Prasība, kas celta 2011. gada 21. janvārī - Cathay Pacific Airways/Komisija

(lieta T-38/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cathay Pacific Airways Ltd (pārstāvji - D. Vaughan, QC, R. Kreisberger, Barrister, B. Bär-Bouyssière, advokāts, un M. Rees, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Komisijas lēmuma 3. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Komisijas lēmuma 5. pantu tiktāl, ciktāl tajā Cathay Pacific ir noteikts naudas sods EUR 57 120 000 apmērā, vai, pakārtoti, samazināt šī naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmumu C(2010) 7694, galīgā redakcija, lietā COMP/39258 - Airfreight (Kravu aviopārvadājumi) tiktāl, ciktāl Komisija atzina prasītāju atbildīgu par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu, saskaņojot vairākus elementus attiecībā uz cenām, kas iekasējamas par kravu aviopārvadājumu pakalpojumiem attiecībā uz i) degvielas piemaksām, ii) drošības piemaksām un iii) komisijas maksas nemaksāšanu par piemaksām maršrutos i) starp EEZ teritorijā un ārpus tās esošām lidostām un ii) starp lidostām valstīs, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, bet nav ES dalībvalstis un trešās valstis. Pakārtoti, prasītāja lūdz atcelt vai ievērojami samazināt tai uzlikto naudas sodu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus.

Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atzīstot, ka prasītāja piedalījusies vienotā un turpinātā pasaules mēroga pārkāpumā. Vairums notikumu, par kuriem lēmumā ir noteikta prasītājas atbildība:

nav uzskatāmi par pārkāpumu, jo tie attiecas uz publiski pieejamas informācijas apmaiņu, vai

ir daļa no saistoša kolektīvā reglamentējošā apstiprināšanas procesa, vai

ir notikuši ārpus pārkāpuma laikposma vai nav Komisijas jurisdikcijā.

Komisija turklāt nav pierādījusi, ka lēmumā atspoguļotās prasītājas darbības apstiprina, ka tā būtu pievienojusies kādam kopīgam plānam kopīga mērķa sasniegšanai.

Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atzīstot, ka prasītājai nebija pienākuma piedalīties kolektīvā pieteikuma iesniegšanas procesā, lai panāktu piemaksu apstiprinājumu no Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašās pārvaldes apgabala Civilās aviācijas departamenta (CAD). No Honkongas CAD 2009. gada 3. septembra vēstules Eiropas Komisijas priekšsēdētājam skaidri izriet, ka pārvadātājiem bija jāvienojas par kolektīvo pieteikumu saturu, tostarp par piemaksu apmēru, par ko tika prasīts apstiprinājums, un tiem bija jāiekasē CAD noteiktās piemaksas.

Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka aizstāvības arguments par valsts noteiktu piespiedu pienākumu neattiecas uz prasītājas darbību Hongkongā (kā arī Indijā, Šrilankā, Japānā, Filipīnās un Singapūrā), un Komisijas atzinums, ka prasītājas rīcības rezultātā ir izdarīts LESD 101. panta pārkāpums, ir acīmredzami kļūdains.

Ceturtajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisijas atzinums par pārkāpumu ir uzskatāms par acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā tāpēc, ka tas ietver tiešu iejaukšanos Honkongas iekšējā pārvaldē, tādējādi

pārkāpjot starptautisko publisko tiesību principu par valstu savstarpējo neiejaukšanos vai valstu savstarpējo tiesību atzīšanu (comity) un

izraisot tiešu jurisdikciju konfliktu, kas ir pretrunā tiesiskās drošības principam.

Piektajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtēdama Honkongas reglamentējošo kārtību salīdzinājumā ar attiecīgi ekvivalento reglamentējošo kārtību Dubaijā. Komisijai pārkāpuma jomā nevajadzēja iekļaut Cathay Pacific un Honkongu tāpat kā tā neiekļāva Dubaiju.

Sestajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Honkongā un pārējās reglamentētajās trešo valstu jurisdikcijās prasītājas īstenoto darbību mērķis varēja būt konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana Eiropas Savienībā un/vai EEZ. Komisija nav arī apgalvojusi, ka pārkāpums rada konkurencei pretēju iedarbību.

Septītajā pamatā tiek apgalvots, ka attiecībā uz ienākošiem lidojumiem no Honkongas un citām trešo valstu jurisdikcijām uz EEZ Komisijai nebija jurisdikcijas konstatēt LESD 101. panta pārkāpumu un uzlikt naudas sodus, jo konkurence Eiropas Savienībā vai tirdzniecības starp dalībvalstīm netika ietekmēta.

Astotajā pamatā tiek apgalvots, ka, pat ja prasītājas gadījumā netiek atcelts apgalvotais pārkāpums, naudas sods tik un tā ir jāatceļ vai jāsamazina. Komisijas vērā ņemtā darījumu vērtība ir acīmredzami pārmērīgi augsta, un Komisija nav ņēmusi vērā prasītājas individuālo iesaistīšanās līmeni. Prasītāja aicina Vispārējo tiesu izmantot savu neierobežoto kompetenci saskaņā ar LESD 261. pantu, nosakot simbolisku naudas sodu vai ievērojami samazinot to.

____________