Lieta C‑598/21
SP
un
CI
pret
Všeobecná úverová banka a.s
(Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 9. novembra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Patēriņa kredīta līgums – Direktīva 93/13/EEK – 1. panta 2. punkts – Noteikums, kas ietver obligātu tiesību normu – 3. panta 1. punkts, 4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts – Noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu – Pārbaude tiesā – Samērīgums saistībā ar patērētāju līguma pārkāpumiem – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 38. pants – Līgums, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu – Patērētāja mājokļa ārpustiesas pārdošana
1. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērojamība – Izņēmums attiecībā uz līguma noteikumiem, kas ietver obligātas tiesību vai reglamentējošas normas – Noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu – Direktīvas piemērošana
(Padomes Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkts)
(skat. 63.–71. punktu)
2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē – Negodīguma vērtējums valsts tiesā – Kritēriji
(Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts)
(skat. 74.–79. punktu)
3. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Noteikuma negodīgā rakstura konstatēšana – Piemērojamība – Valsts tiesiskais regulējums par nekustamā īpašuma ķīlas, kas nodrošināta ar patērētāja mājokli, ārpustiesas atsavināšanu – Pārdevējam vai piegādātājam sniegtās iespējas izmantot no noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu izrietošās tiesības samērīguma neņemšana vērā, veicot minētā noteikuma negodīgā rakstura pārbaudi tiesā – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 38. pants; Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts, 4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts)
(skat. 80.–90. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
SP un CI, prasītāji pamatlietā, noslēdza patēriņa kredītlīgumu, kas bija atmaksājams 20 gadu laikposmā un nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, proti, ģimenes māju, kurā bija viņu dzīvesvieta.
Mazāk nekā gadu pēc šī līguma noslēgšanas, tā kā prasītāji pamatlietā neveica maksājumu, aizdevējs pieprasīja atmaksāt visas saskaņā ar šo kredītlīgumu maksājamās summas, pamatojoties uz šajā līgumā ietverto noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu. Pēc tam aizdevējs turpināja savu ķīlas tiesību izmantošanu, ārpustiesas izsolē pārdodot nekustamo īpašumu, kas bija sniegts kā nodrošinājums.
Okresný súd Prešov (Rajona tiesa Prešovā, Slovākija), kurā prasītāji iesniedza pieteikumu par šīs pārdošanas apturēšanu, ar pirmo spriedumu noraidīja viņu prasību, kuru tā pēc lietas nodošanas atpakaļ apstiprināja, lai gan Krajský súd v Prešove (Apgabaltiesa Prešovā, Slovākija) to atcēla. Prasītāji par šo otro spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Apgabaltiesā Prešovā, kas ir iesniedzējtiesa. Pēdējā minētā uzskata, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir atļauta nekustamā īpašuma ķīlas ārpustiesas atsavināšana, izsolē pārdodot īpašumu, kas ir patērētāju mājoklis, var būt pretrunā Direktīvai 93/13, kā arī samērīguma principam.
Spriedumā Tiesa pievēršas Direktīvas 93/13 (1) un it īpaši pārbaudes tiesā apjoma attiecībā uz noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu, kas ietverts patēriņa kredītlīgumā, negodīgo raksturu, ja šis noteikums ļauj ārpustiesas kārtībā pārdot patērētāja ģimenes mājokli, interpretāciju.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa konstatē, ka noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, kas ļauj kreditoram iepriekš pieprasīt visas atlikušās summas atmaksu, ja parādnieks nepilda savas līgumsaistības, ietilpst Direktīvas 93/13 piemērošanas jomā. Tādējādi tā uzsver, ka, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, šis noteikums nav kvalificējams kā “noteikums, kas ietver obligātas tiesību normas” Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkta izpratnē. Proti, lai gan šajā pašā noteikumā ir pārņemtas dažas valsts tiesību normas (2), tās nav obligātas un neatbilst otrajam nosacījumam, kas prasīts šī 1. panta 2. punktā, lai piemērotu tajā paredzēto izņēmumu.
Otrkārt, atgādinājusi vispārīgos noteikumus, kas reglamentē Direktīvas 93/13 piemērošanas jomā ietilpstošo līguma noteikumu negodīguma pārbaudi tiesā, Tiesa atgādina kritērijus, saskaņā ar kuriem valsts tiesa varēs konstatēt ilgtermiņa hipotekārā aizdevuma līguma noteikumu, kurā paredzēti nosacījumi, ar kādiem kreditoram ir atļauts pieprasīt pirmstermiņa atmaksu, kā, piemēram, noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, iespējamo negodīgumu.
