TIESAS RĪKOJUMS (virspalāta)
2017. gada 20. novembrī (*) (i)
Pagaidu noregulējums – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 2009/147/EK – Savvaļas putnu aizsardzība
Lietā C‑441/17 R
par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu saskaņā ar LESD 279. pantu un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punktu, kas iesniegts 2017. gada 20. jūlijā,
Eiropas Komisija, ko pārstāv C. Hermes un H. Krämer, kā arī K. Herrmann un E. Kružíková, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Polijas Republiku, ko pārstāv J. Szyszko, vides ministrs, kā arī B. Majczyna un D. Krawczyk, pārstāvji,
atbildētāja,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [A. Tizzano] (referents), palātu priekšsēdētāji R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], T. fon Danvics [T. von Danwitz], Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], A. Ross [A. Rosas], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un K. Vajda [C. Vajda], tiesneši E. Juhāzs [E. Juhász], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], K. Toadere [C. Toader], D. Švābi [D. Šváby], M. Bergere [M. Berger], A. Prehala [A. Prechal] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
uzklausījusi ģenerāladvokātu M. Vatelē [M. Wathelet],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar savu pieteikumu par pagaidu noregulējumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu likt Polijas Republikai, kamēr tiek taisīts Tiesas spriedums lietā pēc būtības un ja vien nepastāv apdraudējums sabiedrības drošībai, pārtraukt meža apsaimniekošanas darbības, kas tiek īstenotas dzīvotnēs 91D0 – mežu kūdrāji – un 91E0 – piekrastes meži ar vītoliem, papelēm, alkšņiem un ošiem – un subkontinentālā skābarža dzīvotņu 9170 simtgadīgajās mežaudzēs, kā arī baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus), ķīķa (Pernis apivorus), mazā mušķērāja (Ficedula parva), baltkakla mušķērāja (Ficedula albicollis), meža baloža (Colomba oenas) dzīvotnēs un saproksilofāgo vaboļu – sarkanā plakaņa (Cucujus cinnaberinus), Šneidera mizmīļa (Boros schneideri), dzeltenkrūšu ēnvaboles (Phryganophilus ruficollis), egļu praulmīļa (Pytho kolwensis), Rhysodes sulcatus, kā arī Buprestis splendens dzīvotnēs, un pārtraukt mirušu simtgadīgo egļu novākšanu un koku izciršanu, lai palielinātu izstrādājamās koksnes apjomu teritorijā PLC200004 Puszcza Białowieska [Belovežas gārša] (Polija, turpmāk tekstā – “Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska”), kas notiek saskaņā ar Polijas Republikas vides ministra 2016. gada 25. marta lēmumu un Lasy Państwowe (Valsts mežu dienests, Polija) ģenerāldirektora 2017. gada 17. februāra Lēmuma Nr. 51 (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 51”) 1. panta 2. un 3. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prasību, kas attiecas uz pienākumu neizpildi, atbilstoši LESD 258. pantam, ko Komisija cēlusi 2017. gada 20. jūlijā, lai konstatētu, ka Polijas Republika nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus:
– Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES (OV 2013, L 158, 193. lpp.) (turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”), 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, 2016. gada 25. martā apstiprinot grozījumu Białowieża [Belovežas] (Polija) mežniecības meža apsaimniekošanas plānā un veicot šajā grozījumā paredzētās meža apsaimniekošanas darbības, nepārliecinoties, ka tas neapdraudēs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību;
– Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2009, L 20, 7. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 2013/17 (turpmāk tekstā – “Putnu direktīva”), 4. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus, neparedzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu ekoloģiskajām prasībām attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dabiskajām dzīvotnēm un uz II pielikumā minētajām sugām, kā arī uz Putnu direktīvas I pielikumā minētajiem putniem, un regulāri sastopamām migrējošām sugām, kuras minētajā pielikumā nav minētas un kuru dēļ ir izveidota Kopienas nozīmes teritorija un īpašā putnu aizsardzības zona – Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska;
– Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā paredzētos pienākumus, nenodrošinot saproksilofāgo vaboļu (sarkanais plakanis (Cucujus cinnaberinus), Buprestis splendens, dzeltenkrūšu ēnvaboļu (Phryganophilus ruficollis) un praulmīļu melno (Pytho kolwensis)), kas ir minētas Dzīvotņu direktīvas IV pielikuma a) punktā, stingru aizsardzību, tas ir, negādājot par to, lai Białowieża mežniecībā tās faktiski būtu aizliegts apzināti nogalināt vai traucēt un pasliktināt to vairošanās vietu stāvokli vai iznīcināt tās, un
– Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punktā paredzētos pienākumus, nenodrošinot šīs direktīvas 1. pantā norādīto putnu sugu, tostarp baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), apodziņa (Glaucidium passerinum) un bikšainā apoga (Aegolius funereus) aizsardzību, proti, negādājot par to, lai Białowieża mežniecībā šīs sugas netiktu nogalinātas vai traucētas vairošanās periodā un mazuļu attīstības periodā un lai to ligzdas un olas apzināti netiktu iznīcinātas, bojātas vai novāktas.
3 Komisija saskaņā ar Tiesas Reglamenta 160. panta 7. punktu arī bija lūgusi noteikt šā rīkojuma 1. punktā minētos pagaidu pasākumus, vēl pirms atbildētāja ir iesniegusi savus apsvērumus, jo pastāvēja nopietna un neatgriezeniska kaitējuma risks Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska dzīvotnēm un viengabalainībai.
4 Ar 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks pagaidām apmierināja šo lūgumu uz laiku līdz rīkojuma pieņemšanai šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā.
5 2017. gada 4. augustā Polijas Republika iesniedza savus rakstveida apsvērumus par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.
6 2017. gada 11. septembrī noklausīšanās laikā pie Tiesas priekšsēdētāja vietnieka tika uzklausīti lietas dalībnieču mutvārdu apsvērumi.
7 Pēc šīs noklausīšanās 2017. gada 13. septembrī Komisija papildināja savu pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, lūdzot Tiesu, lai tā turklāt uzliek Polijas Republikai pienākumu maksāt kavējuma naudu gadījumā, ja tā nepildītu šajā tiesvedībā izdotos rīkojumus.
8 2017. gada 19. septembrī Polijas Republika lūdza, lai Komisija tiktu uzaicināta iesniegt pierādījumus, ar kuriem bija pamatoti tās pieteikuma papildinājumi.
9 Pēc Tiesas uzaicinājuma 2017. gada 21. septembrī Komisija iesniedza lūgtos pierādījumus.
10 Savos 2017. gada 28. septembrī iesniegtajos apsvērumos Polijas Republika lūdz atzīt, ka Komisijas pieteikuma papildinājumi ir nepieņemami un katrā ziņā nepamatoti.
11 Turklāt šajos pašos apsvērumos Polijas Republika, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 16. panta trešo daļu, ir lūgusi, lai izskatāmā lieta tiktu nodota izskatīšanai Tiesas virspalātā.
12 Lai gan šāds lūgums Tiesai nav jāapmierina, ja tas ir iesniegts ļoti vēlīnā tiesvedības stadijā, kā tas ir aplūkojamajā gadījumā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 7. septembris, Spānija/Padome, C‑310/04, EU:C:2006:521, 23. punkts), Tiesas priekšsēdētāja vietnieks, pamatojoties uz Reglamenta 161. panta 1. punktu, tomēr nodeva lietu Tiesai, kura, ņemot vērā tās nozīmi, saskaņā ar minētā reglamenta 60. panta 1. punktu nozīmēja to izskatīšanai virspalātā.
13 2017. gada 17. oktobrī lietas dalībnieču mutvārdu apsvērumi tika uzklausīti virspalātā.
Atbilstošās tiesību normas
Dzīvotņu direktīva
14 Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 2. panta 1. punktu tās mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošo dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas LESD.
15 Šīs direktīvas 4. panta 2. punkta trešajā daļā ir paredzēts:
“Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.”
16 Minētās direktīvas 6. panta 1., 3. un 4. punktā ir noteikts:
“1. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.
[..]
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”
17 Tās pašas direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts ir formulēts šādi:
“1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:
a) minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;
[..]
d) vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.”
Putnu direktīva
18 Saskaņā ar Putnu direktīvas 1. pantu:
“1. Šī direktīva attiecas uz visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums. Tajā paredzēta šo sugu aizsardzība, apsaimniekošana un uzraudzība un noteiktas to izmantošanas normas.
2. Šī direktīva attiecas uz putniem, putnu olām, putnu ligzdām un putnu dzīvotnēm.”
19 Šīs direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.
[..]
2. Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju, un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju, aizsardzībai.”
20 Minētās direktīvas 5. panta b) un d) punktā ir paredzēts:
“Neskarot 7. un 9. pantu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, jo īpaši aizliedzot:
[..]
b) apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas;
[..]
d) apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus.”
Tiesvedības priekšvēsture
21 No pieteikuma par pagaidu noregulējumu izriet, ka ar 2007. gada 13. novembra lēmumu Komisija saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta trešo daļu Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska apstiprināja kā “Kopienas nozīmes” teritoriju sakarā ar dabisko dzīvotņu un konkrētu dzīvnieku un putnu sugu dzīvotņu klātbūtni tajā. Šī teritorija arī ietilpst īpašajā putnu aizsardzības zonā atbilstoši Putnu direktīvai.
22 Saskaņā ar minēto pieteikumu Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir viens no Eiropā vislabāk saglabātajiem dabiskajiem mežiem, kuru raksturo liels daudzums mirušās koksnes un vecu, tostarp simtgadīgu, koku. Tās teritorijā ir sastopamas tādas ļoti labi saglabājušās dabiskās dzīvotnes, kas tiek definētas kā “prioritāras” Dzīvotņu direktīvas I pielikuma izpratnē, kā mežu kūdrāji (Natura 2000 kods 91D0) un piekrastes meži ar vītoliem, papelēm, alkšņiem un ošiem (Natura 2000 kods 91E0), kā arī citas “Kopienas nozīmes” dzīvotnes, tostarp subkontinentālā skābarža dzīvotnes (Natura 2000 kods 9170).
23 Ņemot vērā mirušās koksnes ievērojamo daudzumu, kas ir raksturīgs dabiskajam mežam pretstatā apsaimniekotiem mežiem, tādā mežā kā Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska esošais, ir atrodamas vairākas saproksilofāgo vaboļu sugas, piemēram, sarkanais plakanis (Cucujus cinnaberinus), Šneidera mizmīlis (Boros schneideri), Buprestis splendens, dzeltenkrūšu ēnvabole (Phryganophilus ruficollis), egļu praulmīlis (Pytho kolwensis) un Rhysodes sulcatus, kas norādītas Dzīvotņu direktīvas II pielikumā un IV pielikuma a) punktā, kā arī tostarp Putnu direktīvas I pielikumā iekļautās putnu sugas, kuru dzīvotnes veido mirstošās un mirušās egles, to skaitā tās, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), piemēram, baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), apodziņš (Glaucidium passerinum) un bikšainais apogs (Aegolius funereus). Ņemot vērā Białowieża meža dabisko vērtību, tas ir iekļauts arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā.
24 Kā to savā pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda Komisija, Natura 2000 teritorija Białowieża, kas plešas 63 147 hektāru platībā, atrodas divu dažādu subjektu, proti, pirmkārt, Białowieski Park Narodowy [Belovežas Nacionālā parka] direktora, kurš apsaimnieko 17 % no teritorijas patības, un, otrkārt, Valsts mežu dienesta, kas apsaimnieko Białowieża, Browsk [Brovskas] un Hajnówka [Hajnovkas] mežniecības, pārziņā. Pati Białowieża mežniecība veido 19 % no teritorijas platības.
25 Pamatojoties uz egļu astoņzobu mizgrauža [Ips typographus] izplatību, 2016. gada 25. martā vides ministrs apstiprināja pielikumu 2012. gada 9. oktobrī apstiprinātajam Białowieża mežniecības meža apsaimniekošanas plānam (turpmāk tekstā – “2016. gada pielikums”), lai atļautu palielināt mežizstrādi šajā mežniecībā, kā arī veikt aktīvas meža apsaimniekošanas darbības zonās, kurās līdz tam jebkāda iejaukšanās bija aizliegta, piemēram, sanitāro cirti, kopšanas cirti un reproduktīvo cirti.
26 Pēc Lēmuma Nr. 51 pieņemšanas tika veikta nokaltušo un egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto koku novākšana visās trīs Białowieża, Browsk un Hajnówka mežniecībās aptuveni 34 000 hektāru no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska platības.
27 Saskaņā ar Komisijas norādīto vairākas zinātniskās un vides organizācijas uzskata, ka iepriekšējā punktā minētās meža apsaimniekošanas darbības negatīvi ietekmē to dabisko dzīvotņu un dzīvnieku un putnu sugu dzīvotņu, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir tikusi izveidota, saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā. Šajos apstākļos tā ir izlēmusi iesniegt šo pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.
Par pieteikumu par pagaidu noregulējumu
28 Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punktā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu noregulējumu norāda “strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus”.
29 Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt pagaidu pasākumus tikai tad, ja tiek pierādīts, ka pastāv faktiskie un tiesību pamati, kas sākotnēji šķietami pamato to noteikšanu (fumus boni juris), un ka tie ir steidzami tādā nozīmē, ka, lai izvairītos no būtiska un neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas pieteikuma iesniedzēja interesēm, tie ir jānosaka un to sekām jāiestājas, pirms tiek pieņemts nolēmums pamattiesvedībā. Attiecīgā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesis izsver attiecīgās intereses (Tiesas priekšsēdētāja rīkojumi, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta, C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 21. punkts, un 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 11. punkts, kā arī Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2014. gada 3. decembris, Grieķija/Komisija, C‑431/14 P‑R, EU:C:2014:2418, 19. punkts).
30 Šādi paredzētie nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc pagaidu pasākumi ir jānoraida, ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts (Tiesas priekšsēdētāja rīkojumi, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta, C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 22. punkts, un 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 12. punkts).
Par “fumus boni juris”
31 Attiecībā uz nosacījumu par fumus boni juris esamību tas ir izpildīts, ja pagaidu noregulējuma tiesvedībā pastāv būtisks tiesību vai faktu strīds, kura risinājums uzreiz nav skaidrs tādā ziņā, ka prasība pamattiesvedībā pirmā mirklī nešķiet pilnīgi nepamatota (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumus, 1989. gada 13. jūnijs, Publishers Association/Komisija, 56/89 R, EU:C:1989:238, 31. punkts, un 2003. gada 8. maijs, Komisija/Artegodan u.c., C‑39/03 P‑R, EU:C:2003:269, 40. punkts, kā arī Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2014. gada 3. decembris, Grieķija/Komisija, C‑431/14 P‑R, EU:C:2014:2418, 20. punkts).
32 Aplūkojamajā gadījumā Komisija uzskata, ka koku, galvenokārt egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto egļu, ciršana, mirušo vai mirstošo, vai nokaltušo koku un simtgadīgo mežaudžu novākšana, kā arī atmežošana Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, kas tiek īstenotas, pamatojoties uz 2016. gada pielikumu un Lēmumu Nr. 51 (turpmāk tekstā – “konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības”), neatbilst Savienības tiesībām no vairākiem aspektiem.
33 Pirmkārt, 2016. gada pielikuma pieņemšana esot bijusi pretrunā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam. Šis pielikums esot bijis uzskatāms par “plānu” šīs tiesību normas izpratnē tādā nozīmē, ka pirms tā pieņemšanas Polijas iestādēm atbilstoši visatzītākajām zinātnes atziņām šajā jomā esot vajadzējis pārliecināties, ka šis plāns neapdraud Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību. Taču nevienā lēmumu pieņemšanas procesa brīdī šīs iestādes neesot ņēmušas vērā vairāku zinātnisko institūciju viedokļus, kas tām tomēr bija zināmi, saskaņā ar kuriem minētās darbības būtībā ir tādas, kas draud radīt kaitējumu šai teritorijai. Turklāt ar 2016. gada pielikumu Polijas iestādes esot tieši uzsākušas aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, kuru izslēgšana līdz tam tika uzskatīta par minētās teritorijas aizsardzības pasākumu un tas tā bija, neraugoties uz to, ka egļu astoņzobu mizgrauža darbība, proti, egļu apdzīvošana un tās izplatīšanās, netika uzskatīta par draudu tajā aizsargātajām dzīvotnēm.
