VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2014. gada 10. novembrī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus – Kipras stabilitātes atbalsta programma – Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem – Vispārējās tiesas kompetence – Cēloņsakarība – Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota
Lieta T‑289/13
Ledra Advertising Ltd, Nikozija (Kipra), ko pārstāv C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv B. Smulders un J.‑P. Keppenne, pārstāvji,
un
Eiropas Centrālo banku (ECB), ko pārstāv A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kuriem palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti,
atbildētājas,
par prasību, pirmkārt, atcelt 1.23.–1.27. punktu 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtajā saprašanās memorandā par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot radušies tādēļ, ka šajā saprašanās memorandā ticis iekļauts 1.23.–1.27. punkts un Komisija pārkāpusi savu uzraudzības pienākumu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen] (referents), tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
ESM līgums
1 2012. gada 2. februārī Briselē (Beļģija) tika noslēgts Līgums par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku (turpmāk tekstā – “ESM līgums”). Saskaņā ar tā 1. un 2. pantu un 32. panta 2. punktu šī līguma līgumslēdzējas puses, proti, dalībvalstis, kuru valūta ir euro, savā starpā nodibina starptautisku finanšu institūciju – Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kam ir juridiskas personas statuss. ESM līgums stājās spēkā 2012. gada 27. septembrī.
2 ESM līguma preambulas 1. apsvērums ir formulēts šādi:
“2010. gada 17. decembrī Eiropas Padome vienojās par nepieciešamību eurozonas [euro zonas] dalībvalstīm nodibināt pastāvīgu stabilitātes mehānismu. [ESM] pārņems uzdevumus, ko pašreiz izpilda Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (“EFSI”) un Eiropas Finanšu stabilizēšanas mehānisms (“EFSM”), sniedzot finansiālu palīdzību, kur tāda ir nepieciešama, eurozonas dalībvalstīm.”
3 ESM līguma 3. pantā tā mērķis ir aprakstīts šādi:
“ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un sniegt stabilitātes atbalstu, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, to ESM dalībnieču labā, kas piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, izlaižot finanšu instrumentus vai slēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.”
4 ESM līguma 4. pantā ir noteikts:
“1. ESM ir Valde un Direktoru padome, kā arī rīkotājdirektors un pārējais speciālais personāls, kādu var uzskatīt par nepieciešamu.
[..]
3. Pieņemot lēmumu savstarpēji vienojoties, nepieciešama balsojošo dalībnieku vienprātība. Atturēšanās no balsošanas nekavē lēmuma pieņemšanu, savstarpēji vienojoties.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru lieto gadījumos, kad gan Eiropas Komisija, gan [Eiropas Centrālā banka] secina, ka steidzama lēmuma nepieņemšana par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā, apdraudētu eurozonas ekonomisko un finansiālo ilgtspējību. [..]”
5 ESM līguma 5. panta 3. punktā ir paredzēts, ka “Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par ekonomikas un monetārajām lietām, un [Eiropas Centrālās bankas] prezidents, kā arī Eurogrupas prezidents (ja viņš nav priekšsēdētājs vai kāds no vadītājiem) var piedalīties [ESM] Valdes sanāksmēs kā novērotāji”.
6 ESM līguma 6. panta 2. punktā ir noteikts, ka “Par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis un [Eiropas Centrālās bankas] prezidents katrs var iecelt vienu novērotāju [ESM Direktoru padomē]”.
7 ESM līguma 12. pantā ir definēti principi, kuriem ir pakļauts stabilitātes atbalsts, un tā 1. punktā ir noteikts:
“Visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes aizsardzības nepieciešamības gadījumā ESM var sniegt stabilitātes atbalstu ESM dalībniecei, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam. Šādi nosacījumi var būt no makroekonomikas korekcijas programmas līdz iepriekš noteikto atbilstības nosacījumu pastāvīgai ievērošanai.”