Tādējādi šajā vērtējumā ir svarīgi noskaidrot, pirmkārt, vai pārdevēja vai piegādātāja iespēja pieprasīt visa aizdevuma samaksu ir atkarīga no tā, vai patērētājs nav izpildījis pienākumu, kam ir būtiska nozīme attiecīgajās līgumsaistībās, un, otrkārt, vai šī iespēja ir paredzēta gadījumos, kad šāda neizpilde ir pietiekami nopietns raksturs attiecībā pret aizdevuma ilgumu un summu. Treškārt, svarīgi ir arī noskaidrot, vai pārdevēja vai piegādātāja iespēja ietver atkāpi no attiecīgajā jomā piemērojamām vispārīgo tiesību normām, ja īpašu līgumtiesību normu nav, un, ceturtkārt, vai valsts tiesībās ir paredzēti atbilstoši un efektīvi līdzekļi, kas ļautu patērētājam, kam tiek piemērots šāds līguma noteikums, novērst šīs aizdevuma atmaksas pieprasīšanas sekas.
Līdz ar to, izvērtējot noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu negodīgumu, valsts tiesai it īpaši ir jāpārbauda kreditoram sniegtās iespējas saskaņā ar šo noteikumu pieprasīt visas maksājamās summas samērīgums. Līdz ar to šai tiesai ir jāņem vērā tas, cik lielā mērā patērētājs nav izpildījis savas līgumsaistības, piemēram, nesamaksāto maksājumu summa salīdzinājumā ar kredīta kopsummu un līguma darbības termiņu.
Tomēr iepriekš minētie kritēriji nav nedz kumulatīvi, nedz alternatīvi, nedz arī izsmeļoši. Tādējādi, pirmkārt, tiesas pārbaudē par noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu samērīgumu var tikt ņemti vērā tādi papildu kritēriji kā iespējamā līgumiskā nelīdzsvarotība, ko rada noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, un apstāklis, ka tā īstenošana attiecīgā gadījumā var izraisīt to, ka kreditors atgūst saskaņā ar līgumu maksājamās summas, pārdodot patērētāja ģimenes mājokli bez jebkāda tiesvedības procesa. Otrkārt, izvērtējot līdzekļus, kas ļauj patērētājam novērst sekas, ko rada aizdevuma iekasējamība, valsts tiesai – it īpaši ievērojot pamattiesības uz mājokli (3) – ir jāņem vērā sekas, kādas ir tam, ka patērētājs un viņa ģimene tiek izlikti no mājokļa, kas ir viņu galvenā dzīvesvieta. Līdz ar to, piemērojot šos kritērijus un ņemot vērā visus apstākļus, kādos līgums tika noslēgts, valsts tiesa varētu konstatēt noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu negodīgumu, ja tā konstatē, ka saskaņā ar šo noteikumu pārdevējs vai piegādātājs var izmantot savas tiesības pieprasīt saistībā ar aizdevumu atlikušās parāda summas pirmstermiņa atmaksu, neņemot vērā patērētāja pienākumu neizpildes nozīmīgumu salīdzinājumā ar piešķirto summu un aizdevuma ilgumu.
Šādos apstākļos Tiesa nospriež, ka Direktīva 93/13, lasot to Hartas (4) gaismā, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, pārbaudot tiesā patēriņa kredītlīgumā ietverta noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu negodīgo raksturu, netiek ņemts vērā pārdevējam vai piegādātājam dotās iespējas izmantot no šā noteikuma izrietošās tiesības samērīgais raksturs, ievērojot noteiktus kritērijus. Pēdējo minēto vidū ir kritēriji, kas it īpaši ir saistīti ar patērētāja līgumsaistību neizpildes nozīmīgumu, piemēram, maksājumu summu, kas nav samaksāta, salīdzinājumā ar kredīta kopsummu un līguma ilgumu, kā arī iespēju, ka šā noteikuma īstenošana var izraisīt to, ka pārdevējs vai piegādātājs var atgūt saskaņā ar šo noteikumu maksājamās summas, pārdodot patērētāja ģimenes mājokli bez jebkāda tiesvedības procesa.