Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Lubrizol France/Padome
(lieta T-191/14)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lubrizol France SAS (Rouen, Francija) (pārstāvji – R. MacLean, Solicitor un B. Hartnett, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atzīt prasību par pieņemamu;
atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1387/2013 1 , ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011, 1. un 4. pantu, ciktāl ar to prasītājai tika liegtas tiesības uz trīs nodokļa maksājumu apturēšanu saskaņā ar bijušajiem TARIC kodiem 2918.2900.80, 3811.2900.10 un 3811.9000.30, jo šajā regulā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un kļūdas pēc būtības, un tā arī tika pieņemta, pārkāpjot būtiskās formas prasības un garantijas;
piespriest atbildētājai un personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un pēc būtības, nosakot ka bija izpildīti piemērojamie nosacījumi, lai izbeigtu apturēt trīs autonomus nodokļa maksājumus pienācīgi nepiemērojot testu, lai noteiktu, vai pastāv pietiekams daudzums līdzīgu vai aizvietojamu Savienībā ražotu preču, kā arī pienācīgi nepiemērot kritēriju par identiskām, ekvivalentām vai aizstājējprecēm.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskas formas prasības un garantijas, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka ir pienācīgi piemēroti un īstenoti procesuālie noteikumi, saskaņā ar kuriem oponējošajiem uzņēmumiem ir jāatbild pienācīgā laikā, un lai novērstu maldinošas un neprecīzas informācijas sniegšanu iebildumos pret autonomās nodokļa maksājumu apturēšanas turpināšanu.