TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2005. gada 7. jūlijā (*)
EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 9. pants – Tieša iedarbība – Tāda darba ņēmēja bērna pieeja izglītībai, kas ir Turcijas pilsonis un kas ir likumīgi nodarbināts – Kopā ar vecākiem dzīvojošie bērni – Atbalsts izglītībai
Lieta C‑374/03
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Verwaltungsgericht Sigmaringen (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 31. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 8. septembrī, tiesvedībā
Gaye Gürol
pret
Bezirksregierung Köln.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), E. Juhāss [E. Juhász] un M. Ilešičs [M. Ilešič],
ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed],
sekretāre M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 21. oktobrī,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Giroles [Gürol] kundzes vārdā – I. Bajsu [I. Baysu], Rechtsanwältin,
– Bezirksregierung Köln vārdā – R. Bongss [R. Bongs] un E. Fringsa‑Šēfere [E. Frings‑Schäfer], pārstāvji,
– Vācijas valdības vārdā – K. D. Kvasovskis [C.‑D. Quassowski] un A. Tīmane [A. Tiemann], pārstāvji,
– Austrijas valdības vārdā – E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – B. Martenčuks [B. Martenczuk] un D. Martins [D. Martin], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 2. decembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 9. pantu Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmumā Nr. 1/80 par Asociācijas nodibināšanu (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 1/80”). Asociācijas padome tika izveidota saskaņā ar līgumu, ar kuru tika nodibināta asociācija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ko 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kas Kopienas vārdā ir noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK (OV 1964, 217, 3685. lpp.; turpmāk tekstā – “Asociācijas līgums”).
2 Šis lūgums tika iesniegts prāvā starp Giroles kundzi, kas ir Turcijas pilsone, un Bezirksregierung Köln [Ķelnes Reģionālā pārvalde] par lūgumu sniegt atbalstu izglītībai atbilstoši federālajam likumam par individuālu atbalstu izglītībai (Bundesausbildungsförderungsgesetz, turpmāk tekstā – “BAföG”).
Atbilstošās tiesību normas
EEK un Turcijas Asociācijas līgums
3 Asociācijas līguma 12. pantā noteikts:
“Līgumslēdzējas puses apņemas vadīties pēc Kopienas dibināšanas līguma 48., 49. un 50. panta, lai pakāpeniski īstenotu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.”
4 Saskaņā ar 36. pantu Papildprotokolā, ko parakstīja 1970. gada 23. novembrī un kas Kopienas vārdā ir noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Papildprotokols”):
“Darba ņēmēju brīva pārvietošanās starp Kopienas dalībvalstīm un Turciju īstenojama pakāpeniski atbilstoši Asociācijas līguma 12. pantā noteiktajiem principiem laikā no divpadsmitā gada beigām līdz divdesmit otrā gada beigām pēc minētā līguma spēkā stāšanās.
Asociācijas padome šajā sakarā pieņem nepieciešamos noteikumus.”
5 Lēmuma Nr. 1/80 9. pantā noteikts:
“Bērni, kas ir Turcijas pilsoņi un kas likumīgi dzīvo kādā no Kopienas dalībvalstīm kopā ar saviem vecākiem, kuri tajā ir vai bija likumīgi nodarbināti, ir uzņemami šajā dalībvalstī vispārējās izglītības, mācības un arodmācības kursā, balstoties uz tām pašām uzņemšanas prasībām, kas noteiktas obligātajai izglītībai šīs dalībvalsts pilsoņu bērniem. Šajā dalībvalstī viņi šajā jomā var īstenot šīs valsts tiesību aktos paredzētās priekšrocības.”
Valsts tiesiskais regulējums
6 Atbilstīgi BAföG 1. pantam:
“Studentam saskaņā ar šo likumu ir tiesības saņemt individuālu atbalstu izglītībai attiecībā uz mācībām, kas atbilst interesēm, spējām un rezultātiem, ja turklāt studenta rīcībā nav nepieciešamo līdzekļu savai iztikai un mācībām.”
7 BAföG 5. panta, kura virsraksts ir “Izglītība ārvalstīs”, 2. punktā ir paredzēts:
“Atbalsts izglītībai sniedzams ikvienam studentam, kuram valstī ir pastāvīga dzīvesvieta un kas studē kādā no mācību iestādēm, kura atrodas ārvalstīs, ja:
– šīs studijas ir lietderīgas attiecīgās personas izglītībai šajā brīdī un ja vismaz daļu no šīs izglītības laika var atzīt par prasīto vai parasto izglītības ilgumu; vai
– starptautiskās sadarbības starp Vācijas izglītības iestādi un ārvalsts iestādi ietvaros vienu izglītību, kuru tās sniedz kopā, var pārmaiņus piedāvāt Vācijas vai ārvalsts iestāde; vai
– students iegūst izglītību kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts izglītības iestādēm pēc tam, kad viņš ir apmeklējis Vācijas izglītības iestādi vismaz vienu gadu,
un ja attiecīgajai personai ir pietiekamas valodas zināšanas. Attiecībā uz arodmācību iestādēm 1. punkts ir piemērojams tikai tad, ja studiju programma prasa uzturēties šajā valstī ar mērķi iegūt valodas zināšanas. Mācībām jāilgst vismaz sešus mēnešus vai vienu semestri; ja šīs mācības notiek, sadarbojoties ar ārvalsts izglītības iestādi, tām jāilgst vismaz divpadsmit nedēļas. 1. punkts attiecināms uz BAföG 8. panta 2. punktā minētajiem studentiem tikai tad, ja uzturēšanās ārvalstīs ir paredzēta tiesību normās par mācībām, nosakot, ka daļai no mācībām ir obligāti jānotiek ārvalstīs.”
8 BAföG 8. panta 1. punktā noteikts:
“Atbalsts izglītībai tiek piešķirts:
1. Vācijas pilsoņiem Pamatlikuma (Grundgesetz) izpratnē;
2. bezvalstniekiem likuma par bezvalstnieku statusu federācijā izpratnē;
3. Vācijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem, kuriem ir tiesības uz patvērumu atbilstoši likumam par patvēruma procedūru;
4. Vācijā pastāvīgi dzīvojošajiem ārvalstniekiem, kuriem ir bēgļa statuss atbilstoši 1. pantam likumā par pasākumiem, kas pieņemti to bēgļu labā, kuri uzņemti humanitārās palīdzības darbību ietvaros;
5. Vācijā pastāvīgi dzīvojošajiem ārvalstniekiem, kuriem ir bēgļa statuss un kuru uzturēšanās atļaujai Vācijas Federatīvajā Republikā nav tikai pagaidu raksturs;
6. ārvalstniekiem, kuri pastāvīgi uzturas Vācijā un kuri nevar tikt izraidīti Ārvalstnieku likuma 51‑I. panta izpratnē;
7. ārvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā, ja viens no vecākiem ir Vācijas pilsonis Pamatlikuma izpratnē;
8. studentiem, kuriem kā bērniem atbilstoši likumam par Kopienas pilsoņu uzturēšanos (Aufenthaltsgesetz/EWG) ir tiesības uz pārvietošanās brīvību; kuriem kā bērniem atbilstoši šim likumam ir uzturēšanās tiesības; vai studentiem, kuriem kā bērniem nav tiesību uz pārvietošanās brīvību vai uzturēšanās tiesību atbilstoši šim likumam, jo viņi ir vecāki par 21 gadu vai viņi neatrodas vecāku vai sava dzīvesbiedra apgādībā;
9. studentiem, kas ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts vai kādas citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi un kuriem Vācijā bija darbs pirms izglītības uzsākšanas; principā ir jāpastāv saiknei starp veiktās darbības saturu un apgūstamo izglītību.”
9 Atbilstoši šīs pašas tiesību normas 2. punkta 2. apakšpunktam:
“Atbalsts izglītībai tiek piešķirts citiem ārvalstniekiem tikai ar nosacījumu, ka vismaz viens no viņa vecākiem uzturas Vācijā un ir tajā likumīgi nodarbināts kopumā trīs gadus pēdējo sešu gadu laikā pirms tam, kad uzsākta daļa no izglītības, par kuru var saņemt atbalstu.”
