Prasība, kas celta 2010. gada 11. martā - Conte u.c./Padome
(lieta T-121/10)
Tiesvedības valoda - itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Giovanni Conte (Pomezia, Itālija), Casa del Pescatore Soc. coop. rl (Civitanova Marche, Itālija), Guidotti Giovanni & Figli Snc (Termoli, Itālija), Organizzazione di produttori della pesca di Civitanova Marche Soc. coop. rl (Civitanova Marche, Itālija), Consorzio gestione mercato ittico Manfredonia Soc. coop. rl (Cogemim) (Manfredonia, Itālija) (pārstāvji - P. Cavasola, G. Micucci, V. Cannizzaro, avvocatos)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāju prasījumi:
atcelt apstrīdēto regulu;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.
Visi prasītāji šajā lietā darbojas zivsaimniecības nozarē un viņiem visiem ir jāizpilda apstrīdētajā regulā noteiktie pienākumi.
Savu prasību atbalstam prasītāji izvirza šādus prasības pamatus:
1. Apstrīdētās regulas 9. panta 2. un 3. punkts, kā arī 10. panta 1. un 2. punkts nav spēkā esoši, jo šajos noteikumos ir paredzēts beznosacījuma pienākums aprīkot zvejas kuģus, kuru garums pārsniedz 15 metrus, ar divkāršu uzraudzības sistēmu: 9. pantā paredzēto satelītnovērošanas sistēmu un, papildus, automātiskās kuģa identifikācijas sistēmu. Tās ir divas atšķirīgas uzraudzības sistēmas, kurām būtībā ir viens un tas pats uzdevums. Nav sniegts atbilstošs pamatojums, kāpēc šāda pienākuma izpilde ir vajadzīga. Šis pienākums arī pārkāpj samērīguma principu - šajā gadījumā attiecībā uz to, ka pasākumam ir jābūt atbilstošam. Turklāt pienākuma aprīkot kuģus ar divkāršu uzraudzības sistēmu izpilde prasītājiem rada finansiālu nastu, kura nav pamatota un saprātīga.
2. Apstrīdētās regulas 15. un 17. pants nav spēkā esoši, jo šajos noteikumos zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk, ir paredzēts pienākums reizi dienā sniegt noteiktu informāciju un katrā ziņā darīt to pirms iebraukšanas ostā vai pat četras stundas pirms iebraukšanas ostā. Kā ir norādījuši prasītāji, šis pienākums nav saprātīgs un samērīgs, kā arī tas pat nav izpildāms. It īpaši kuģiem, kuri ir iesaistīti neliela apjoma zvejā tajās zvejas zonās, kuras atrodas dažu stundu brauciena attālumā no ostām, ir neiespējami izpildīt šo pienākumu, ja vien kuģiem nav jāgaida ārpus ostas līdz brīdim, kad ir pagājis attiecīgais laikposms.
3. Pārraudzības un inspekciju sistēma ir spēkā neesoša, jo apstrīdētajā regulā ir paredzēts beznosacījuma pienākums piešķirt piekļuvi kuģa telpām, datnēm un elektroniskajiem dokumentiem , kā arī aizpildīt inspekciju veidlapas un atbildēt uz ierēdņu, kuri darbojas bez jebkādas tiesu iestāžu izsniegtas atļaujas un nav pakļauti policijas iestāžu kontrolei, jautājumiem. Līdz ar to dažādos veidos ir pārkāptas tiesības uz datu konfidencialitāti, mājokli un privātumu, kā arī tiesības uz aizstāvību. Šādas kontrole ne tikai pārkāpj, bet arī sava traucējošā rakstura dēļ pārkāpj iepriekš minētās pamattiesības, traucējošā rakstura dēļ zvejas kuģa operatoru tiesības īstenot dibināšanas līgumos garantēto ekonomisko brīvību gala rezultātā zaudē savu būtību. Īpašs atcelšanas pamats attiecas uz 82. pantu, saskaņā ar kuru inspekciju veicošajiem ierēdņiem ir tiesības veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pierādījumu saglabāšanu, kuri norāda uz iespējamo pārkāpumu.
4. Apstrīdētās regulas 73. panta 8. punkts nav spēkā esošs, jo šajā tiesību normā ir paredzēts, ka dalībvalstis izmaksas par pārraudzības sistēmas izmantošanu var iekasēt no zvejas kuģu operatoriem. Šajā ziņā prasītāji ir norādījuši, ka šī tiesību norma nepārprotami ir spēkā neesoša, jo tā ir pretrunā principam par tādu izmaksu sociāla rakstura sadali, kuras rodas sabiedrības interešu īstenošanas rezultātā.
5. Apstrīdētās regulas 92. pants ir spēkā neesošs, jo tajā ir paredzēta tāda atbildības par jebkādu izdarītu pārkāpumu pārnešanas sistēma, saskaņā ar kuru neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgs pārkāpumā, par to gala rezultātā atbild zvejas kuģa īpašnieks un - attiecīgā gadījumā - tā pārstāvji. Šajā sakarā prasītāji ir norādījuši, ka šī tiesību norma ir pretrunā principam, saskaņā ar kuru atbildība par pārkāpuma izdarīšanu ir jāuzliek vienīgi šajā pārkāpumā vainīgajai personai, tiesību uz privāto īpašumu aizsardzības principam un samērīguma principam, jo šī tiesību norma, raugoties no jebkāda saprātīga skatu punkta, nav vērsta uz to, lai novērstu sodu sistēmas apiešanu.
6. Apstrīdētās regulas 103. pants ir spēkā neesošs, jo tajā ir paredzēts, ka, ja dalībvalsts neizpilda šajā regulā attiecībā uz to noteiktos pienākumus, tad tā rezultātā var tikt apturēta Kopienas finansiālā palīdzība, kas piešķirta saskaņā ar Regulu Nr. 1198/2006
1 un Regulu Nr. 861/2006
2. Prasītāji uzskata, ka palīdzības apturēšanas rezultātā atbildība no valsts tiek pārnesta uz privāto tiesību subjektiem, kuriem tādējādi ir jāuzņemas atbildība par valsts rīcības radītajām, zaudējumus izraisošajām sekām. Šāda veida atbildības pārnešana pārkāpj principu, ka sods ir piemērojams tikai pārkāpuma izdarītājam, un samērīguma principu.
7. Apstrīdētās regulas 14. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkts, 17. panta 1. punkts, 58. panta 1., 2., 3. un 5. punkts, 59. panta 2. un 3. punkts, 60. panta 4. un 5. punkts, 62. panta 1. punkts, 63. panta 1. punkts, 64. pants, 65. pants, 66. panta 1. un 3. punkts, 67. panta 1. punkts un 68. pants ir spēkā neesoši. Šajā sakarā prasītāji ir norādījuši, ka apstrīdētā regula ir pamatota vienīgi ar EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru ir tiesības izveidot kopējo zivsaimniecības politiku, un ka šajā regulā noteiktie pasākumi ir tiesiski tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz zivsaimniecības politiku, kuru vairākos tiesību aktos ir izveidojušas Kopienu iestādes. Tomēr iepriekš minētās tiesību normas neattiecas uz kopējās zivsaimniecības politikas regulētajām nozarēm vai apakšnozarēm un līdz ar to tās neietilpst EKL 37. panta piemērošanas jomā.
____________1 - Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu.2 - Padomes 2006. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā.