EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)
2014. gada 24. oktobrī
Lieta F‑14/10 DEP
Luigi Marcuccio
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Iestādes pārstāvība ar advokātu – Advokāta honorāri – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Prasība samaksāt nokavējuma procentus
Priekšmets Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, ko Eiropas Komisija atbilstoši Reglamenta tobrīd spēkā esošajā redakcijā 92. panta 1. punktam ir iesniegusi pēc rīkojuma lietā Marcuccio/Komisija (F‑14/10, EU:F:2011:99) izdošanas
Nolēmums Tiesāšanās izdevumu, kas L. Marcuccio ir jāatmaksā Eiropas Komisijai kā atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi lietā F‑14/10 Marcuccio/Komisija, kopējā summa tiek noteikta EUR 5065 apmērā. 1. punktā minētajai summai tiks pieskaitīti nokavējuma procenti no šī rīkojuma izsniegšanas dienas līdz šīs summas faktiskās samaksas dienai, kuri tiks maksāti saskaņā ar procentu likmi, kuru Eiropas Centrālā banka piemēro par galvenajām refinansēšanas operācijām, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, pieskaitot šai likmei trīsarpus procentu punktus.
Kopsavilkums
Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Honorārs, ko iestāde samaksā savam advokātam – Ietveršana – Tiesāšanās izdevumu noteikšanai vērā ņemami fakti
(Tiesas statūtu 19. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts)
Kā izriet no Tiesas statūtu 19. panta pirmās daļas, kas piemērojama Civildienesta tiesā saskaņā ar minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu, iestādes var izmantot advokāta palīdzību. Tātad atlīdzība advokātam ietilpst saistībā ar tiesvedību radušos nepieciešamo izdevumu jēdzienā; iestādei nav jāpierāda, ka šāda palīdzība bijusi objektīvi pamatota.
Nosakot apmēru summai, kāda varētu tikt piedzīta kā advokāta honorāri, Savienības tiesa nav pilnvarota noteikt apmēru honorāriem, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā saviem advokātiem, bet tā ir pilnvarota noteikt summas apmēru, kādā šos honorārus var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Lemjot par prasību par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, Savienības tiesai nav jāņem vērā par tiem noslēgta iespējamā vienošanās starp attiecīgo lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem vai padomdevējiem.
Tādā pašā veidā tas, ka atlīdzība ir iepriekš noteikta, neietekmē Civildienesta tiesas veikto atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēra novērtējumu, ko šī tiesa veic, pamatodamās uz saviem praksē izveidotajiem kritērijiem un precīzām norādēm, kuras lietas dalībniekiem tai ir jāsniedz. Lai gan šādu ziņu neesamība neliedz minētajai Civildienesta tiesai, pamatojoties uz taisnīgu vērtējumu, noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, tā tomēr liek šai tiesai stingri izvērtēt prasītāja prasījumus.
Turklāt, tā kā Savienības tiesībās nav normu, kurās būtu paredzētas samaksas likmes, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgie lietas fakti, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā svarīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī grūtības attiecīgajā lietā, darba apjomu, kāds saistībā ar tiesas procesu varēja rasties pārstāvjiem vai padomdevējiem, kuri iesaistījušies lietā, un ekonomiskās intereses, kādas strīdā bijušas lietas dalībniekiem.
Visbeidzot, attiecīgās iestādes advokāta atlīdzināmā honorāra apmērs nevar tikt novērtēts, neņemot vērā iestādes dienestu veikto darbu pat pirms vēršanās Civildienesta tiesā. Tā kā prasība ir pieņemama ar nosacījumu, ka pirms tam ir iesniegta sūdzība, kuru iecēlējinstitūcija ir noraidījusi, tad iestādes dienesti principā ir iesaistīti strīdu izšķiršanā pat pirms to iesniegšanas Civildienesta tiesā.
(skat. 17.–21. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: rīkojumi Marcuccio/Komisija, T‑278/07 P‑DEP, EU:T:2013:269, 20. punkts, un Marcuccio/Komisija, T‑366/10 P‑DEP, EU:T:2014:63, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: rīkojums Chatzidoukakis/Komisija, F‑84/10 DEP, EU:F:2014:41, 21.–24. punkts un tajos minētā judikatūra.