Prasība, kas celta 2013. gada 20. augustā – Petropars Iran u.c./Padome
(lieta T-433/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Petropars Iran Co. (Kish Island, Irāna); Petropars Oilfields Services Co. (Kish Island); Petropars Aria Kish Operation and Management Co. (Teherāna, Irāna) un Petropars Resources Engineering Kish Co. (Teherāna) (pārstāvji – S. Zaiwalla, solicitor, P. Reddy, solicitor, R. Blakeley, barrister un Z. Burbeza, solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāju prasījumi:
atcelt Padomes Lēmuma 2013/270/KĀDP 1 pielikuma II.I.B 1.–4. punktu un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 522/2013 2 pielikuma II.I.B. 1.–4. punktu un/vai
atzīt, ka prasītājiem nav piemērojams Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 3 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 267/2012 4 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts;
piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāju iekļaušana sarakstā ar Lēmumu 2013/270/KĀDP un Regulu Nr. 522/2013 ir juridiski nepamatota, jo neviena prasītāja (“iekļautas vienības meitasuzņēmums”) iekļaušanas sarakstā pamatojums nav atrodams Regulā Nr. 267/2012 un Lēmumā 2010/413/KĀDP paredzēto kritēriju vidū.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītāju iekļaušana sarakstā ir nelikumīga, jo Padome apgalvo, ka ir balstījusies uz Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo 1) attiecībā ne uz vienu no prasītājiem nav izpildīti šo tiesību normu materiālie kritēriji iekļaušanai sarakstā un/vai Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvērtējot, vai kritēriji ir izpildīti, un 2) Padome prasītājus sarakstos ir iekļāvusi, pamatojoties uz nepietiekamu informāciju, lai pierādītu, ka kritēriji ir izpildīti, un tādējādi ir pieļāvusi (vēl vienu) acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, tā kā Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts un/vai Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts ļauj prasītājus iekļaut sarakstā tādēļ vien, ka tie ir sarakstā iekļauto vienību meitasuzņēmumi (kuri paši ir iekļauto vienību meitasuzņēmumi, kas nav apsūdzēti nevienā nodarījumā), šie panti ir prettiesiski, jo tie neatbilst samērīguma principam un būtu jāatzīst par prasītājiem nepiemērojamiem.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, iekļaujot prasītājus sarakstā, katrā ziņā tiek pārkāptas to pamattiesības un pamatbrīvības– kas arī citādi ir ES tiesību daļa – saskaņā ar Pamattiesību hartu, ieskaitot to tiesības nodarboties ar tirdzniecību un izvērst savu darbību un to īpašumtiesības, un/vai samērīguma princips. Turklāt to iekļaušana sarakstā ir piesardzības principa un vides aizsardzības principa un cilvēku veselības un drošības aizsardzības principu pārkāpums un var radīt nopietnus zaudējumus vienkāršu Irānas darba ņēmēju veselībai un drošībai, kā arī videi.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Lēmumu 2013/270/KĀDP un Regulu Nr. 522/2013, ciktāl tie tiek piemēroti prasītājiem, Padome nav ievērojusi procesuālās prasības, proti, a) (trešajam un ceturtajam) prasītajam iesniegt individuālu paziņojumu par to iekļaušanu sarakstā, b) (visiem prasītājiem) sniegt atbilstošu un pietiekamu pamatojumu un c) ievērot prasītāju tiesības uz aizstāvību un efektīvu aizsardzību tiesā.
____________1 Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmums 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 156, 10. lpp.).
2 Padomes 2013. gada 6. jūnijs Īstenošanas regula (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 156, 3. lpp.).
3 Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).
4 Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).