34 Otrkārt, Komisijas ieskatā, konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības neatbilst Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktam, jo tās mazina vai pat izslēdz Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu, to skaitā mežu kūdrāju (Natura 2000 kods 91D0) un piekrastes mežu ar vītoliem, papelēm, alkšņiem un ošiem (Natura 2000 kods 91E0) un subkontinentālā skābarža dzīvotņu (Natura 2000 kods 9170), šīs direktīvas II pielikumā minēto dzīvnieku sugu, to skaitā saproksilofāgo vaboļu, piemēram, sarkanā plakaņa (Cucujus cinnaberinus), Šneidera mizmīļa (Boros schneideri), Buprestis splendens, egļu praulmīļa (Pytho kolwensis), Rhysodes sulcatus un dzeltenkrūšu ēnvaboles (Phryganophilus ruficollis), un Putnu direktīvas I pielikumā iekļauto putnu sugu, to skaitā baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), apodziņa (Glaucidium passerinum) un bikšainā apoga (Aegolius funereus), kā arī, kā to Komisija precizēja 2017. gada 11. septembra tiesas sēdē, ķīķa (Pernis apivorus), mazā mušķērāja (Ficedula parva), baltkakla mušķērāja (Ficedula albicollis) un meža baloža (Colomba oenas) aizsardzības pasākumu iedarbību. Šajā ziņā Komisija uzsver, ka minēto darbību veikšana ir pretrunā konkrētajām dzīvotnēm paredzētajiem aizsardzības pasākumiem, jo šajos pasākumos tieši ir ieteikts “izslēgt jebkādu apsaimniekošanu”, “izslēgt apsaimniekošanas darbības visās sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgie eksemplāri ir vismaz 10 %”, “saglabāt mirušos kokus”, kā arī “saglabāt visas mirušās simtgadīgās egles līdz to pilnīgai satrūdēšanai”.
35 Treškārt, Komisijas ieskatā, konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības veicina iepriekšējā punktā minēto saproksilofāgo vaboļu populācijas dzīvotņu degradāciju un iznīcināšanu un tātad šo īpatņu izzušanu, kas nozīmē Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā noteikto pienākumu neizpildi.
36 Visbeidzot, ceturtkārt, tāpat tas ir arī attiecībā uz konkrētām Putnu direktīvas I pielikumā minētajām putnu sugām. Proti, šādas darbības ne vien neaizkavē, bet tās pat var veicināt konkrēto putnu ligzdu un olu apzinātu iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī šo putnu traucēšanu, it īpaši perēšanas laikā, un tādējādi tiek pārkāpti šīs direktīvas 5. panta b) un d) punktā noteiktie aizliegumi.
37 Polijas Republika iebilst, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, ka tās iebildumi pirmšķietami ir pamatoti. It īpaši tā vērš uzmanību uz to, ka minētie iebildumi faktiski ir balstīti uz pieņēmumiem un apsvērumiem, un tajos nav ņemti vērā vairāki zinātniskie atzinumi, kuros ir izteikts šīs iestādes aizstāvētajam viedoklim pretējs viedoklis.
38 Jākonstatē, ka Komisijas norādītie argumenti pirmajā mirklī nešķiet acīmredzami nepamatoti un tātad nevar izslēgt, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības neatbilst no Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas izrietošajām aizsardzības prasībām.
39 Proti, attiecībā uz pirmo prasības pamatu pietiek norādīt, ka, pirmkārt, šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā Polijas Republika nav apstrīdējusi to, ka Polijas iestādes nav pārliecinājušās, vai atbilstoši visatzītākajām zinātnes atziņām šajā jomā konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības nevar apdraudēt Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību. Otrkārt, jau tas vien, ka lietas dalībnieku norādītie zinātniskie atzinumi ir pretrunīgi, liek pagaidu noregulējuma tiesnesim, kura vērtējums neizbēgami ir virspusējs (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2003. gada 31. jūlijs, Le Pen/Parlaments, C‑208/03 P‑R, EU:C:2003:424, 97. punkts), uzskatīt, ka Komisijas argumenti nav nepamatoti.
40 Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka atļaut plānu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē var vienīgi ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes, kad tās ir noteikušas visus minētā plāna vai projekta aspektus, kuri paši par sevi vai saistībā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt attiecīgās teritorijas aizsardzības mērķus, un ņemot vērā visatzītākās zinātnes atziņas šajā jomā, ir pārliecinājušās, ka tam nebūs ilgstošas kaitīgas ietekmes uz šīs teritorijas viengabalainību. Tas tā ir tad, ja, no zinātnes viedokļa raugoties, nav nekādu pamatotu šaubu par šādu seku neesamību (spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
41 Attiecībā uz argumentiem, kas ir norādīti citu prasības pamatu pamatojumam, ir jākonstatē, ka, lai arī Polijas Republika saistībā ar šiem argumentiem cenšas pierādīt, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības ir neatliekami jāturpina veikt, tās pierādījumi tomēr nav tādi, kas izslēdz jebkādu pamatu Komisijas norādītajiem argumentiem par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta un 5. panta b) un d) punkta pārkāpumiem.
42 No minētā izriet, ka, ievērojot arī piesardzības principu, kas saskaņā ar LESD 191. panta 2. punkta pirmo daļu ir viens no Eiropas Savienības paaugstinātas aizsardzības politikas vides jomā stūrakmeņiem un kura gaismā ir jāinterpretē Savienības tiesību akti par vides aizsardzību (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), ir jāuzskata, ka prasību pamatlietā pirmšķietami nevar atzīt par acīmredzami nepamatotu.
Par steidzamību
43 Attiecībā uz nosacījumu par steidzamību ir jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt topošā galīgā nolēmuma pilnīgu iedarbību, lai izvairītos no nepilnībām Tiesas nodrošinātajā tiesību aizsardzībā. Lai īstenotu šo mērķi, steidzamība ir jānovērtē attiecībā pret nepieciešamību taisīt pagaidu noregulējumu lietā, lai izvairītos no tā, ka lietas dalībniekam, kurš lūdz pagaidu aizsardzību, tiek nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums (Tiesas priekšsēdētāja rīkojumi, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta, C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 31. punkts, un 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 17. punkts).
44 Tieši lietas dalībniekam, kurš atsaucas uz šādu kaitējumu, ir jāpierāda tā esamība. Lai gan šajā ziņā netiek prasīts, lai kaitējuma rašanās tiktu pilnīgi droši pierādīta, un pietiek ar to vien, ka tiek pierādīta iespēja, ka tas var rasties, prasītājam tomēr ir pienākums pierādīt faktus, ar kuriem tiek pamatota šāda kaitējuma rašanās iespēja (Tiesas priekšsēdētāja rīkojumi, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta, C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 32. punkts, un 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 18. punkts).
45 Aplūkojamajā gadījumā Komisija uzsver, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības var radīt neatgriezenisku un būtisku kaitējumu videi.
46 It īpaši, kaitējums, kas rastos līdz ar novecojušo koku un mirušās koksnes, tostarp mirstošo koku uz celma, ciršanu un iznīcināšanu, būtu neatgriezenisks, jo, kad reiz šīs darbības būs paveiktas, vairs nebūs iespējams atjaunot ar tām skarto zonu sākotnējo stāvokli. Turklāt minēto darbību turpināšana draudētu dziļi sagraut skarto mežaudžu struktūru un funkcijas konkrētajās dzīvotnēs, kuras nevarētu atjaunot to agrākajā stāvoklī ar atlīdzības samaksu vai citiem kompensācijas veidiem. Tātad šo pašu darbību sekas izpaustos kā dabiskā meža neatgriezeniska metamorfoze apsaimniekotā mežā, riskējot zaudēt retu sugu dzīvotnes.
