pārbaudes tiesā kritēriju, tādējādi pārkāpjot savas pārbaudes tiesā [pilnvaru] robežas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesību normas par augstākās izglītības [universitātes] diploma esamības izvērtēšanu atbilstoši konkursa paziņojumam (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 56.–58. punktu). Komisija norāda, ka CDT esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ņemot vērā diploma profesionālo vērtību kā tā akadēmisko vērtību un uzskatot, ka iecēlējinstitūcijai ir jāņem vērā neoficiālais diploms, kuru izsniedza privāta mācību iestāde un kura akadēmiskā vērtība nekādā veidā nav atzīta.

Ceturtais pamats ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ciktāl CDT neesot izskaidrojusi, kādā veidā kandidatūras iesniegšanas dienā prasītājas pirmajā instancē diploms bija atbilstošs konkursa paziņojumā norādītajam nosacījumam, lai gan šī atbilstība tika konstatēta tikai pēc tam sūdzības procedūras laikā (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 56., 57., 60.–64. punktu).

Piektais pamats ir balstīts uz kļūdām tiesību piemērošanā, ciktāl CDT ir uzskatījusi, ka prasītāja pirmajā instancē ir zaudējusi iespēju tikt pieņemtai darbā un par to viņai būtu jāizmaksā kaitējuma atlīdzība (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 74. punktu).