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
10 Girole, prasītāja pamata prāvā, ir Turcijas pilsone, kas dzimusi Vācijā, kuras vecāki, kas arī ir Turcijas pilsoņi, dzīvo šajā dalībvalstī tāpat kā viņu meita un tajā ir likumīgi nodarbināti.
11 Kopš studiju sākšanas 1995. gadā Girole studēja politisko ekonomiku kursā “reģionālās studijas” Tībingenes Universitātē (Vācija). Lai pabeigtu šo studiju ciklu, viņa saņēma atbalstu izglītībai atbilstoši BAföG.
12 Uzsākot šīs akadēmiskās studijas, Girole par savu pamata dzīvesvietu izvēlējās Tībingeni, tajā pašā laikā atzīstot, ka viņas otrā dzīvesvieta ir pie viņas vecākiem, kuri dzīvo Filipsburgā (Vācija). Šī paša studiju cikla ietvaros Girole laikā no 1999. gada oktobra līdz 2000. gada septembrim apmeklēja kursus Bogaziči universitātē Stambulā (Turcija). Šīs uzturēšanās laikā viņa par savu pamata dzīvesvietu atzina savu vecāku dzīvesvietu. Pēc viņas atgriešanās Vācijā viņa atkal par savu pamata dzīvesvietu izvēlējās Tībingeni un atzina, ka viņas vecāku dzīvesvieta ir viņas otrā dzīvesvieta.
13 1999. gada 13. augustā Girole vērsās Landesamt für Ausbildungsförderung Nordrhein‑Westfalen (Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Izglītības atbalsta dienests), kuru aizstāja Bezirksregierung Köln, ar lūgumu piešķirt atbalstu izglītībai par viņas uzturēšanos studiju dēļ Stambulā.
14 Ar 1999. gada 2. septembra lēmumu atbildētāja pamata pravā noraidīja šo lūgumu, piemērojot BAföG 5. panta 2. punkta noteikumus. Tā uzskatīja, ka Girole uzskatāma par ārvalstnieku šī likuma 8. panta 2. punkta 2. apakšpunkta izpratnē, jo atšķirībā it īpaši no Vācijas pilsoņiem viņai bija tiesības saskaņā ar BAföG 5. panta 2. punkta ceturto teikumu saņemt atbalstu izglītībai ārvalstīs “tikai tad, ja uzturēšanās ārvalstīs ir noteikta mācību noteikumos kā daļa no mācībām, kuras obligāti apgūstamas ārvalstīs”. Taču, kas attiecas uz Giroles izvēlēto pamata studiju ciklu, tas tā nav.
15 Šajā studiju cikla programmā norādīts tikai tas, ka studijas ārpus Vācijas esošajā universitātē vienu vai divus semestrus ir laba iespēja studentiem, kuri izvēlējušies programmu “reģionālās studijas”, padziļināt savas valodas un kultūras zināšanas par attiecīgo reģionu un iegūt pieredzi, it īpaši ņemot vērā nākotnē esošās iespējas profesionālajā jomā. Tā ir vienkārša rekomendācija un nav minēts, ka ir nepieciešama šāda uzturēšanās ārvalsts universitātē, lai pabeigtu attiecīgās mācības, kaut arī Tībingenes Universitāte ar 1999. gada 9. augusta vēstuli apliecināja, ka uzturēšanos ārvalstīs uzstājīgi prasīja šīs universitātes Ekonomikas zinātņu fakultāte. Turklāt minētajām mācībām piemērojamais eksāmenu reglaments nemin studijas ārvalstīs kā nosacījumu attiecīgā diploma iegūšanai.
16 Giroles 1999. gada 29. septembrī iesniegto sūdzību par iepriekš minēto lēmumu noraidīja ar 1999. gada 17. decembra lēmumu.
17 Iesniedzējtiesa, kurai jāizskata lieta, kas ierosināta ar prasību, kura celta 2000. gada 2. februārī, atzīmē – ja tiesības uz prasīto atbalstu neizriet no BAföG, šādas tiesības vajadzības gadījumā var izrietēt no Lēmuma Nr. 1/80 9. panta.