47 Kaitējums arī būtu būtisks, jo 2016. gada pielikumā ir paredzēts, ka līdz 2021. gadam izstrādātās koksnes kubatūra tiks palielināta līdz 188 000 m3, lai gan 2012. gadam tā bija noteikta 63 471 m3 apjomā. Kopš 2017. gada sākuma ciršana Białowieża mežā ir notikusi vairāk kā 35 000 m3 koksnes apjomā, no kuriem vairāk kā 29 000 m3 ir egles, un tā esot skārusi 29 000 koku. Tāpat līdz 2017. gada maijam visās trīs Białowieża, Browsk un Hajnówka mežniecībās simtgadīgo mežaudžu ciršanā esot iegūti vairāk kā 10 000 m3 koksnes. Turklāt vides ministrs pats esot precizējis, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības Białowieża mežā tikšot veiktas 34 000 hektāru platībā. Visbeidzot, šīs darbības apdraudētu viena no retajiem Eiropas dabiskajiem mežiem, kura saglabāšana tomēr esot prioritāra, primārā rakstura un līdz ar to viengabalainības aizsardzību.
48 Apstrīdot lūgto pagaidu pasākumu steidzamību, Polijas Republika iebilst, ka pati Komisija nav izrādījusi rūpību šīs lietas virzīšanā, jo pēc atbildes saņemšanas uz brīdinājuma vēstuli tā ir ļāvusi paiet deviņiem mēnešiem līdz argumentētā atzinuma nosūtīšanai. Turklāt konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības konkrētajā teritorijā esot norisinājušās vairāk kā simt gadu, un nekas nepamatojot to tūlītēju pārtraukšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka 2016. gada pielikumā paredzētais koksnes izstrādāšanas līmenis esot acīmredzami zemāks nekā agrākie līmeņi.
49 Turklāt Komisijas uzskats, ka minētās darbības izraisīšot būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, neesot atbalstāms. Gluži pretēji, šo darbību pārtraukšana un egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās būtiski negatīvi ietekmēšot Białowieża meža ekosistēmu. Tas izraisīšot vērtīgu dabisko dzīvotņu, tostarp subkontinentālā skābarža, kas tiek aizsargātas Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, aizsardzības statusa ievērojamu un ilgstošu pasliktināšanos.
50 Faktiski konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības esot aizsardzības pasākumi saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un, starp citu, tie esot tādi paši, kādi tiek piekopti citās dalībvalstīs. Turklāt tie esot ierobežoti ar vienu daļu no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska un tie neskarot tās stingri aizsargāto daļu.
51 Attiecībā uz Komisijas citētajiem zinātniskajiem pētījumiem par minēto darbību kaitīgumu Polijas Republika vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar citiem nopietniem pētījumiem tieši neiejaukšanās pret egļu astoņzobu mizgrauzi Białowieża mežā nozīmētu ļoti iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabiskajām dzīvotnēm un dzīvnieku sugu, tostarp putnu, dzīvotnēm, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir tikusi izveidota. Šajā ziņā Polijas Republika precizē, ka lielākajā vairumā zinātnisko atzinumu, kas ir balstīti uz Puszcza Białowieska savāktiem datiem, tiek norādīts uz nepieciešamību iejaukties pret egļu astoņzobu mizgrauzi, lai gan pretējie atzinumi visbiežāk esot balstīti uz datiem no citām ekosistēmām, kuros tādējādi netiek ņemta vērā Białowieża meža īpašā specifika un unikalitāte.
52 Polijas Republika uzsver, ka Białowieża mežā ir nolemts piemērot divus alternatīvus dzīvotņu aizsardzības pasākumus. Pirmais no šiem pasākumiem, proti, aktīvu aizsardzības pasākumu, tostarp koku ciršanas, kā arī mirušo un nokaltušo koku aizvākšanas aizliegums pašlaik tiekot piemērots plašā šā meža teritorijā. Savukārt otrais no minētajiem pasākumiem, kas ir aktīvu aizsardzības pasākumu veikšana, tiekot piemērots vien atsevišķos Białowieża, Browsk un Hajnówka mežniecību nogabalos. Tādējādi, runājot konkrētāk tieši par Białowieża mežniecību, atbilstoši 2016. gada pielikumam 58 % tās teritorijas šīs darbības netiekot veiktas, bet ar minētajām darbībām skartais šīs mežniecības nogabals veidojot vien 5,4 % no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska kopējās platības.
53 Visbeidzot, Polijas Republikas ieskatā, ņemot vērā datus par baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), apodziņa (Glaucidium passerinum) un bikšainā apoga (Aegolius funereus) pašreizējo populāciju, konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību iespējamās negatīvās sekas nav drauds šo sugu populācijām. Turklāt pašreizējā tendence pat esot šo sugu populāciju pieaugums.
54 Šajā ziņā, vērtējot steidzamību, jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedība nav paredzēta tam, lai noskaidrotu sarežģītu un ļoti pretrunīgu faktu patiesumu. Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā nav nepieciešamo līdzekļu, lai veiktu vajadzīgās pārbaudes, un daudzos gadījumos to pat būtu ļoti grūti paveikt savlaicīgi (Tiesas priekšsēdētāja rīkojumi, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta, C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 36. punkts, un 2009. gada 10. decembris, Komisija/Itālija, C‑573/08 R, nav publicēts, EU:C:2009:775, 22. punkts).
55 Tāpat ir jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim, izvērtējot vienīgi būtiska un neatgriezeniska kaitējuma esamību, ir jāpieļauj, ka pagaidu noregulējuma lūdzēja norādītie iebildumi varētu tikt pieņemti. Proti, būtisks un neatgriezenisks kaitējums, kura iespējamā rašanās ir jāpierāda, ir tāds, kas attiecīgā gadījumā rastos, ja tiktu atteikts noteikt lūgtos pagaidu pasākumus gadījumā, ja prasība pēc būtības tiktu apmierināta, un tātad tā ir jāvērtē, pamatojoties uz šo pieņēmumu, bet tādējādi, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis neieņem nekādu nostāju par izvirzīto iebildumu pamatotību (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumus, 2013. gada 19. decembris, Komisija/Vācija, C‑426/13 P(R), EU:C:2013:848, 51. un 52. punkts, kā arī 2016. gada 14. janvāris, AGC Glass Europe u.c./Komisija, C‑517/15 P‑R, EU:C:2016:21, 30. punkts).
56 Lai pierādītu steidzamību, Komisija apgalvo, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, kuru veikšanas faktu Polija Republika nav apstrīdējusi, negatīvi ietekmē konkrētās dzīvotnes, ko būtībā veido simtgadīgi, mirstoši vai miruši, nokaltuši vai nenokaltuši koki.
57 Tādējādi, tā kā šādas darbības nozīmē tieši šo koku aizvākšanu, faktiski šķiet ļoti iespējams, ka tās varētu ietekmēt šīs dzīvotnes. Starp citu par to liecina arī tas, ka viens no minēto dzīvotņu aizsardzības pasākumiem līdz 2016. gada pielikuma pieņemšanai bija tieši šāda rakstura darbību aizliegums noteiktās zonās.
58 Vispār, Polijas Republika neapstrīd to, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, pirmkārt, ir tādas, kas īstermiņā rada pasliktinājumu tādām Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dabiskajām dzīvotnēm kā mežu kūdrāji (Natura 2000 kods 91D0), piekrastes meži ar vītoliem, papelēm, alkšņiem un ošiem (Natura 2000 kods 91E0) un subkontinentālā skābarža dzīvotnes (Natura 2000 kods 9170), kā arī tādām šīs direktīvas II pielikumā un IV pielikuma a) punktā minētajām aizsargājamajām dzīvnieku sugām kā saproksilofāgās vaboles un, otrkārt, tādas, kas ietekmē Putnu direktīvas I pielikumā ietvertās putnu sugas, it īpaši trīspirkstu dzeni (Picoides tridactylus), baltmugurdzeni (Dendrocopos leucotos), apodziņu (Glaucidium passerinum) un bikšaino apogu (Aegolius funereus).