8 Stabilitātes atbalsta piešķiršanas ESM dalībniecei procedūra ESM līguma 13. pantā ir aprakstīta šādi:
“1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu(‑us). Saņemot šādu pieprasījumu, Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai, sadarbībā ar [Eiropas Centrālo banku], šādus uzdevumus:
a) izvērtēt visas eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu stabilitātes riska esamību, ja vien [Eiropas Centrālā banka] nav jau iesniegusi analīzi saskaņā ar 18. panta 2. punktu;
b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs. Kad vien atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar [Starptautisko Valūtas fondu];
c) izvērtēt attiecīgās ESM dalībnieces faktiskās vai iespējamās finansēšanas vajadzības.
2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un 1. punktā minēto izvērtējumu, Valde var pieņemt lēmumu principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta veidā.
3. Ja lēmums, ievērojot 2. punktu, tiek pieņemts, Valde uztic Eiropas Komisijai – sadarbībā ar [Eiropas Centrālo banku] un, kad vien iespējams, kopā ar [Starptautisko Valūtas fondu] – uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par Saprašanās memorandu (“SM”), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jārisina, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu. Vienlaikus ESM rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta nolīguma priekšlikumu, ietverot finansiālos noteikumus un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.
SM pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, jo īpaši ikvienam Eiropas Savienības tiesību aktam, ietverot ikvienu viedokli, brīdinājumu, ieteikumu vai lēmumu, kas adresēts attiecīgajai ESM dalībniecei.
4. Eiropas Komisija SM paraksta ESM vārdā, ņemot vērā iepriekšēju atbilstību 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem un Valdes apstiprinājumu.
5. Direktoru padome apstiprina finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumu, precizējot piešķiramā stabilitātes atbalsta finansiālos aspektus un, ja piemērojams, palīdzības pirmā maksājuma izmaksu.
[..]
7. Eiropas Komisijai – sadarbībā ar [Eiropas Centrālo banku] un, kad vien iespējams, kopā ar [Starptautisko Valūtas fondu] – tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.”
Kipras Republikas finansiālās grūtības un noteiktie pasākumi
9 2012. gada pirmajos mēnešos dažas Kiprā dibinātas bankas, tostarp Cyprus Popular Bank Public Co Ltd (Laïki) un Trapeza Kyprou Dimosia Etaira Ltd (BoC), pieredzēja finansiālas grūtības. Kipras Republika uzskatīja par nepieciešamu veikt to rekapitalizāciju un šajā ziņā Eurogrupas prezidentam iesniedza Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) vai ESM finansiālās palīdzības pieprasījumu.
10 Ar 2012. gada 27. jūnija paziņojumu Eurogrupa norādīja, ka pieprasīto finansiālo palīdzību sniegs vai nu EFSI, vai ESM makroekonomikas pielāgošanas programmas ietvaros, kura ir jākonkretizē saprašanās memorandā, par kuru sarunas esot risinājušas, no vienas puses, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Centrālo Banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un, no otras puses, Kipras iestādes.
11 Kipras Republika un pārējās dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, 2013. gada martā panāca politisku vienošanos par saprašanās memoranda projektu. Ar 2013. gada 16. marta paziņojumu Eurogrupa šo vienošanos novērtēja atzinīgi un atgādināja dažus paredzētos pielāgošanas pasākumus, tostarp banku noguldījumu nodokļa izveidi. Eurogrupa norādīja, ka, ņemot vērā šo kontekstu, tā uzskata, ka tādas finansiālas palīdzības piešķiršana, ar kuru ir iespējams nodrošināt Kipras Republikas un eurozonas finansiālo stabilitāti, principā ir pamatota, un lūdza ieinteresētās puses paātrināt notiekošās sarunas.
12 2013. gada 18. martā Kipras Republika uzdeva slēgt bankas 2013. gada 19. un 20. martā, kas bija darbadienas. Lai nepieļautu rindas pie kasēm, Kipras iestādes nolēma turpināt turēt bankas slēgtas līdz 2013. gada 28. martam.
13 2013. gada 19. martā Kipras parlaments noraidīja Kipras valdības likumprojektu par nodokļa attiecībā uz visiem Kipras banku noguldījumiem uzlikšanu. Līdz ar to Kipras valdība izstrādāja jaunu projektu, kurā vienīgi bija paredzēts pārstrukturēt divas bankas –BoC un Laïki.
14 2013. gada 22. martā Kipras parlaments pieņēma O peri exiyiansis pistotikon kai allon idrimaton nomos (Likums par kredītiestāžu un citu iestāžu sanāciju; turpmāk tekstā – “2013. gada 22. marta likums”, EE, pielikums I (I), Nr. 4379, 22.3.2013.). Atbilstoši šī likuma 3. punkta 1. apakšpunktam un 5. punkta 1. apakšpunktam Kipras Centrālajai bankai (KCB) kopā ar Finanšu ministriju bija uzdots veikt šajā likumā paredzēto iestāžu sanāciju. Šim mērķim, pirmkārt, 2013. gada 22. marta likuma 12. punkta 1. apakšpunktā bija paredzēts, ka KCB ar dekrētu var pārstrukturēt iestādes, kura pakļauta noregulējuma procedūrai, parādus un saistības, tostarp samazinot, grozot, atliekot vai atjaunojot jebkādu pastāvošu vai nākotnē esošu prasījumu attiecībā uz šo iestādi pamatsummu vai atlikumu, vai pārvērst parādzīmes attiecīgos vērtspapīros. Šajā punktā bija paredzēts, otrkārt, ka attiecībā uz “garantētajiem noguldījumiem” 2013. gada 22. marta likuma 2. punkta piektās daļas izpratnē šie pasākumi netiek veikti. Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka tie ir noguldījumi, kuru apmērs nepārsniedz EUR 100 000.
15 Ar 2013. gada 25. marta paziņojumu Eurogrupa norādīja, ka tā ar Kipras iestādēm ir panākusi vienošanos par galvenajiem nākotnes makroekonomikas pielāgošanas programmas punktiem, ko atbalstījušas visas dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, kā arī Komisija, ECB un SVF. Turklāt Eurogrupa atzinīgi novērtēja šī paziņojuma pielikumā minētos finanšu sektora pārstrukturēšanas plānus.
16 2013. gada 25. martā KCB valde pakļāva BoC un Laïki sanācijas procedūrai. 2013. gada 29. martā saistībā ar to tika publicēti divi dekrēti, pamatojoties uz 2013. gada 22. marta likumu, proti:
– le to peri diasosis me idia mesa tis Trapezas Kyprou Dimosias Etaireias Ltd Diatagma tou 2013, Kanonistiki Dioikitiki Praxi No. 103 (2013. gada Dekrēts par sanāciju, izmantojot BoC pamatkapitālu, normatīvais administratīvais akts Nr. 103; turpmāk tekstā – “Dekrēts Nr. 103”, EE, pielikums III (I), Nr. 4645, 29.3.2013., 769.–780. lpp.) un
– le to Peri tis Polisis Orismenon Ergasion tis Cyprus Popular Bank Public Co Ltd Diatagma tou 2013, Kanonistiki Dioikitiki Praxi No. 104 (2013. gada Dekrēts par noteiktu Laïki darbības jomu pārdošanu, normatīvais administratīvais akts Nr. 104; turpmāk tekstā – “Dekrēts Nr. 104”, EE, pielikums III (I), Nr. 4645, 29.3.2013., 781.–788. lpp.).
17 Dekrētā Nr. 103 bija paredzēta BoC rekapitalizācija par tostarp tās negarantēto noguldītāju, akcionāru un obligāciju turētāju līdzekļiem, lai tā varētu turpināt sniegt banku pakalpojumus. Tādējādi negarantētie noguldījumi tika pārvērsti BoC akcijās (proti, 37,5 % par katru negarantēto noguldījumu), vērtspapīros, kurus BoC var pārvērst vai nu noguldījumos (proti, 22,5 % par katru negarantēto noguldījumu), vai vērtspapīros, kurus KCB var pārvērst noguldījumos (proti, 40 % par katru negarantēto noguldījumu). Dekrēts Nr. 103 saskaņā ar tā 10. punktu stājās spēkā 2013. gada 29. martā, plkst. 6.
18 Runājot par Dekrētu Nr. 104, kopīgi piemērojamajos tā 2. un 5. punkta noteikumos ir paredzēts, ka 2013. gada 29. martā, plkst. 6.10 notiek dažu Laïki aktīvu un pasīvu, tostarp noguldījumu, kuru apmērs nepārsniedz EUR 100 000, nodošana BoC. Noguldījumi, kuru apmērs pārsniedz EUR 100 000, paliek Laïki līdz tās likvidācijai.
19 Dekrētu Nr. 103 un 104 spēkā stāšanās brīdī prasītāja Ledra Advertising Ltd bija noguldījuma turētāja BoC. Ar Dekrētā Nr. 103 paredzēto pasākumu piemērošanu būtiski tika samazināta šī noguldījuma vērtība, ko prasītāja ir precīzi izteikusi skaitļos.
20 2013. gada 24. aprīļa sanāksmē ESM valde:
– nolēma piešķirt stabilitātes atbalstu Kipras Republikai finansiālās palīdzības instrumenta (turpmāk tekstā – “FPI”) veidā atbilstoši ESM rīkotājdirektora priekšlikumam;
– apstiprināja saprašanās memoranda protokola projektu, par kuru sarunas bija risinājušas Komisija (sadarbībā ar ECB un SVF) un Kipras Republika;
– uzdeva Komisijai parakstīt šo memorandu ESM vārdā.
21 Saprašanās memorandu 2013. gada 26. aprīlī parakstīja Kipras Republikas finanšu ministrs, KCB prezidents un Komisijas vārdā – O. Rehn, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
22 Saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punkts, kādus tos iesniegusi prasītāja prasības pieteikuma pielikumā “[Laïki] un [BoC] pārstrukturēšana un noregulējums” (turpmāk tekstā – “strīdīgie punkti”) ir formulēti šādi:
“1.23. Jau minētā finanšu un grāmatvedības vērtības pārbaude atklāja, ka divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas. Lai atrisinātu šo situāciju, valdība īstenoja plašu noregulējuma un pārstrukturēšanas plānu. Lai izvairītos no nelīdzsvarotības nākotnē un atjaunotu nozares dzīvotspēju, tai pat laikā saglabājot konkurenci, ir pieņemta četrdaļīga stratēģija, kurā nav paredzēta nodokļu maksātāju naudas izmantošana.
1.24. Pirmkārt, visi ar Grieķiju saistītie aktīvi (to skaitā aizdevumi jūras transporta jomā) un pasīvi, kas nelabvēlīgā gadījumā tiek novērtēti attiecīgi 16,4 miljardu euro un 15 miljardu euro apmērā, ir tikuši cedēti. Grieķu aktīvus un pasīvus ieguva Piraeus Bank, kuras pārstrukturēšana ir Grieķijas iestāžu ziņā. Cesija notika saskaņā ar 2013. gada 26. martā parakstīto vienošanos. Tā kā aktīvu grāmatvedības vērtība ir 19,2 miljardi euro, ar šo cesiju tika ievērojami samazināta savstarpējā iedarbība starp Grieķiju un Kipru.
1.25. Kas attiecas uz [Laïki] filiāli Apvienotajā Karalistē, visi noguldījumi tiek pārvesti uz [BoC] meitasuzņēmumu. Ar tiem saistītie aktīvi tiek iekļauti [BoC].
1.26. Otrkārt, [BoC] ar pirkuma un pievienošanas procedūras palīdzību pārņem [Laïki] Kipras aktīvus par taisnīgu vērtību, kā arī tās apdrošinātos noguldījumus un tās ārkārtas likviditātes palīdzības riska darījumus atbilstoši to nominālvērtībai. Neapdrošinātie [Laïki] noguldījumi tiek saglabāti agrākajā vienībā. Mērķis ir, lai cedēto aktīvu vērtība pārsniegtu cedēto pasīvu vērtību tādējādi, ka starpība atbilst [Laïki] veiktajai [BoC] rekapitalizācijai 9 % apmērā no aktīviem, kas svērti atkarībā no cedētā riska. [BoC] tiek rekapitalizēta tādējādi, lai programmas beigās tiktu panākts minimālais pamata kapitāla rādītājs 9 % apmērā stresa testa nelabvēlīga iznākuma gadījumā, kam būtu jāsekmē uzticības atjaunošana un finansēšanas nosacījumu normalizācija. 37,5 % no neapdrošinātajiem noguldījumiem [BoC] pārvēršot A kategorijas akcijās, kurām piesaistītas pilnas balsstiesības un tiesības uz dividendēm, [Laïki] agrākā vienība nodrošinās lielāko daļu kapitāla vajadzību ar papildu pašu kapitāla ieguldījumu. Daļa atlikušo [BoC] neapdrošināto noguldījumu pagaidām tiks iesaldēti.
1.27. Treškārt, lai nodrošinātu kapitalizācijas mērķu sasniegšanu, līdz 2013. gada jūnija beigām ir jāveic neatkarīga detalizēta un aktualizēta [BoC] un [Laïki] aktīvu novērtēšana atbilstoši banku bankrotu noregulējuma pamatnoteikumu prasībām. Šai nolūkā, vēlākais, līdz 2013. gada aprīļa vidum tiks panākta vienošanās par neatkarīgās novērtēšanas veikšanas noteikumiem, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, [ECB] un [SVF]. Pēc šīs novērtēšanas, ja nepieciešams, tiks veikta neapdrošināto noguldījumu papildu pārvēršana par A kategorijas akcijām tādējādi, lai tiktu nodrošināts, ka programmas beigās var tikt sasniegts mērķis, kurš paredz minimālo 9 % pašu kapitāla līmeni krīzes apstākļos. Ja [BoC] tiks pārmērīgi kapitalizēta, ņemot vērā šo mērķi, tiks veikta akciju atpirkšana, lai depozītu noguldītājiem atmaksātu pārmērīgajai kapitalizācijai atbilstošo summu.”
23 2013. gada 8. maijā ESM direktoru padome apstiprināja nolīgumu par FPI, kā arī priekšlikumu par pirmās atbalsta daļas izmaksas Kipras Republikai kārtību. Šī daļa tika sadalīta divos maksājumos, kuri tika veikti attiecīgi 2013. gada 13. maijā (2 miljardi euro) un 2013. gada 26. jūnijā (1 miljards euro).”
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
24 Vispārējās tiesas kancelejā 2013. gada 24. maijā iesniegtajā prasībā prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– piespriest Komisijai un ECB izmaksāt prasītājai kompensāciju, kura atbilst tās noguldījuma BoC vērtības samazinājumam;
– “turklāt un/vai pakārtoti” – atcelt strīdīgos punktus;
– izskatīt prasību steidzamības kārtībā un, gaidot tās izskatīšanu, noteikt “nepieciešamos pagaidu pasākumus atbilstoši [LESD 279.] pantam, lai saglabātu prasītājas stāvokli, neietekmējot [Kipras Republikas] stabilitātei piešķirto atbalstu.”