18 Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Sigmaringen [Zigmaringenas pilsētas Administratīvā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1) Vai [..] Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstu tiesību sistēmās tādā veidā, ka bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi un kas likumīgi dzīvo kādā no Kopienas dalībvalstīm kopā ar saviem vecākiem, kuri ir vai bija šajā valstī likumīgi nodarbināti, ir tiesības, pamatojoties uz to pašu kvalifikāciju, kas tiek prasīta šīs dalībvalsts bērniem, uz vienlīdzīgu pieeju vispārējai izglītībai, mācībām vai arodmācībām?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:
vai nosacījumu par “likumīgu dzīvošanu kopā ar saviem vecākiem” izpilda arī bērni, kas ir Turcijas pilsoņi un kas savu galveno dzīvesvietu izvēlas un to saglabā tur, kur notiek arodmācības universitātē, un savu vecāku dzīvesvietu deklarē tikai kā otro dzīvesvietu?
3) Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša:
vai [..] Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmais teikums papildus šajā pantā noteikto personu tiesībām uz vienlīdzīgu pieeju izglītības iestādēm nozīmē vienlīdzību tiesībās saņemt dalībvalsts piešķirtus valsts pabalstus, lai veicinātu dalību mācībās; vai arī kopā piemērojamais [..] Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmais un otrais teikums ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstis ir saglabājušas iespēju paredzēt citus nosacījumus, piešķirot vai ierobežojot sociālos pabalstus mācību jomā pirmajā teikumā minētajām personām?
4) Ja atbilde uz otro un trešo jautājumu ir apstiprinoša:
vai tas ir piemērojams arī augstākās izglītības gadījumā, kas tiek sniegta apstrīdētajā tiesību normā noteiktajām personām viņu izcelsmes valstī – Turcijā?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
19 Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstu teritorijā.
20 Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai EEK un Turcijas Asociācijas padomes lēmuma tiesību norma ir uzskatāma par tādu, kurai ir tieša iedarbība, ja, ņemot vērā tajā ietvertos noteikumus, kā arī tā lēmuma mērķi un raksturu, kurā iekļauta tiesību norma, un tā līguma mērķi un raksturu, ar kuru šī tiesību norma ir saistīta, šī tiesību norma uzliek skaidru un precīzu pienākumu un tās izpildei vai radītajām sekām nav nepieciešams nekāds cits vēlāk pieņemams akts (šajā sakarā tostarp skat. 1990. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑192/89 Sevince, Recueil, I‑3461. lpp., 15. punkts, un 2003. gada 8. maija spriedumu lietā C‑171/01 Wählergruppe Gemeinsam, Recueil, I‑4301. lpp., 54. un 55. punkts).
21 Kā to ir atzinušas visas personas, kas iestājās šajā lietā, Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmais teikums atbilst šiem nosacījumiem.
22 Attiecībā uz šīs tiesību normas tekstu jāatgādina, ka tajā ietvertas tiesības bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi un kas likumīgi dzīvo kādā no Kopienas dalībvalstīm kopā ar saviem vecākiem, kuri ir vai ir bijuši šajā dalībvalstī likumīgi nodarbināti, tikt uzņemtiem šajā valstī vispārējās izglītības kursos, mācībās un arodmācībā, pamatojoties uz tām pašām uzņemšanas prasībām attiecībā uz nepieciešamo izglītību, kādas ir noteiktas šīs dalībvalsts pilsoņu bērniem.
23 Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajā teikumā ir ietverts pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz pieeju izglītībai un arodmācībām, pamatojoties uz tām pašām prasībām, uz kurām pēc būtības persona var atsaukties valsts tiesā, lūdzot tai nepiemērot dalībvalsts tiesiskajā regulējumā ietvertās diskriminējošās tiesību normas, ar kurām tiesību piešķiršana ir pakļauta nosacījumam, kas nav uzlikts valsts pilsoņiem, bez nepieciešamības pieņemt šajā sakarā papildu piemērošanas pasākumus (pēc analoģijas skat. 1999. gada 4. maija spriedumu lietā C‑262/96 Sürül, Recueil, I‑2685. lpp., 63. punkts).
24 Šo secinājumu pastiprina tas, ka Lēmuma Nr. 1/80 9. pants tikai ievieš un konkretizē īpašā pieejas izglītībai un arodmācībām mītnes dalībvalstī jomā (šajā sakarā skat. 1998. gada 19. novembra spriedumu lietā C‑210/97 Akman, Recueil, I‑7519. lpp., 41. punkts) vispārējo principu par nediskrimināciju pilsonības dēļ, kas ietverts Asociācijas līguma 9. pantā, kurš atsaucas uz EEK līguma 7. pantu (jaunajā redakcijā – EK līguma 6. pants, kas jaunajā redakcijā pēc grozījumiem ir EKL 12. pants) (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wählergruppe Gemeinsam, 59. punkts).
25 Šī lēmuma un Asociācijas līguma, ar kuru šis lēmums ir saistīts, mērķis un raksturs nerunā pretī atzinumam, saskaņā ar kuru Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajā teikumā ietvertais nediskriminācijas princips var tieši attiekties uz personu situāciju (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wählergruppe Gemeinsam, 61.–65. punkts).
26 Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu jāatbild tādējādi, ka Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstīs.
Par otro jautājumu
27 No iesniedzējtiesas lēmuma motīvu daļas izriet, ka, uzdodot šo jautājumu, iensiedzējtiesa pēc būtības vēlas noskaidrot, vai nosacījums par dzīvesvietu kopā ar vecākiem Lēmuma Nr.1/80 9. panta pirmā teikuma izpratnē ir izpildīts gadījumā, kad runa ir par bērnu, kas ir Turcijas pilsonis un kas pēc tam, kad ir likumīgi dzīvojis kopā ar saviem vecākiem mītnes dalībvalstī, par savu galveno dzīvesvietu izvēlas vietu, kas atrodas tajā pašā valstī, kurā viņš apmeklē mācības universitātē, kaut arī savu vecāku dzīvesvietu viņš ir deklarējis tikai kā otro dzīvesvietu.
28 Iesniedzējtiesa it īpaši jautā, vai Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajā teikumā ietvertais dzīvesvietas nosacījums prasa kopīgas ģimenes mītnes esamību vai arī kopīgas dzīvesvietas esamība ir pietiekama un, ja tā, tad vai minētais nosacījums ir izpildīts, ja tiek saglabāta otra dzīvesvieta pie vecākiem.
29 Bērns, kas ir Turcijas pilsonis un kas kā pamata prāvā likumīgi dzīvo mītnes dalībvalstī ar saviem vecākiem un laikā, kad viņš uzsāk savas studijas, pārceļ savu galveno dzīvesvietu no vietas, kur dzīvo viņa vecāki uz vietu, kur atrodas tajā pašā valstī esošā izglītības vai mācību iestāde, deklarējot savu otro dzīvesvietu pie saviem vecākiem, izpilda Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajā teikumā noteikto dzīvesvietas nosacījumu.
30 No vienas puses, minētā tiesību norma nepakļauj tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi piešķiršanu jautājumā par pieeju izglītībai un arodmācībai, ne īpašai dzīvesvietas kārtībai pie vecākiem izglītības iegūšanas laikā, piemēram, tam, ka bērniem un vecākiem jābūt kopīgai mītnei, ne arī kādam īpašam dzīvesvietas veidam, piemēram, galvenā dzīvesvieta un nevis otra dzīvesvieta.
31 No otras puses, šī interpretācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek īstenots ar minēto tiesību normu sasniedzamais mērķis, proti, atļaut bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, saņemt izglītību vai arodmācību viņu vecāku mītnes valstī, neierobežojot attiecīgo personu izvēli attiecībā uz sniegto izglītības vai mācību veidu.
32 Visi izglītības un mācību veidi netiek obligāti sniegti attiecīgās personas vecāku dzīvesvietas tuvumā, kas nozīmē, ka tikai šīs personas tiesības par savu dzīvesvietu izvēlēties citu dzīvesvietu, kas nav vecāku dzīvesvieta, var vajadzības gadījumā garantēt bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, tāpat kā mītnes dalībvalsts pilsoņu bērniem efektīvu izglītības vai mācību, ko viņi vēlas apgūt, izvēli.
33 Tādējādi uz otro jautājumu jāatbild tādējādi, ka nosacījums par dzīvesvietu kopā ar vecākiem Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmā teikuma izpratnē ir izpildīts gadījumā, kad runa ir par bērnu, kas ir Turcijas pilsonis un kas pēc tam, kad ir likumīgi dzīvojis kopā ar saviem vecākiem mītnes dalībvalstī, par savu galveno dzīvesvietu izvēlas tajā pašā valstī atrodošos vietu, kurā viņš apmeklē mācības universitātē, kaut arī viņš ir deklarējis savu vecāku dzīvesvietu tikai kā otro dzīvesvietu.
Par trešo un ceturto jautājumu
34 Uzdodot šos jautājumus, kuri izvērtējami kopā, iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai Lēmuma Nr.1/80 9. panta pirmais teikums ir interpretējams tādējādi, ka ar to šajā tiesību normā minētajām personām tiek garantētas tiesības bez diskriminācijas saņemt tādu atbalstu izglītībai, kāds tas paredzēts pamata lietā esošajā tiesiskajā regulējumā, un vai – ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša – šīs tiesības ir piemērojamas arī gadījumā, kad runa ir par augstākās izglītības iegūšanu Turcijā.
35 Jāatzīst, ka atbilstoši BAföG piešķirtais atbalsts izglītībai, kas saskaņā ar tā 1. pantu tiek sniegts studentiem, kuru rīcībā nav nepieciešamo līdzekļu savai iztikai un izglītībai, atbilstoši šī likuma 5. panta 2. punktam tiek piešķirts studentiem, kas ir Turcijas pilsoņi un kas vēlas pabeigt izglītību ārvalstīs, tikai tad, ja tas ir noteikts “mācību noteikumos kā daļa no šīs izglītības, kas obligāti iegūstama ārvalstīs”. Savukārt Vācijas pilsoņiem ir tiesības saņemt minēto atbalstu, ja studijas ārvalstīs ir “lietderīgas” viņu izglītībai pašreizējā brīdī un ja vismaz daļa no tām var tikt atzīta par atbilstošu izglītības prasītajam vai parastajam ilgumam.
36 Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmajā teikumā ir atzītas bērnu, kas ir Turcijas pilsoņi, tiesības uz nediskriminējošu pieeju vispārējai izglītībai, mācībām un arodmācībām mītnes dalībvalstī. Vienlīdzīga pieeja izglītībai šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz jebkāda veida izglītību, ieskaitot universitātē piedāvātos ekonomikas zinātņu kursus, kādi tie ir pamata lietā (pēc analoģijas skat. 1989. gada 15. marta spriedumu apvienotajās lietās 389/87 un 390/87 Echternach un Moritz, Recueil, 723. lpp., 29. un 30. punkts).
37 Šī paša panta otrajā teikumā precizēts, ka bērni, kas ir Turcijas pilsoņi, “var [mītnes dalībvalstī] īstenot šīs valsts tiesību aktos paredzētās priekšrocības”.
38 Šis precizējums ir jāsaprot tādējādi, ka tiktāl, ciktāl mītnes dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas priekšrocības izglītības jomā, piemēram, apstrīdētais atbalsts, kuru mērķis ir segt izdevumus par pieeju izglītībai un studenta uzturēšanās izdevumus, Turcijas pilsoņi var to saņemt tāpat kā šīs dalībvalsts pilsoņi.
39 Bērnu, kas ir Turcijas pilsoņi, nediskriminējoša pieeja izglītībai un mācībām, ieskaitot tās, kas, kā pamata lietā, tiek sniegtas ārvalstīs, draud lielā mērā palikt iluzora, ja viņiem netiek garantētas vienlīdzīgas tiesības uz priekšrocībām, piemēram, uz apstrīdēto atbalstu.
40 Šī interpretācija ir arī vienīgā, kas ļauj pilnībā īstenot ar Lēmuma Nr. 1/80 9. pantu sasniedzamo mērķi, proti, nodrošināt izglītības un arodmācības jomā iespēju vienlīdzību starp bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, un tiem, kas ir mītnes dalībvalsts pilsoņi. Ja vienlīdzīgas attieksmes princips nebūtu piemērojams ārvalstīs apmeklētajām studijām, mītnes dalībvalsts pilsoņi varētu apmeklēt kursus, kuri ir lietderīgi viņu izglītībai, kamēr pastāvētu risks, ka bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, varētu tikt liegti šādi kursi, kuri arī tomēr būtu lietderīgi viņu izglītībai, pamatojoties uz to vien, ka šie kursi nav nepieciešami izvēlētās izglītības pabeigšanai.
