Lieta T‑211/05
Itālijas Republika
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Valsts atbalsts – Atbalsta shēma, kuru Itālijas valsts iestādes ir piešķīrušas uzņēmumiem, kuri nesen ir iekļauti biržas sarakstā – Lēmums, ar kuru atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt to – Pienākums norādīt pamatojumu – Selektīvs raksturs – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums
Sprieduma kopsavilkums
1. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Pienākums iepriekš apspriest valsts atbalstu ar attiecīgo dalībvalsti un izvērtēt situāciju, ņemot vērā tās iesniegto informāciju
(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkts)
2. Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Komisijas sākto administratīvo procesu piemērošana – Atbalsta projektu izskatīšana
(EKL 88. panta 3. punkts)
3. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru – Pienākums norādīt pamatojumu
(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr.º659/1999 6. panta 1. punkts)
4. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, kurā ir atzīts, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu
(EKL 88. panta 2. punkts un 253. pants)
5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Uzņēmumiem, kuri nesen ir iekļauti biržas sarakstā, piemērojamais nodokļu atvieglojuma pasākums – Iekļaušana – Pamatojums ar valsts nodokļu sistēmas raksturu un struktūru – Attiecīgās dalībvalsts pierādīšanas pienākums
(EKL 87. panta 1. punkts)
6. Valsts atbalsts – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Atbalsts, kam ir nebūtiska nozīme nozarē, kurā pastāv spraiga konkurence
(EKL 87. panta 1. punkts)
7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, kuram ir piemērojama EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe
(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
1. EKL 88. pantā paredzētās valsts atbalsta kontroles procedūras ietvaros ir jānošķir, pirmkārt, atbalstu iepriekšējās pārbaudes posms, kurš ir paredzēts šī panta 3. punktā un kura mērķis ir vienīgi ļaut Komisijai formulēt sākotnējās piezīmes gan par attiecīgā pasākuma valsts atbalsta raksturu, gan par attiecīgā atbalsta pilnīgu vai daļēju saderību ar kopējo tirgu, un, otrkārt, šī paša panta 2. punktā noteiktais obligātais pārbaudes posms. Tikai saistībā ar šo pēdējo minēto posmu, kura mērķis ir pilnīga Komisijas informēšana par visiem lietas faktiem, EK līgumā Komisijai ir noteikts pienākums informēt ieinteresētās personas, lai tās varētu iesniegt savus apsvērumus. Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, kas attiecas uz EKL 88. panta piemērošanu, 4. panta 4. punktu Komisijai ir jāuzsāk EKL 88. panta 2. punktā paredzētā procedūra, ja pirmās izmeklēšanas laikā tā nav novērsusi visas grūtības, kuras ir radījis jautājums, vai tās kontrolējamais valsts pasākums ir uzskatāms par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē; vismaz tad, ja pirmās šīs izmeklēšanas laikā tā nav guvusi pārliecību, ka attiecīgā darbība, ja tā ir valsts atbalsts, katrā ziņā ir saderīga ar kopējo tirgu.
Ņemot vērā juridiskās sekas, kādas ir lēmumam uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ar ko pasākumi sākotnēji tiek atzīti par jaunu atbalstu, lai arī attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības nepiekrist šim atzinumam, Komisijai iepriekš par attiecīgajiem pasākumiem ir jāapspriežas ar konkrēto dalībvalsti, lai tai būtu iespēja attiecīgā gadījumā norādīt Komisijai, ka tā uzskata, ka minētie pasākumi nav atbalsts vai ka tas ir pastāvošs atbalsts.
(sal. ar 35.–37. punktu)
2. Iepriekšējās pārbaudes procedūras ietvaros tiesību uz aizstāvību ievērošana prasa, lai attiecīgā dalībvalsts varētu atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par faktiem, ar kuriem Komisija ir pamatojusi savu novērtējumu. Tomēr, lai tiesību uz aizstāvību pārkāpuma gadījumā, kas ir pieļauts šajā posmā, tiktu atcelts galējais lēmums, ir nepieciešams, lai gadījumā, ja šāda pārkāpuma nebūtu, procedūras iznākums varētu būt citāds. Pierādīšanas pienākums šajā sakarā ir attiecīgajai dalībvalstij, jo ikviens tiesību uz aizstāvību pārkāpums ir formas trūkums, kas prasa, lai ieinteresētā persona pierādītu, ka tās neievērošana īpaši negatīvi ietekmē tās subjektīvās tiesības.
(sal. ar 45. punktu)
3. Sacīkstes princips, kas ir Kopienu tiesību pamatprincips, it īpaši – daļa no tiesībām uz aizstāvību, prasa, lai attiecīgajam lietas dalībniekam administratīvajā procesā tiktu dota iespēja pienācīgi paziņot savu nostāju par faktu, iebildumu un apstākļu esamību un atbilstību, kurus Komisija ir izmantojusi, lai pamatotu savu apgalvojumu par EK līguma pārkāpuma esamību. Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, kas attiecas uz EKL 88. panta piemērošanu, 6. panta 1. punktu “lēmumā sākt formālu [oficiālu] izmeklēšanas procedūru rezumē attiecīgus faktiskus un tiesiskus jautājumus, tajā ir Komisijas sākotnējais izvērtējums par to, vai ierosinātajam pasākumam ir atbalsta iezīmes, kā arī izklāstīti iemesli, kas liek šaubīties par tā saderību ar kopējo tirgu”. Šim lēmumam par procedūras sākšanu ir jāļauj ieinteresētajām personām efektīvi piedalīties oficiālajā izmeklēšanas procedūrā, kuras laikā tiem jābūt iespējai izvirzīt savus argumentus. Šajā nolūkā pietiek, ja lietas dalībnieki ir informēti par iemesliem, kas Komisijai sākotnēji ir likuši uzskatīt, ka attiecīgais pasākums varētu būt jauns, ar kopējo tirgu nesaderīgs atbalsts.