59 Taču tādas sekas var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Savienības interesēm un kopējam mantojumam. Proti, vienreiz radīts, ar simtgadīgo koku un mirušās koksnes, tostarp uz celma mirstošo koku, ciršanu un iznīcināšanu radītais kaitējums vēlāk nevarētu tikt izlabots gadījumā, ja tiktu konstatēta to pienākumu neizpilde, ko Komisija pārmet Polijas Republikai, jo – kā to pamatoti norāda Komisija – būtu acīmredzami neiespējami atjaunot ar šādām darbībām skarto zonu sākotnējo stāvokli. Turklāt par Komisijas norādītā kaitējuma būtiskumu liecina tas, ka šīs darbības, ņemot vērā gan to apjomu, gan intensitāti, to turpināšanās gadījumā riskē izraisīt ievērojamas platības dabiskā meža neatgriezenisku metamorfozi apsaimniekotā mežā, kas varētu novest pie retu sugu, to skaitā izzūdošu vaboļu un putnu, dzīvotņu zaudēšanas. Kaut gan lietas dalībnieces nav vienisprātis jautājumā par to, vai izstrādātās koksnes daudzumam ir tendence pieaugt vai samazināties salīdzinājumā ar laikposmu pirms izmaiņām, kas veiktas ar 2016. gada pielikumu, izvērtējot steidzamības kritēriju šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā pietiek norādīt, ka, aprobežojoties ar pašas Polijas Republikas tās rakstveida apsvērumos sniegto datu izvērtējumu, šis daudzums varētu būt līdz 188 000 m3, kas ir būtisks mežizstrādes apjoms.
60 Turklāt, kā tas ir atgādināts šā rīkojuma 42. punktā, Savienības tiesību akti par vides aizsardzību ir jāinterpretē, ņemot vērā piesardzības principu.
61 Līdz ar to, pirmšķietami iztrūkstot zinātniskai informācijai, kas izslēgtu jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības rada kaitīgas un neatgriezeniskas sekas Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska aizsargātajām dzīvotnēm, kas minētas Komisijas prasībā, ir jāuzskata, ka Komisijas lūgto pagaidu pasākumu steidzamība ir pierādīta.
Par interešu izsvēršanu
62 Vēl saskaņā ar šā rīkojuma 29. punktā atgādināto judikatūru ir jānoskaidro, vai interešu izsvēršana nosliecas par labu lūgto pagaidu pasākumu noteikšanai vai pieteikuma noraidīšanai.
63 Komisijas ieskatā, sabiedrības intereses saglabāt Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska dabisko dzīvotņu un dabiskajos mežos mītošo sugu labvēlīgu aizsardzības statusu prevalē pār Polijas Republikas interesēm apkarot egļu astoņzobu mizgrauzi, it īpaši ņemot vērā piesardzības principu.
64 Proti, vispirms meža apsaimniekošanas plānā, kas bija spēkā līdz izmaiņām, kuras tika izdarītas ar 2016. gada pielikumu, egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās nebija ne atzīta par draudiem minētās teritorijas dzīvotņu aizsardzības statusam, ne tika uzskatīts, ka egļu astoņzobu mizgrauža apkarošana, cērtot mežaudzes un aizvācot tā apdzīvotās egles, ir piemērots aizsardzības pasākums. Gluži pretēji, no šā meža apsaimniekošanas plāna esot izrietējis, ka bikšainā apoga (Aegolius funereus), apodziņa (Glaucidium passerinum) un trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus) dzīvotnēm egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto simtgadīgo egļu aizvākšana radīs apdraudējumu.
65 Vēl, ņemot vērā pašreizējās zināšanas, egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās periodi ir jāuzskata par daļu no vecu mežu, kuros aug egles, dabisko ciklu. Tādējādi saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem nav ieteicams aktīvi apkarot tā izplatīšanos, lielos apjomos izcērtot tā apdzīvotos kokus un sausos kokus mežos, kuru galvenā funkcija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un aizsardzība. Atšķirīgi tas var būt vienīgi apsaimniekotajos mežos, kuros mežu stāvokļa novērtēšanas kritērijs ir mežaudžu kvalitāte un no tām iegūstamo izejmateriālu saimnieciskā vērtība, kur egļu astoņzobu mizgrauzis tātad ir kaitīgs organisms.
66 Visbeidzot, Komisija uzsver, ka egļu astoņzobu mizgrauža epizodiskā izplatīšanās nekādā veidā nemazina Białowieża meža atpūtas, tūrisma un ainavisko pievilcību.
67 Savukārt Polijas Republika apgalvo, ka 2016. gada pielikums nav ticis pieņemts ne ekonomiska rakstura interešu dēļ, ne vienīgi tamdēļ, lai parastās meža krājas apsaimniekošanas ietvaros apkarotu egļu astoņzobu mizgrauzi. Saskaņā ar šīs dalībvalsts norādīto šā pielikuma vienīgais mērķis ir ierobežot Białowieża meža dabisko dzīvotņu degradācijas riskus.
68 Lai gan Polijas iestādes piemēro divus alternatīvus aizsardzības pasākumus, vienu aktīvu un otru pasīvu, Komisija savukārt cenšas vienādot dzīvotņu aizsardzības nosacījumus visā Eiropas Savienībā, un tas notiek vienīgi par labu pasīvajai aizsardzībai neatkarīgi no sagaidāmās ietekmes uz vidi.
69 Polijas Republikas ieskatā konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību pārtraukšana faktiski nozīmētu risku izraisīt svarīgu ar Savienības tiesībām un Polijas tiesībām aizsargātu dabisko dzīvotņu iznīcināšanu, kas varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu videi.
70 Šajā ziņā, balstoties uz Polijas tiesībām, kurās ir paredzēts zaudējumu atlīdzināšanas pienākums gadījumā, kad mežam tiek atņemts tā meža zemes raksturs, ar konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību pārtraukšanu saistītais kaitējums videi būtu mērāms 3 240 000 000 Polijas zlotos (PLN) (aptuveni 757 000 000 EUR).
71 Turklāt Polijas Republika vērš uzmanību uz to, ka šo darbību pārtraukšana nozīmētu risku radīt ekonomiska un sociāla rakstura kaitējumu, kas nav izmērāms, jo apkārtējiem iedzīvotājiem tiktu aizliegts veikt dažādu saimniecisko darbību, kuru viņi Białowieża mežā veic pašlaik, proti, tostarp, pameža izmantošanu vai medus ražošanu.
72 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pamatojoties uzlietas dalībnieku sniegto informāciju, izsveramās intereses ir šā rīkojuma 1. punktā minēto dzīvotņu un sugu aizsargāšana no iespējamajiem draudiem, ko rada konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, no vienas puses, un interese nepieļaut ar egļu astoņzobu mizgrauža klātbūtni saistīto Białowieża meža dabisko dzīvotņu degradāciju, no otras puses.
73 Tādējādi vispirms, lai gan Komisija pamatoti norāda uz būtiska un neatgriezeniska kaitējuma risku vairākām šo darbību skartajām dzīvotnēm, Polijas Republika savukārt tikai apgalvo, ka tās it īpaši ir vajadzīgas, lai apkarotu egļu astoņzobu mizgrauzi un līdz ar to lai nodrošinātu Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska aizsargāto dabisko dzīvotņu saglabāšanu, no kurām tā norāda vienīgi subkontinentālā skābarža dzīvotnes.
74 Vēl Polijas Republika neprecizē iemeslus, kuru dēļ minēto darbību pārtraukšana līdz sprieduma pasludināšanai lietā pēc būtības un tātad, visticamāk, vienīgi uz dažiem mēnešiem, skaitot no šā rīkojuma dienas, varētu radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu šai dzīvotnei.
75 Turklāt Polijas Republikas norādītais apstāklis, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības ir ierobežotas ar vienu Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska daļu, nevis liecina par labu šīs dalībvalsts aizstāvētajam uzskatam, bet gan, gluži pretēji, tiecas atbalstīt Komisijas nostāju, ka šo darbību pagaidu pārtraukšana neradīs nekādu kaitējumu šai teritorijai.
76 Visbeidzot, lai gan ir acīmredzams, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības tieši ietekmē Komisijas norādītās dzīvotnes, šo darbību pārtraukšanas ietekme uz subkontinentālā skābarža dzīvotni būtu vien netieša un atkarīga no egļu astoņzobu mizgrauža faktiskās izplatīšanās un tās kaitīguma. Ņemot vērā, kā to apgalvo Polijas Republika, ka minētās darbības ir uzskatāmas par meža resursu parastu apsaimniekošanu, to pārtraukšana tikai uz dažiem mēnešiem, skaitot no šā rīkojuma dienas, nevar radīt tik kaitīgu ietekmi kā tā, ko rada šo pašu darbību veikšana citās skartajās dzīvotnēs. Katrā ziņā, Polijas Republika nav paskaidrojusi, uz kādu informāciju tā pamatojas, apgalvojot, ka konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību pārtraukšana izraisīšot subkontinentālā skābarža dzīvotnes iznīcināšanu.
