EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2012. gada 16. maijā
Lieta F‑61/10
AF
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Lūgums sniegt palīdzību – Psiholoģiska vardarbība un diskriminējoša attieksme – Kļūda vērtējumā
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru AF lūdz atcelt lēmumu, ar kuru Komisija noraidījusi viņa lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar psiholoģisko vardarbību un prasību par kaitējuma atlīdzību, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz visus tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma – Apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
2. Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Rīcība ar mērķi diskreditēt ieinteresēto personu vai pasliktināt tās darba apstākļus – Prasība par rīcības atkārtošanos – Prasība, ka rīcībai jābūt tīšai – Apjoms – Prasības par psiholoģiskās vardarbības izdarītāja ļaunprātīgo nodomu neesamība
(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)
3. Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Pārslodzi izraisošu papildu uzdevumu noteikšana ierēdnim – Ietveršana – Nosacījums
(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)
1. Civildienesta noteikumu 24. pants ir paredzēts ar mērķi aizsargāt ierēdņus pret jebkāda veida vardarbību un pazemojošu izturēšanos ne vien no trešo personu puses, bet arī no viņu tiešo priekšnieku vai kolēģu puses.
Saskaņā ar šajā pantā paredzēto pienākumu sniegt palīdzību gadījumā, ja notiek ar dienesta kārtību un vienmērīgu gaitu nesaderīgi starpgadījumi, administrācijai ir jāiejaucas tik aktīvi, cik nepieciešams, un jāreaģē ātri un uzmanīgi atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem, lai noskaidrotu faktus un, ņemot vērā cēloņus, izdarītu atbilstošus secinājumus. Šajā sakarā pietiek ar to, ka ierēdnis, kas lūdz savu iestādi aizsargāt viņu, sniedz sākotnējus pierādījumus par to darbību patiesumu, kuras saskaņā ar ierēdņa apgalvojumiem tikušas vērstas pret viņu. Pastāvot šiem apstākļiem, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, it īpaši izmeklēšana, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktus.
Savienības tiesas veiktā pārbaude attiecībā uz administrācijas veiktajiem pasākumiem aprobežojas vien ar jautājumu, vai attiecīgā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas un savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami nepareizi.
(skat. 70.–72. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 25. oktobris, T‑154/05 Lo Giudice/Komisija, 135.–137. punkts un tajos minētā judikatūra.
2. Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā psiholoģiska vardarbība ir definēta kā “nepiedienīga rīcība”, kuras pierādīšanai ir nepieciešams, lai būtu izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmais nosacījums ir saistīts ar to, ka pastāv fiziska rīcība, mutiska vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība, kas izpaužas “kādā laika posmā, [..] atkārtojas vai ir sistemātiska” un kas ir “tīša”. Otrais nosacījums, kas no pirmā ir nošķirts ar saikli “un”, paredz, ka šī fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība rada kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei. Tā kā apstākļa vārds “tīša” ir saistīts ar pirmo, nevis ar otro nosacījumu, var izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā paredzētajai fiziskajai rīcībai, mutiskajai vai rakstu valodai, žestiem vai citai rīcībai ir jābūt brīvprātīgai, kas no šīs normas piemērošanas jomas izslēdz rīcību, kas ir notikusi nejauši. Savukārt, otrkārt, netiek prasīts, lai fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība būtu izdarīta ar nodomu radīt kaitējumu personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei. Citiem vārdiem, psiholoģiska vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta izpratnē var pastāvēt, kaut arī vardarbības izdarītājam nav bijis nodoma ar savu rīcību diskreditēt cietušo vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus. Pietiek vien ar to, ka šī rīcība, kas ir īstenota labprātīgi, objektīvi ir radījusi šādas sekas.
Šajā ziņā vardarbības kvalifikācija ir pakļauta nosacījumam, ka uz rīcību attiecas pietiekami objektīva realitāte tādā nozīmē, ka objektīvs un saprātīgs novērotājs, kuram ir normāls jūtīgums un kurš atrodas tādos pašos apstākļos, to uzskatītu par pārmērīgu un kritizējamu.
(skat. 88.–91. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. decembris, F‑52/05 Q/Komisija,132., 134. un 135. punkts; 2012. gada 16. maijs, F‑42/10 Skareby/Komisija, 65. punkts.
3. Kaut arī nav izslēgts, ka noteiktos apstākļos ierēdņa ilgstoša pārslodze var tikt uzskatīta par psiholoģisku vardarbību, tomēr ir skaidrs, ka, lai tiktu atzīta psiholoģiskās vardarbības kvalifikācija, ir jābūt izpildītiem Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
(skat. 118. punktu)