41 Turklāt 9. panta otrajam teikumam nebūtu nekādas jēgas, ja, kā to uzskata Bezirksregierung Köln, kā arī Vācijas un Austrijas valdība, tajā būtu vienkārši noteikts, ka mītnes dalībvalsts var piešķirt tās tiesību aktos paredzētās priekšrocības bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, ņemot vērā, ka minētajai valstij šāda atļauja nekādi nav nepieciešama.
42 Minētā tiesību norma, tāpat kā Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmais teikums, priekšrocību piešķiršanā izglītības vai arodmācību jomā uzliek pienākumu ievērot vienlīdzīgu attieksmi, uz kuru pēc būtības indivīds var atsaukties valsts tiesā, lūdzot tai nepiemērot diskriminējošas dalībvalsts tiesiskā regulējuma tiesību normas, ar kurām priekšrocību piešķiršana tiek pakļauta nosacījumam, kas nav uzlikts valsts pilsoņiem; šajā sakarā nav jāpieņem papildu piemērošanas pasākumi.
43 Šādos apstākļos un, ņemot vērā šā sprieduma 24. un 25. punktā minētos apsvērumus, Lēmuma Nr. 1/80 9. panta otrajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstīs.
44 Tā kā bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, tiek garantēta nediskriminējoša iespēja saņemt atbalstu izglītībai un tā kā dalībvalsts saviem pilsoņiem piedāvā iespēju saņemt atbalstu izglītībai attiecībā uz ārvalstīs sniegtajām studijām, bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, ņemot vērā Lēmuma Nr. 1/80 9. panta otro teikumu un nolūkā saglabāt iespēju vienlīdzību starp bērniem, ir jāsaņem tās pašas priekšrocības, ja viņi vēlas apmeklēt studijas ārpus šīs dalībvalsts. Šajā sakarā nekas neattaisno to, ka bērni, kas ir Turcijas pilsoņi, nebauda vienlīdzīgu attieksmi tikai tādēļ vien, ka viņi izvēlas iegūt minēto izglītību savas ģimenes izcelsmes valstī.
45 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo un ceturto jautājumu jāatbild tādējādi, ka Lēmuma Nr. 1/80 9. panta otrajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstīs. Ar šo tiesību normu bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, tiek garantētas tiesības uz nediskriminējošu pieeju atbalstam izglītībai, kā to paredz pamata lietā esošais tiesiskais regulējums, un šie bērni bauda šīs tiesības pat tad, ja viņi apmeklē augstākās izglītības studijas Turcijā.
Par tiesāšanās izdevumiem
46 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
1) Asociācijas padomes, kas tika izveidota saskaņā ar līgumu, ar kuru tika nodibināta asociācija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par Asociācijas nodibināšanu 9. panta pirmajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstīs;
2) nosacījums par dzīvesvietu kopā ar vecākiem Lēmuma Nr. 1/80 9. panta pirmā teikuma izpratnē ir izpildīts gadījumā, kad runa ir par bērnu, kas ir Turcijas pilsonis un kas pēc tam, kad ir likumīgi dzīvojis kopā ar saviem vecākiem mītnes dalībvalstī, par savu galveno dzīvesvietu izvēlas tajā pašā valstī atrodošos vietu, kurā viņš apmeklē mācības universitātē, kaut arī viņš ir deklarējis savu vecāku dzīvesvietu tikai kā otro dzīvesvietu;
3) Lēmuma Nr. 1/80 9. panta otrajam teikumam ir tieša iedarbība dalībvalstīs. Ar šo tiesību normu bērniem, kas ir Turcijas pilsoņi, tiek garantētas tiesības uz nediskriminējošu pieeju atbalstam izglītībai, kā to paredz pamata lietā esošais tiesiskais regulējums, un šie bērni bauda šīs tiesības pat tad, ja viņi apmeklē augstākās izglītības studijas Turcijā.
[Paraksti]