77 Turklāt tieši nolūkā cik vien iespējams saīsināt laiku, kurā konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības tiktu pārtrauktas līdz tiesas sprieduma pieņemšanai lietā pēc būtības, un ņemot vērā Polijas Republikas norādītos argumentus par to, ka prasība sakarā ar pienākumu neizpildi ir izlemjama steidzami, Tiesas priekšsēdētājs ne vien 2017. gada 9. augustā nolēma apmierināt Komisijas lūgumu izskatīt lietu C‑441/17 prioritāri saskaņā ar Reglamenta 53. pantu, bet arī ar 2017. gada 11. oktobra rīkojumu pēc savas ierosmes nolēma izskatīt šo lietu minētā reglamenta 133. panta 3. punktā paredzētajā paātrinātajā tiesvedībā.
78 Kas attiecas uz Polijas Republikas norādīto sabiedriskā rakstura kaitējumu, tā nav sniegusi nekādus paskaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību pārtraukšana “pilnīgi bloķēšot konkrētās teritorijas sociālekonomiskās funkcijas izmantošanu” un it īpaši neļaušot apkārtējiem iedzīvotājiem izmantot Białowieża mežu ekonomiskos nolūkos. Katrā ziņā šādas intereses nešķiet esam ar augstāku vērtību nekā konkrēto dzīvotņu un sugu aizsardzības intereses.
79 Līdz ar to, iztrūkstot detalizētai informācijai par kaitējumu, kādu īstermiņā var nodarīt egļu astoņzobu mizgrauzis, steidzamāk ir izvairīties no kaitējuma, kas aizsargātajai teritorijai varētu tikt nodarīts ar minēto darbību turpināšanu.
80 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šā rīkojuma 1. punktā norādītais Komisijas pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir apmierināms.
81 Tomēr saskaņā ar šo pieteikumu no šādi noteiktajiem pagaidu pasākumiem konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības izņēmuma kārtā ir izslēdzamas, ja tās ir absolūti nepieciešamas un ciktāl tās ir samērīgas, lai tieši un nekavējoši nodrošinātu sabiedrības drošību, ar nosacījumu, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējami citi mazāk radikāli pasākumi.
82 Līdz ar to minētās darbības var tikt veiktas vienīgi tiktāl, ciktāl tās ir vienīgais veids, kā aizsargāt sabiedrības drošību komunikāciju ceļu vai citas svarīgas infrastruktūras tiešā tuvumā, ja sabiedrības drošību objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams aizsargāt, veicot citus mazāk radikālus pasākumus, piemēram, atbilstošu brīdinājumu par briesmām vai sabiedrības piekļuves šīm vietām pagaidu aizliegumu, ko attiecīgā gadījumā papildina atbilstoši sodi.
83 Šajā ziņā, tā kā šā rīkojuma 81. un 82. punktā minētā sabiedrības drošības atruna ir uzskatāma par atkāpi no noteiktajiem pagaidu pasākumiem, ir jāprecizē, ka, pirmkārt, šis izņēmums ir jāinterpretē šauri vēl jo vairāk tādēļ, ka šāda interpretācija nodrošina minēto pasākumu lietderīgo iedarbību.
84 Otrkārt, Polijas Republikai ir jāpierāda minētajos punktos paredzēto nosacījumu izpildīšanās katrā atsevišķā gadījumā, kad tā vēlas izmantot šo atkāpi, tostarp ar fotogrāfiju uzņemšanu pirms un pēc konkrēto aktīvo meža apsaimniekošanas darbību veikšanas. Pierādīšanas pienākums par to, ka faktiski pastāv atkāpi attaisnojoši izņēmuma apstākļi, ir lietas dalībniekam, kurš vēlas atsaukties uz šādu atkāpi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 8. aprīlis, Komisija/Itālija, C‑337/05, EU:C:2008:203, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par lūgumu noteikt drošības naudu
85 Polijas Republika uzskata, ka gadījumā, ja Komisijas pieteikums tiek apmierināts, rīkojuma par pagaidu pasākumu noteikšanu izpildes nodrošināšanai Komisijai saskaņā ar Tiesas Reglamenta 162. panta 2. punktu būtu jāiemaksā drošības nauda šā rīkojuma izpildes rezultātā iespējami radītā kaitējuma apmērā, tas ir, 3 240 000 000 PLN, kas ir aprēķināts, pamatojoties uz Polijas tiesību aktiem, kuros ir paredzēts zaudējumu atlīdzināšanas pienākums gadījumos, kad zemei tiek atņemts tās meža zemes raksturs, kā tas ir minēts šā rīkojuma 70. punktā.
86 Šajā ziņā ir jānorāda, ka drošības naudas iemaksa saskaņā ar minēto tiesību normu var tikt paredzēta vienīgi gadījumā, kad lietas dalībnieks, kam tā tiek noteikta, varētu būt naudas summu, kuru samaksa ir jānodrošina ar drošības naudu, debitors vai kad varētu pastāvēt tā maksātnespējas risks (rīkojums, 1990. gada 12. jūlijs, Komisija/Vācija, C‑195/90 R, EU:C:1990:314, 48. punkts).
87 Taču tas tā nav izskatāmajā lietā, jo katrā ziņā nav pamata gaidīt, ka Savienība nespēs uzņemties sekas, ja tai, iespējams, tiks piespriests atlīdzināt zaudējumus (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 1990. gada 12. jūlijs, Komisija/Vācija, C‑195/90 R, EU:C:1990:314, 49. punkts).
88 No minētā izriet, ka lūgtos pagaidu pasākumus nav pamata pakārtot drošības naudas iemaksai no Komisijas puses.
Par Komisijas pieteikuma papildinājumu noteikt kavējuma naudas maksāšanu
89 Savos 2017. gada 13. septembra pieteikuma papildinājumos Komisija apgalvo, ka darbības, kuru pārtraukšana pagaidām tika uzdota ar Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622), pēc tā paziņošanas šai dalībvalstij ir turpinājušās, neievērojot noteiktos pagaidu pasākumus. Sava apgalvojuma pamatojumam Komisija tostarp atsaucas uz Kopējā pētniecības centra (KPC) sagatavoto 2017. gada 6. septembra ziņojumu, kas ir pamatots ar Białowieża teritorijas satelītattēliem, kā arī ar Komisijas dienestu veiktu pētījumu, kas ir pamatots ar salīdzinājumu starp Polijas pilsoniskās sabiedrības izcelsmes fotogrāfijām un Valsts mežu dienesta sniegtajiem oficiālajiem datiem par aizsargāto dabisko dzīvotņu un sugu atrašanās vietām.
90 Balstoties uz šo informāciju un pamatojoties uz LESD 279. pantu, Komisija tādējādi ir lūgusi, lai Polijas Republikai tiek noteikts maksāt kavējuma naudu gadījumā, ja tā neievēros šajā rīkojumā noteiktos rīkojumus. Komisija nav precizējusi lūgtās kavējuma naudas apmēru, bet ierosina – lai tā varētu uzraudzīt šā rīkojuma ievērošanu no Polijas Republikas puses un, attiecīgā gadījumā, aprēķināt šo summu –, lai tā tiktu noteikta, ņemot vērā koku platību samazinājumu aizsargātajās dzīvotnēs.
91 Polijas Republika būtībā iebilst, ka minētie pieteikuma papildinājumi ir acīmredzami nepieņemami, jo atšķirībā no LESD 260. panta LESD 279. pantā Tiesai nav piešķirts tiešs pilnvarojums noteikt kavējuma naudas dalībvalstīm un šādu kompetenci nevar pamatot vienkārši ar šīs pēdējās tiesību normas teleoloģisku interpretāciju. Turklāt, apmierinot šo pieteikumu, konkrētajā gadījumā tiktu pārkāptas Polijas Republikas tiesības uz aizstāvību, jo tai nav bijusi dota iespēja skaidrot savu nostāju ne jautājumā par to, vai konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības atbilst Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 17. jūlija rīkojumā (Komisija/Polija, C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) atzītajam sabiedrības drošības izņēmumam, ne par lūgtās kavējuma naudas summu.