Komisijai nav pienākuma informēt attiecīgo dalībvalsti par savu nostāju pirms sava lēmuma pieņemšanas, ja dalībvalstij ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.
(sal. ar 53., 54. un 58. punktu)
4. Pienākuma norādīt pamatojumu apmērs ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta rakstura un konteksta, kādā tas ir pieņemts. Pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kura ir pieņēmusi tiesību aktu, argumentācija, lai, pirmkārt, Kopienu tiesa varētu veikt likumības kontroli un, otrkārt, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt pieņemtā pasākuma pamatojumu un lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatots. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu. It īpaši Komisijai nav pienākuma izteikt viedokli par visiem argumentiem, ko tai paudušas ieinteresētās personas. Pietiek ar to, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā.
Turklāt atbalsta shēmas gadījumā Komisija var izpētīt tikai attiecīgās atbalsta shēmas vispārējās īpašības un tai nav pienākuma pārbaudīt katru atsevišķo piemērošanas gadījumu, lai pārbaudītu, vai šai shēmai ir atbalsta īpašības.
Lai arī Komisijai ir pienākums sava lēmuma pamatojumā minēt vismaz apstākļus, kādos atbalsts ir piešķirts, jo tie ļauj pierādīt, ka atbalsts var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot vai mēģināt izkropļot konkurenci, Komisijai tomēr nav jāveic attiecīgo tirgu patiesās situācijas ekonomiskā analīze, uzņēmumu, kuri saņem atbalstu, tirgus daļu analīze, konkurējošo uzņēmumu stāvokļa un tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm analīze. Turklāt nelikumīgi piešķirtu atbalstu gadījumā Komisijai nav jāpierāda šo atbalstu reālā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ja tas tā būtu, šāds pienākums nozīmētu, ka dalībvalstīm, kuras piešķir nelikumīgus atbalstus, būtu priekšrocības attiecībā pret tām, kas paziņo par atbalsta projektu.
(sal. ar 68., 69., 87. un 158. punktu)
5. Ar EKL 87. panta 1. punktu ir paredzēts pienākums noteikt, vai valsts pasākums konkrētajā tiesību sistēmā var būt labvēlīgāks attiecībā pret noteiktiem uzņēmumiem atšķirībā no pārējiem, kas, ņemot vērā minētās sistēmas mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā ir līdzīgā situācijā.
Tā tas ir tādas nodokļu priekšrocības gadījumā, kas tiek atzīta vienīgi uzņēmumiem, kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū īsajā laikposmā, kad tiek piemērota atbalsta shēma, savukārt visi citi uzņēmumi no šīs shēmas ir izslēgti – gan sabiedrības, kuras jau ir iekļautas biržas sarakstā, gan tās, kuras neizpilda un nevar izpildīt nepieciešamos nosacījumus, lai tiktu iekļautas biržas sarakstā laikposmā, uz kuru attiecas atbalsta shēma.
Runājot par iespējamo attiecīgo pasākumu pamatotību valsts nodokļu sistēmas rakstura un vispārējās uzbūves dēļ, ja šāda diferencēšana ir pamatota ar citiem mērķiem nekā tie, kurus ir paredzēts sasniegt ar vispārējo sistēmu, attiecīgais pasākums principā tiek uzskatīts par tādu, kas izpilda EKL 87. panta 1. punktā paredzēto selektivitātes nosacījumu. Dalībvalstij, kura ir noteikusi šādu diferenciāciju izmaksām uzņēmumu starpā, ir jāpierāda, ka to patiešām pamato attiecīgās sistēmas raksturs un vispārējā uzbūve.
(sal. ar 119., 120. un 125. punktu)
6. Ar EKL 87. panta 1. punktu ir aizliegti valsts atbalsti, kas ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Izvērtējot šos divus nosacījumus, Komisijai nav jākonstatē atbalsta reālā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktiska konkurences izkropļošana, bet gan tikai jāpārbauda, vai atbalsts varētu ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci.
Pat samērā maznozīmīgs atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja nozarēs, kurās darbojas to saņēmušie uzņēmumi, ir spraiga konkurence.
Turklāt, ja valsts iestāde izrāda labvēlīgāku attieksmi pret uzņēmumu, kas darbojas nozarē, kurai ir raksturīga intensīva konkurence, piešķirot tam priekšrocību, rodas konkurences izkropļojums vai šāda izkropļojuma risks. Ja priekšrocība ir neliela, konkurence tiek izkropļota nedaudz, bet tomēr tā tiek izkropļota. EKL 87. panta 1. punktā paredzētais aizliegums attiecas uz visiem valsts atbalstiem, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, neatkarīgi no to apmēra, ja tie ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 151., 152., 154. un 155. punktu)
7. Komisijas lēmuma, kurā tiek atzīts, ka jaunais atbalsts neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek piemērots EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums, likumība ir izvērtējama vienīgi saistībā ar šo pantu, nevis ar agrāko Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi.
Darbības atbalsti principā neietilpst EKL 87. panta 3. punkta piemērošanas jomā, jo tie izkropļo konkurences apstākļus nozarēs, kurās tie tiek piešķirti, lai arī tie paši par sevi nevar sasniegt kādu no šajā tiesību normā minētajiem mērķiem.
(sal. ar 170. un 173. punktu)