Lieta T‑671/11

IPK International – World Tourism Marketing Consultants GmbH

pret

Eiropas Komisiju

Atbalsts ekotūrisma projekta finansēšanai – Atgūto summu atmaksāšana – Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēla iepriekšējo lēmumu par atbalsta atsaukšanu – Kompensācijas procenti – Nokavējuma procenti – Aprēķināšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 10. aprīļa spriedums

1.      Eiropas Savienības pašu resursi – Atgūto summu atmaksāšana – Komisijas lēmuma par atbalsta atsaukšanu atcelšana – Lēmums, kuru pieņēma Komisija pēc šīs atcelšanas – Juridiskais pamats

2.      Eiropas Savienības pašu resursi – Komisijas parāda samaksa – Maksājamie procenti – Aprēķināšana neatkarīgi no procentu nokavējuma vai kompensācijas rakstura – Mērķis izvairīties no nepamatotas iedzīvošanās par labu Savienībai

3.      Eiropas Savienības pašu resursi – Komisijas parāda samaksa – Maksājamie procenti – Kompensācijas procenti – Nokavējuma procenti – Atšķirība – Nokavējuma procentu aprēķina bāze – Parāda pamatsumma, kurai tiek pieskaitīti uzkrātie kompensācijas procenti

1.      Ja Komisija savā lēmumā atzīst sevi par parādnieci attiecībā pret prasītāju par noteiktu summu, ieskaitot kompensācijas procentus, tad apstāklis, ka Vispārējā tiesa ar iepriekš pieņemtu spriedumu, atceļot agrāko Komisijas lēmumu, ir konstatējusi prasītāja pieļautās prettiesiskās darbības saistībā ar atbalstu ekotūrisma projekta finansēšanai, nav tāds, ar kuru var apstrīdēt pamatparāda pastāvēšanu, ar to arī nevar apstrīdēt faktu, ka Komisijai šajā ziņā ir pienākums maksāt procentus, kuri jāaprēķina saskaņā ar atbilstošajām tiesību normām. Kaut arī Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi Komisijas veiktās faktu konstatācijas par šīm prettiesiskajām darbībām, ar ko principā var attaisnot atbalsta atcelšanu, tomēr Vispārējā tiesa ir vienīgi atcēlusi iepriekšējo Komisijas lēmumu noilguma termiņa neievērošanas dēļ, līdz ar to no šī sprieduma Komisijai neizriet nekāda veida pienākums atmaksāt prasītajam minēto atbalstu. Šī iemesla dēļ Komisijas vēlāk pieņemtais lēmums, ar kuru tā tomēr ir atzinusi galīgo prasītajam izmaksājamo summu, ieskaitot kompensācijas procentus un to aprēķina metodi, ir vienīgais pamatparāda juridiskais pamats.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

2.      Komisijas pienākums samaksāt parādu pēc sprieduma, ar kuru ir atcelts kāds no tās lēmumiem, attiecas ne tikai uz parāda pamatsummu, bet arī uz procentiem, kas izcēlušies no šīs summas. Šajā ziņā neatkarīgi no to precīzā nosaukuma šie procenti vienmēr ir jāaprēķina, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteikto procentu likmi, kam tiek pieskaitīti 2 procentu punkti. Tas ir iepriekš noteikts palielinājums, kurš tiek piemērots jebkurā gadījumā, un nav konkrēti jākonstatē, vai šis palielinājums, ņemot vērā naudas vērtības samazināšanos visā attiecīgajā laikposmā dalībvalstī, kur ir reģistrēts kreditors, ir pamatots. Šādu procentu nemaksāšanas sekas varētu būt Savienības nepamatota iedzīvošanās. Iepriekš noteikts procentu likmes palielinājums par 2 procentu punktiem ir noteikts tādēļ, lai jebkādos iespējamos apstākļos izvairītos no šādas nepamatotas iedzīvošanās.

(sal. ar 36.–38. punktu)

3.      Ja Komisijai ir pienākums kompensēt vai atdot parādu kreditoram, tai ir beznosacījumu pienākums pieskaitīt pamatsummai nokavējuma procentus. Gadījumā, ja Komisija pēc Vispārējās tiesas sprieduma, ar kuru ir atcelts tās iepriekš pieņemtais lēmums, jaunā tās pieņemtā lēmumā atzīst savu pienākumu atmaksāt maksājamo pamatsummu un ja par to pastāv pušu abpusēja vienošanās, tad nokavējuma procenti ir jāsāk skaitīt, sākot no Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Šis risinājums ir piemērojams neatkarīgi no fakta, ka lēmums, kurā Komisija ir atzinusi parāda esamību, ir vienīgais minētā pamatparāda juridiskais pamats.

Komisijai turklāt ir pienākums aprēķināt šos nokavējuma procentus, balstoties uz maksājamo pamatsummu, kurai tiek pieskaitīti iepriekš uzkrātie kompensācijas procenti. Pat ja principā nav atļauts kapitalizēt ne kompensācijas procentus, kas uzkrāti pirms sprieduma, ar kuru tiek atzīta prasījuma pastāvēšana, pasludināšanas, ne procentus, kurus skaita pēc šāda sprieduma pasludināšanas, Komisijai tomēr ir jānosaka kavējuma procenti, kuri tiek skaitīti līdz pilnīgai prasījuma pamatsummas, kurai pieskaitīti iepriekš uzkrātie kompensācijas procenti, samaksai. Ar šo pieeju tātad tiek nošķirti pirms tiesvedības radušies kompensācijas procenti no kompensācijas procentiem, kas radušies pēc tiesvedības, un, aprēķinot pēdējos minētos, ir jāņem vērā visu finansiālo zaudējumu apmērs, tostarp zaudējumi, kas radušies naudas vērtības samazināšanās dēļ.

(sal. ar 41. un 42. punktu)