92 Katrā ziņā šie pieteikuma papildinājumi esot nepamatoti, jo Komisija, lai secinātu, ka minētais rīkojums nav ticis ievērots, balstījās, pirmkārt, uz kļūdainu tā izpratni, neizprotot tajā paredzētā sabiedrības drošības izņēmuma apjomu un, otrkārt, uz informāciju bez jebkādas pierādījumu vērtības.
93 2017. gada 17. oktobra tiesas sēdē lietas dalībnieces būtībā atkārtoja savu argumentāciju.
94 Lai izlemtu par Komisijas iesniegtajiem pieteikuma papildinājumiem, ir jānorāda, kā tas ir atgādināts šā rīkojuma 43. punktā, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt topošā galīgā nolēmuma pilnīgu iedarbību, lai izvairītos no nepilnībām Tiesas nodrošinātajā tiesību aizsardzībā.
95 Līdz ar to šī tiesvedība ir no pamattiesvedības izrietoša un to papildina. Šajā kontekstā pagaidu noregulējuma tiesneša nolēmumam ir jābūt ar pagaidu raksturu tajā ziņā, ka ar šo nolēmumu nedrīkst tikt iepriekš izspriests topošais nolēmums lietā pēc būtības, atņemot tam tā lietderīgo iedarbību (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 1991. gada 17. maijs, CIRFS u.c./Komisija, C‑313/90 R, EU:C:1991:220, 24. punkts).
96 Taču Līgumā paredzētajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā lietas dalībnieks ir tiesīgs ne vien saskaņā ar LESD 278. pantu lietas izskatīšanas pēc būtības laikā lūgt apstrīdētā akta izpildes apturēšanu, bet arī atsaukties uz LESD 279. pantu, lai lūgtu noteikt pagaidu pasākumus. Saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu pagaidu noregulējuma tiesnesis tostarp var noteikt pagaidu atbilstošus rīkojumus otram lietas dalībniekam (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2008. gada 24. aprīlis, Komisija/Malta C‑76/08 R, nav publicēts, EU:C:2008:252, 19. punkts).
97 Tādējādi LESD 279. pants paredz Tiesas kompetenci noteikt jebkādu pagaidu pasākumu, ko tā atzīst par nepieciešamu, lai nodrošinātu galīgā nolēmuma pilnīgu iedarbību.
98 Protams, no Reglamenta 160. panta 3. punkta izriet, ka prasītāja uzdevums ir lūgt pagaidu pasākumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem šajā nolūkā, kā arī pierādīt, ka to noteikšanai vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti.
99 Tomēr, ja reiz pagaidu noregulējuma tiesnesis ir aicināts lemt, viņam ir jāpārliecinās, ka pasākumi, kurus viņš plāno noteikt, ir pietiekami efektīvi, lai sasniegtu to mērķi. Tieši šajā nolūkā minētajam tiesnesim LESD 279. pantā ir atvēlēta plaša rīcības brīvība, kuru īstenojot, viņš ir arī tiesīgs, ņemot vērā katra gadījuma apstākļus, precizēt lūgto pagaidu pasākumu mērķi un apjomu, kā arī, ja viņš to uzskata par piemērotu, attiecīgā gadījumā pēc savas ierosmes noteikt jebkādu papildinošu pasākumu viņa nosakāmo pagaidu pasākumu efektivitātes nodrošināšanai.
100 It īpaši pagaidu noregulējuma tiesnesim ir jāvar nodrošināt lietas dalībniekam saskaņā ar LESD 279. pantu adresēta rīkojuma efektivitāti, nosakot jebkādus pasākumus, kas šim lietas dalībniekam liek respektēt rīkojumu par pagaidu noregulējumu. Šāds pasākums tostarp var būt noteikt kavējuma naudu gadījumā, ja konkrētais lietas dalībnieks neievēro šo rīkojumu.
101 Polijas Republika uzskata, ka tiesības noteikt sankcijas dalībvalstīm Tiesai ir piešķirtas vienīgi LESD 260. pantā. No tā Polijas Republika secina, ka, ja Komisija uzskata, ka tā nav izpildījusi no Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojuma (Komisija/Polija, C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) izrietošos pienākumus, tai vispirms ir jāceļ prasība sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 258. pantu, un tikai gadījumā, ja Tiesa apmierinātu šo prasību un ja Polijas Republika nepildītu Tiesas nolēmumu, Komisija būtu tiesīga celt prasību saskaņā ar LESD 260. pantu.
102 Tomēr ir jāsecina, pirmkārt, ka izskatāmās lietas apstākļos kavējuma nauda nevar tikt uzskatīta par sodu un, otrkārt, ka Polijas Republikas sniegtā interpretācija par tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu Savienības tiesībās vispār un par pagaidu noregulējuma tiesvedību konkrēti nozīmētu ievērojami samazināt iespēju, ka šajā tiesvedībā tiek sasniegts tās mērķis gadījumā, ja konkrētā dalībvalsts neievēro tai noteiktos pagaidu pasākumus. Proti, tas, ka dalībvalsts tiek piespiesta ievērot pagaidu noregulējuma tiesneša noteiktos pagaidu pasākumus, paredzot kavējuma naudas noteikšanu to neievērošanas gadījumā, kalpo tam, lai nodrošinātu Savienības tiesību efektīvu piemērošanu, kas ir tiesisku valsti raksturojoša pazīme, kas ir nostiprināta LES 2. pantā un uz kā ir balstīta Savienība.
103 Tādējādi, lai gan ir tiesa, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības piemērojamība saskaņā ar LESD 279. pantu ir ierobežota ar tās papildinošo raksturu pamattiesvedībai un ar pasākumu, kas var tikt noteikti tās rezultātā, pagaidu raksturu, to tomēr raksturo pagaidu noregulējuma tiesnesim atzīto prerogatīvu apjoms, lai viņš būtu spējīgs nodrošināt galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti.
104 Šajā ziņā, ja pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka lietas apstākļi prasa papildu pasākumu noteikšanu, lai nodrošinātu lūgto pagaidu pasākumu efektivitāti, viņam saskaņā ar LESD 279. pantu tostarp ir kompetence paredzēt kavējuma naudu dalībvalstij gadījumā, ja tā neievēro noteiktos pagaidu pasākumus.
105 Tā kā izredzes tādā gadījumā maksāt kavējuma naudu attur konkrēto dalībvalsti no noteikto pagaidu pasākumu neievērošanas, tās pastiprina šo pasākumu efektivitāti un ar to pašu nodrošina galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti, tādējādi pilnībā iekļaujoties LESD 279. panta mērķī.
106 Attiecībā uz Polijas Republikas argumentu, ka kavējuma naudas noteikšana esot neatgriezeniska un tātad atrodoties ārpus LESD 279. panta piemērošanas jomas, pietiek atgādināt, ka pagaidu noregulējuma tiesneša nolēmumam ir pagaidu raksturs tajā ziņā, ka ar šo nolēmumu nedrīkst tikt iepriekš izspriests topošais nolēmums lietā pēc būtības, atņemot tam tā lietderīgo iedarbību.
107 Taču ar to, ka kavējuma naudas noteikšana tiek paredzēta vienīgi ar mērķi nodrošināt konkrēto pagaidu pasākumu ievērošanu, topošais nolēmums lietā pēc būtības nekādi netiek iepriekš izspriests.
108 Līdz ar to papildinošs pasākums, ko veido kavējuma naudas noteikšana gadījumā, ja konkrētā dalībvalsts neievēro noteiktos pagaidu pasākumus, ietilpst LESD 279. panta piemērošanas jomā.
109 Aplūkojamajā gadījumā, lai gan šajā stadijā nav nepieciešams noskaidrot, vai, kā to apgalvo Komisija, Polijas Republika nav ievērojusi Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622), ir jānorāda, ka lietas materiālos ir virkne pietiekamu norāžu, lai liktu Tiesai šaubīties, vai šī dalībvalsts ir ievērojusi minēto rīkojumu un vai tā spēs ievērot šo konkrēto rīkojumu līdz sprieduma pasludināšanai lietā pēc būtības.
110 Polijas Republika ir norādījusi, ka Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumā Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) paredzētā sabiedrības drošības izņēmuma šaura interpretācija nevar tikt atzīta, un vispārīgi ir apliecinājusi, ka šis rīkojums ir ticis pilnībā ievērots un ka pēc tā paziņošanas veikto darbību vienīgais mērķis ir bijis nodrošināt sabiedrības drošību.
111 Turklāt savu pieteikuma papildinājumu pamatojumam Komisija ir iesniegusi Tiesai satelītattēlus, kuros ir redzams, ka konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības ir tikušas turpinātas tādās meža zemju daļās, kurās nepieciešamība šādas darbības nepārtraukt no sabiedrības drošības prasību viedokļa nav bijusi acīmredzama.
112 Lai gan Polijas Republika noliedz jebkādu šo satelītattēlu kā pierādījumu vērtību, tie to kopumā tāpēc nav mazāk pietiekami, lai raisītu šaubas par to, vai tā ir pilnībā ievērojusi Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumu (Komisija/Polija, C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622), kā arī par šīs dalībvalsts nodomiem ievērot šo konkrēto rīkojumu, tostarp jautājumā par tajos paredzētā sabiedrības drošības izņēmuma interpretāciju. Šajā ziņā apstāklis, ka izvērtēt sabiedrības drošības prasības Polijas Republika ir uzticējusi neatkarīgai ad hoc izveidotai komisijai, nevar atbrīvot šo dalībvalsti no tās atbildības nodrošināt šā izņēmuma robežu ievērošanu.
113 Šajos apstākļos nevar izslēgt risku, ka gadījumā, ja ar šo konkrēto rīkojumu tikai tiek apstiprināti Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumā Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) noteiktie pasākumi, tā efektivitāte paliek ierobežota.
114 Ņemot vērā izskatāmās lietas īpašos apstākļus un šā rīkojuma 81. un 82. punktā precizējot – kā to 2017. gada 11. septembra un 2017. gada 17. oktobra tiesas sēdēs bija lūgusi Komisija – sabiedrības drošības izņēmuma apjomu, šķiet, ka ir nepieciešams pastiprināt ar šo konkrēto rīkojumu nosakāmo pagaidu pasākumu efektivitāti, paredzot kavējuma naudas noteikšanu gadījumā, ja Polijas Republika nekavējoties un pilnībā nesāks ievērot minētos pagaidu pasākumus, lai atturētu šo dalībvalsti no vilcināšanās saskaņot tās rīcību ar šo konkrēto rīkojumu.
115 Tādējādi šajā nolūkā Polijas Republikai ir jāuzdod vēlākais 15 dienu laikā pēc šā rīkojuma paziņošanas darīt zināmus Komisijai visus pasākumus, kurus tā būs veikusi, lai to pilnībā ievērotu, to skaitā šā rīkojuma 25. un 26. punktā minēto aktu, ciktāl tie attiecas uz konkrēto mežu, apturēšanai, argumentēti precizējot konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, kuras tā plāno turpināt sakarā ar to nepieciešamību, lai garantētu sabiedrības drošību saskaņā ar šā rīkojuma 81. un 82. punktu.
116 Ja Komisijai nāktos secināt, ka Polijas Republika nav pilnībā ievērojusi šo konkrēto rīkojumu, tā varēs lūgt atsākt tiesvedību. Šāda iespējama lūguma pamatojumā Komisijai attiecīgā gadījumā būs jāpierāda, ka Polijas Republika nav pārtraukusi konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, un, ja šādi pierādījumi ir sniegti, šai dalībvalstij būs jāpierāda, ka šo darbību iespējamā turpināšana ir attaisnojama ar to nepieciešamību, lai garantētu sabiedrības drošību saskaņā ar šā rīkojuma 81. un 82. punktu. Par šā rīkojuma iespējamo pārkāpšanu Tiesa izlems ar jaunu rīkojumu.
117 Šajā ziņā vispirms ir apsverams, ka ar konkrēto rīkojumu tiek apstiprināti jau Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2017. gada 27. jūlija rīkojumā Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) noteiktie pagaidu pasākumi, un tas ir daļa no tiesvedības par pagaidu pasākumiem, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkrētajai teritorijai, un par kuru noteikšanu ir izlemts, it īpaši izsverot iesaistītās intereses. Pēc tam no Polijas Republikas pieprasītā rīcība ir pārtraukt konkrētās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības tādējādi, lai šo pasākumu efektivitāte būtu saistīta ar to tūlītēju izpildi. Visbeidzot, pat pieņemot, ka šā rīkojuma izpildīšanā no Polijas Republikas puses varētu rasties šaubas par interpretāciju, tās ir jāatrisina, vienojoties ar Komisiju, ievērojot vispārējo lojālas sadarbības pienākumu.
118 Ja nāksies konstatēt pārkāpumu, Tiesa noteiks Polijas Republikai maksāt Komisijai kavējuma naudu vismaz 100 000 EUR dienā, skaitot no šī rīkojuma paziņošanas dienas Polijas Republikai, līdz brīdim, kad šī dalībvalsts izpildīs šo rīkojumu, vai līdz galīgā sprieduma pasludināšanai lietā C‑441/17.
119 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lēmuma pieņemšana par Komisijas pieteikuma papildinājumiem ir jāatliek.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
1) Polijas Republikai nekavējoties un līdz galīgā sprieduma pasludināšanai lietā C‑441/17 jāpārtrauc:
– aktīvās meža apsaimniekošanas darbības dzīvotnēs 91D0 – mežu kūdrāji – un 91E0 – piekrastes meži ar vītoliem, papelēm, alkšņiem un ošiem –, kā arī subkontinentālā skābarža dzīvotņu 9170 simtgadīgajās mežaudzēs un baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus), ķīķa (Pernis apivorus), mazā mušķērāja (Ficedula parva), baltkakla mušķērāja (Ficedula albicollis) un meža baloža (Colomba oenas) dzīvotnēs, kā arī saproksilofāgo vaboļu – sarkanā plakaņa (Cucujus cinnaberinus), Šneidera mizmīļa (Boros schneideri), dzeltenkrūšu ēnvaboles (Phryganophilus ruficollis), egļu praulmīļa (Pytho kolwensis), Rhysodes sulcatus un Buprestis splendens – dzīvotnēs, un
– mirušo simtgadīgo egļu novākšana, kā arī koku izciršana, lai palielinātu izstrādājamās koksnes apjomu teritorijā PLC200004 Puszcza Białowieska (Polija),
kas notiek saskaņā ar Polijas Republikas vides ministra 2016. gada 25. marta lēmumu un Lasy Państwowe (Valsts mežu dienests, Polija) ģenerāldirektora 2017. gada 17. februāra lēmuma Nr. 51 1. panta 2. un 3. punktu;
2) izņēmuma kārtā Polijas Republika var turpināt veikt šā rīkojuma rezolutīvās daļas 1) punktā minētos pasākumus, ja tie ir absolūti nepieciešami un ciktāl tie ir samērīgi, lai tieši un nekavējoties garantētu sabiedrības drošību, ar nosacījumu, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējami citi mazāk radikāli pasākumi.
Līdz ar to minētās darbības var tikt veiktas vienīgi tiktāl, ciktāl tās ir vienīgais veids, kā aizsargāt sabiedrības drošību komunikāciju ceļu vai citas svarīgas infrastruktūras tiešā tuvumā, kad šo drošību objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams aizsargāt, veicot citus mazāk radikālus pasākumus, piemēram, atbilstošu brīdinājumu par briesmām vai sabiedrības piekļuves šīm vietām pagaidu aizliegumu, ko attiecīgā gadījumā papildina atbilstoši sodi;
3) Polijas Republikai vēlākais 15 dienu laikā pēc šā rīkojuma paziņošanas jāpaziņo Komisijai visi pasākumi, kurus tā būs veikusi, lai to pilnībā ievērotu, argumentēti precizējot tās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, kuras tā plāno turpināt sakarā ar to nepieciešamību, lai garantētu sabiedrības drošību saskaņā ar šā rīkojuma 81. un 82. punktu;
4) lēmuma pieņemšanu par Eiropas Komisijas pieteikuma papildinājumiem atlikt;
5) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
[Paraksti]
i Teksta 96. punktā pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikti valodnieciski labojumi.