Prasība, kas celta 2011. gada 21. janvārī - Ungārija/Komisija

(lieta T-37/11)

Tiesvedības valoda - ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvji - M. Z. Fehér, K. Szíjjártó un G. Koós)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Komisijas Lēmumu Nr. 3241011280 ar paziņojumu par parādu un tā piedziņu tiktāl, ciktāl attiecībā uz Ungārijas Republiku noteikts, ka saskaņā ar Šengenas konvencijas finanšu programmu nav finansējamas noteiktas izmaksas saistībā ar III/A mērķa 1., 3., 4., 5. un 6. pasākumu, III/B muitas mērķi un I/C mērķa ietvaros ierīkojamo upes robežkontroli Mohāčā [Mohács] un preču dzelzceļa staciju Eperješkē [Eperjeske];

pakārtoti, daļēji atcelt Komisijas Lēmumu Nr. 3241011280 ar paziņojumu par parādu un tā piedziņu tiktāl, ciktāl attiecībā uz Ungārijas Republiku noteikts, ka saskaņā ar Šengenas konvencijas finanšu programmu nav finansējamas vai ir tikai daļēji finansējamas noteiktas izmaksas saistībā ar saistībā ar III/A mērķa 1., 3., 4., 5. un 6. pasākumu un III/B muitas mērķi;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus prasības pamatus:

Pamatprasījums: tiesiskās paļāvības un pamatoti radušos cerību pievilšana un tiesiskās drošības principa neievērošana

Prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā tiesiskā regulējuma neskaidrību un saskaņā ar Šengenas konvencijas finanšu programmu finansētā atbalsta ievērojamo apjomu, esot bijis pamats visā programmas īstenošanas gaitā paļauties uz informāciju, ko Komisija sniegusi gan atbildot uz izteiktajiem nostājas izklāstīšanas lūgumiem, gan daudzajos par indikatīvo programmu sniegtajos atzinumos.

Pēc prasītājas domām, ņemot vērā gan vajadzību iepriekšējas atļaujas saņemšanai apstiprināt indikatīvo programmu, gan programmas īstenošanas gaitā Komisijas veiktās pārbaudes un sadarbību ar dalībvalstīm, ex post pārbaudē, kuru Komisija var veikt jautājumā par projektu atbalstāmības iespēju, tā vairs nedrīkst pēc būtības apšaubīt to projektu finansējamību, kurus tā nav apšaubījusi iepriekš daudzkārtīgi veiktajās pārbaudēs. Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot finansējuma lēmumos sniegusi "garantijas", kas tai radījušas pamatotu cerību par indikatīvajā programmā uzskaitīto pasākumu finansējamību.

Savstarpēji pienākumi sadarboties ar dalībvalstīm lojālas sadarbības principā esot noteikti arī Savienības iestādēm.

Pēc prasītājas domām, ja tik neskaidra un mainīga tiesiskā regulējuma apstākļos no Komisijas pat nevarētu sagaidīt iepriekšēju un drošu informāciju par kāda projekta finansējamību, tiktu rupji neievērots arī tiesiskās drošības princips.

Pakārtotais prasījums: visaptverošas [robež]kontroles jēdziena kļūdaina izpratne un finanšu korekciju noteikšanas nepamatotība

Prasītāja uzskata, ka pakārtotajā prasījumā minētās izmaksas Komisija apstrīdētajā lēmumā par nefinansējamām vai tikai daļēji finansējamām atzinusi tāpēc, ka tās neesot vai esot tikai daļēji atbildušas visaptverošas robežkontroles mērķim. Pēc prasītājas domām, Komisija šādu secinājumu esot izdarījusi visaptverošas [robež]kontroles jēdziena kļūdainas izpratnes dēļ.

Prasītāja piebilst, ka Komisija, neraugoties uz tai sniegto informāciju, neesot veikusi vajadzīgās pārbaudes, lai noteiktu saistībā ar visiem pasākumiem atmaksājamo summu precīzu apmēru, un attiecībā uz dažiem no tiem esot nepareizi noteikusi sodanaudas summas. Prasītāja apgalvo, ka Komisija šīs sodanaudas summas esot noteikusi, pamatodamās uz apgalvotu proporcionālo attiecību starp atbildīgo iestāžu robežkontroles jomā veiktajām darbībām un pārējām darbībām, tā vietā, lai pamatotos uz Komisijas 2004. gada 5. februāra Lēmuma C (2004) 248 par Šengenas [konvencijas] programmas vadību un uzraudzību 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikto, un tādējādi uz konstatēto tiesiskā regulējuma pārkāpumu nopietnību vai arī to, cik būtiski ir vadības un uzraudzības sistēmas trūkumi, kurus līdz ar no tām izrietošajām finansiālajām sekām ir izraisījušas konstatētās nelikumības.

____________