Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 13. marta spriedumu lietā F-91/10 AK/Komisija 2013. gada 24. maijā iesniedza AK

(lieta T-288/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AK (Esbo, Somija) (pārstāvji – D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest, ka

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 13. marta spriedums lietā F-91/10 AK/Eiropas Komisija ir atcelts;

piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai:

atlīdzību par 95 % apmērā zaudēto iespēju tikt paaugstinātai A4 pakāpē, veicot 2003., 2005. vai vēlākais, 2007. gada paaugstināšanu amatā, attiecīgi EUR 375 295, EUR 204 996 un EUR 90 103, ieskaitot jau izmaksāto kompensāciju EUR 4000 apmērā, kā arī nokārtot tās tiesības uz pensiju, veicot atbilstošas iemaksas;

EUR 55 000 papildus jau izmaksātajiem EUR 15 000 par ciesto morālo kaitējumu, kas nodarīts, saglabājot viņas prettiesisko administratīvo situāciju, neraugoties tostarp uz Vispārējās tiesas 2005. gada 20. aprīļa un 2009. gada 6. oktobra spriedumiem un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2007. gada 13. decembra spriedumu, kā arī iecēlējinstitūcijas 2007. gada 23. aprīļa lēmumu apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas 2006. gada 14. septembrī iesniegto sūdzību;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, tā kā Civildienesta tiesa esot pamatojusies uz karjeras attīstības ziņojumiem (KAZ), kas pats par sevi neesot apspriežams jautājums (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 55., 56., 73. un 87. punktu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, novērtējot morālo kaitējumu, un pārkāpts samērīguma princips, jo Civildienesta tiesa esot samazinājusi morālā kaitējuma novērtējumu līdz EUR 15 000, ņemot vērā vienīgi īpaši būtisko kavēšanos, kas pieļauta, sagatavojot dažādus KAZ, un samazinot morālā kaitējuma apjomu attiecībā uz laikposmu, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja joprojām bija nodarbināta, neņemot vērā citus tādus parametrus kā apelācijas sūdzības iesniedzējas izjustā neskaidrība un raizes attiecībā uz savu profesionālo nākotni ārpus laikposma, kurā viņa joprojām bija nodarbināta (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 63. un 83. punktu un turpmākiem punktiem);

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, novērtējot kaitējumu, ko radījusi zaudētā iespēja tikt paaugstinātai amatā un pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, tā kā Civildienesta tiesa, pirmkārt, neesot varējusi secināt, pamatojoties vienīgi uz nopelnu punktiem un paaugstināšanas amatā sliekšņiem, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iespēja tikt paaugstinātai amatā bija vāja un, otrkārt, Civildienesta tiesa esot novērtējusi kaitējumu saistībā ar zaudēto iespēju tikt paaugstinātai amatā kā fiksētu summu EUR 4000 apmērā, nesniedzot nekādu skaidrojumu attiecībā uz argumentāciju, kas tai ļāva nonākt pie šāda rezultāta (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 71.-73. un 89. punktu un turpmākiem punktiem).