Prasība, kas celta 2013. gada 8. martā - Scheepsbouw Nederland/Komisija
(lieta T-140/13)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Scheepsbouw Nederland (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvji - K. Struckmann, advokāts, un G. Forwood, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 20. novembra Lēmumu lietā SA.34736 (Atsevišķu aktīvu, kas iegūti ar finanšu līzingu, priekšlaicīga amortizācija), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2012. gada 13. decembrī (OV 2012, C 384, 2. lpp.); un
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka Komisija nav ievērojusi LESD 108. panta 3. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 2. punktu un 4. panta 3. punktu.
Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, kā arī to, ka pārbaude pēc būtības, kuru Komisija veikusi iepriekšējās izskatīšanas procedūras laikā, ir nepietiekama un nepilnīga, ir pietiekami pierādījumi tam, ka ir ļoti grūti novērtēt ierosināto pasākumu. Tādēļ Komisija pēc iepriekšējās izskatīšanas nevarēja pienācīgi secināt, ka attiecīgais pasākums nebūtu valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Komisijai nebija citas izvēles, kā vien sākt formālo izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.
____________1 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).