Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī – Vācija/Komisija
(lieta T-557/13)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un J. Möller)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt 1. pantu un pielikumu Eiropas Komisijas 2013. gada 13. augusta Īstenošanas lēmumā 2013/433/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tajos no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Vācijas Federatīvās Republikas kompetento maksājumu aģentūru veiktie maksājumi kopējā apmērā EUR 6 192 951,34, īstenojot tiesisko regulējumu par atbalstu kartupeļu cietes nozarei laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gadam;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts piemaksu un atbalstu piešķiršanas nosacījums – minimālās cenas samaksa:
– Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1258/1999 1 7. panta 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 2 31. pants, ko skata kopā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 3 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 97/95 4 11. pantu, Regulas (EK) Nr. 2236/2003 5 10. pantu un Regulas (EK) Nr. 2237/2003 6 26. pantu, tādēļ, ka izdevumi esot izslēgti no finansējuma, lai arī ir izpildīti piemaksu un atbalsta piešķiršanas nosacījumi, jo par pieprasīto daudzumu esot tikusi samaksāta minimālā cena.
2. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums:
Šajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa, jo Komisija neesot pietiekami un bez pretrunām pamatojusi, kādēļ tā uzskata, ka no Regulas Nr. 97/95 11. panta, Regulas Nr. 2236/2003 10. panta un Regulas Nr. 2237/2003 26. panta, ņemot vērā visas valodu versijas, kā piemaksu vai atbalsta piešķiršanas priekšnosacījums izriet, ka cietes ražošanas uzņēmumi jau samaksāja minimālo cenu par visu piegādāto kartupeļu daudzumu attiecīgajā tirdzniecības gadā.
3. Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums iesniegt sūdzības 24 mēnešu laikā:
Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta pirmā daļa, ko skata kopā ar šā punkta piektās daļas a) apakšpunktu, Regulas (EK) Nr. 1663/95 7 8. panta 1. punkts, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punkta pirmā daļa, ko skata kopā ar tās 4. punkta a) apakšpunktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 885/2006 8 11. panta 1. punkts, jo Komisija 24 mēnešu laikā no izdevumu rašanās datuma nav pienācīgi rakstveidā iesniegusi Vācijas Federatīvajai Republikai sūdzību (“pamatpārbaužu” neveikšana).
4. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka procedūras ilgums ir pārmērīgs:
Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts, Regulas Nr. 1663/95 8. pants, Regulas Nr. 1290/2005 31. pants un Regulas Nr. 885/2006 11. pants, ko skata kopā ar vispārīgiem tiesību principiem uz administratīvā procesa veikšanu samērīgā termiņā, un tiesības uz aizstāvību, jo Komisijas procedūra ir noritējusi pārmērīgi ilgu.5. Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtā daļa, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts un samērīguma princips:Šā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka Komisija, piemērojot 10 % vienotas likmes korekciju, neesot pienācīgi izvērtējusi varbūtējā pārkāpuma būtību un vismaz ierobežotās sekas, kā arī neesot ņēmusi vērā, ka Savienībai faktiski nav nodarīti nedz finansiāli zaudējumi, nedz arī tai jebkad ir pastāvējis reāls šādu zaudējumu rašanās risks.
________________________1 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.). Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.). Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 197, 4. lpp.). Komisijas 1995. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 97/95, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz minimālo cenu un kompensācijas maksājumiem, kas pienākas kartupeļu audzētājiem, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 16, 3. lpp.). Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2236/2003, ar kuru nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu, piemērošanai (OV L 339, 45. lpp.). Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2237/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu dažas atbalsta shēmas, kas paredzētas ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļu, ar kuru izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības po
litiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 339, 52. lpp.). Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus notei
kumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.). Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentū