VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 16. decembrī

Lieta T‑52/10 P

Giorgio Lebedef

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Ikgadējais atvaļinājums – Norīkošana nepilna darba laika darbā arodbiedrības pārstāvības nolūkā – Neatļauta prombūtne – Atskaitīšana no ikgadējā atvaļinājuma – Civildienesta noteikumu 60. pants

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 30. novembra rīkojumu lietā F‑54/09 Lebedef/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-505. un II‑A‑1-2735. lpp.), kurā lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. G. Lebedef sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijai šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

(LESD 257. pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 9. pants)

2.      Apelācija – Pamati – Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana – Nepieņemamība

[LESD 257. pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts]

3.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 256. pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pants)

4.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas sniegts netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

1.      Ir neefektīvs un ir jānoraida apelācijas sūdzībā izvirzīts pamats par Civildienesta tiesas sprieduma pamatojuma daļu, kas nav nepieciešamais apelācijas nolēmuma pamatojums.

(skat. 34. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2010. gada 19. janvāris, T‑355/08 P De Fays/Komisija, 56. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      No Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta, kā arī no Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā precīzi ir jānorāda apstrīdētie elementi spriedumā, kura atcelšana tiek pieprasīta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti apelācijas sūdzības atbalstam. Šai prasībai neatbilst tāda apelācijas sūdzība, kurā nav ietverts neviens arguments, kurā būtu konkrēti norādīta attiecīgajā pārsūdzētajā spriedumā vai rīkojumā pieļautā tiesību kļūda.

Turklāt apgalvojumi, kas ir pārāk vispārīgi un neprecīzi, lai par tiem varētu veikt juridisku novērtējumu, ir jāuzskata par acīmredzami nepieņemamiem.

(skat. 35. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2009. gada 10. februāris, C‑290/08 P Correia de Matos/Komisija, Krājumā nav publicēts, 18. punkts un tajā minētā judikatūra; Vispārējā tiesa, 2010. gada 6. maijs, T‑100/08 P Kerelov/Komisija, 39. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Atbilstoši Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pantam apelāciju Vispārējā tiesā var iesniegt vienīgi par tiesību jautājumiem. Civildienesta tiesa ir vienīgā kompetentā iestāde, kas var konstatēt un izvērtēt faktus, izņemot gadījumu, ja šo faktu konstatējumu neprecizitāte izriet no lietas materiāliem, kas tai tikuši iesniegti. Tādējādi faktu vērtējums, izņemot gadījumu, kad Civildienesta tiesai iesniegtie pierādījumi tiek nepareizi atspoguļoti, nav juridisks jautājums, kas kā tāds būtu pakļauts apelācijas instances kontrolei.

(skat. 73. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2001. gada 2. oktobris, C‑449/99 P EIB/Hautem, Recueil, I‑6733. lpp., 44. punkts; 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I‑5539. lpp., 35. punkts; 2006. gada 27. aprīlis, C‑230/05 P L/Komisija, Krājumā nav publicēts, 45. punkts.

4.      Pienākums pamatot spriedumus izriet no Tiesas Statūtu 36. panta, kas ir piemērojams Civildienesta tiesai saskaņā ar šo pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu. Civildienesta tiesas spriedumiem ir jābūt pietiekami pamatotiem, lai Vispārējā tiesa varētu īstenot tiesas kontroli. Tomēr šis pienākums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka Civildienesta tiesai ir detalizēti jāatbild uz katru no prasītāja izvirzītajiem argumentiem, it īpaši, ja tas nav pietiekami skaidrs un precīzs, un nav detalizēti pierādīts. Pamatojums var būt netieši izteikts, ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām zināt iemeslus, kuru dēļ pirmajā instancē nav pieņemti to argumenti, un ļauj apelācijas instancei uzskatīt, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai veiktu pārbaudi.

(skat. 82.–84. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2010. gada 2. marts, T‑248/08 P Doktor/Padome, 64. punkts un tajā minētā judikatūra; 2010. gada 1. septembris, T‑91/09 P Skareby/Komisija, 36. punkts un tajā minētā judikatūra.