25 Ar atsevišķiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2013. gada 24. septembrī un 1. oktobrī, Komisija un ECB atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 114. pantam iesniedza iebildes par nepieņemamību. To prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepieņemamu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
26 Komisija pakārtoti apgalvo, ka prasība ir acīmredzami juridiski nepamatota Reglamenta 111. panta nozīmē.
27 Prasītāja savus apsvērumus par Komisijas un ECB iebildēm par nepieņemamību iesniedza 2013. gada 13. un 16. decembrī.
Juridiskais pamatojums
28 Atbilstoši Reglamenta 114. panta 1. punktam, ja kāds lietas dalībnieks to pieprasa, Vispārējā tiesa var lemt par pieņemamību, neaplūkojot lietu pēc būtības. Saskaņā ar šī paša panta 3. punktu pārējā procesa daļa notiek mutvārdos, ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi. Atbilstoši šī paša panta 4. punktam Vispārējā tiesa lemj par pieteikumu vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz galīgajam spriedumam.
29 Turklāt atbilstoši Reglamenta 111. pantam, ja prasība ir acīmredzami juridiski nepamatota, Vispārējā tiesa, neveicot turpmākas procesuālas darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.
30 Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiāli tai ir pietiekami skaidri un ka nav vajadzības uzsākt mutvārdu procesu.
31 Jāpārbauda, pirmkārt, prasījumu pirmās daļas pieņemamība un pamatotība un, otrkārt, prasījumu otrās un trešās daļas pieņemamība.
Par prasījumu pirmās daļas pieņemamību un pamatotību
32 Prasījumu pirmā daļa ietver prasību atlīdzināt zaudējumus atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai. ECB savā iebildē par nepieņemamību apgalvo, ka prasības pieteikumā nav ievērotas Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantā un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās formas prasības. Šis iebildums par nepieņemamību ir jāaplūko vispirms.
33 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas statūtu 21. panta pirmajai daļai, kas piemērojama tiesvedībai Vispārējā tiesā saskaņā ar minēto statūtu 53. panta pirmo daļu, un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šīm norādēm ir jābūt pietiekami skaidrām un precīzām, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (skat. Vispārējās tiesas 1993. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts, un 1999. gada 21. maija rīkojumu lietā T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 49. punkts).
34 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai izpildītu iepriekš 33. punktā atgādinātās prasības, prasības pieteikumā par zaudējumu, ko nodarījusi Savienības iestāde, atlīdzību ir jābūt ietvertiem elementiem, kas ļauj noteikt rīcību, kuru prasītājs pārmet iestādei, iemeslus, kuru dēļ viņš uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp šo rīcību un zaudējumiem, kas, kā viņš apgalvo, ir nodarīti, kā arī šo zaudējumu raksturu un apmēru (Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums lietā T‑387/94 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑961. lpp., 107. punkts, un 1998. gada 29. janvāra spriedums lietā T‑113/96 Dubois et Fils/Padome un Komisija, Recueil, II‑125. lpp., 30. punkts).
35 Šajā lietā prasītāja vispirms norāda, ka Komisija saprašanās memorandu ir parakstījusi saskaņā ar pilnvarām, kas tai bija piešķirtas ar ESM līguma 13. pantu, un norāda, ka ar strīdīgajiem punktiem tiek pārkāpts Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants.
36 Turpinājumā prasītāja apgalvo, ka pastāv “pietiekams cēloniskais sakars” starp strīdīgo punktu iekļaušanu saprašanās memorandā, kuru “[pieprasīja] Komisija atbilstoši [ESM līguma] 13. pantam, un to līdzekļu zaudēšanu, kuri bija tās aktīvā [..] un kuri tai tika atņemti pietiekami būtiska augstāka spēka tiesību normas, kas aizsargā privātpersonas, pārkāpuma rezultātā”.
37 Visbeidzot, prasītāja precīzi identificē zaudējumus, kurus, tāsprāt, tā ir cietusi.
38 Tādējādi ir jāuzskata, ka attiecībā uz prasījumu pirmo daļu prasības pieteikumā ir ievērotas Tiesas statūtu 21. pantā un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās formas prasības.
39 Turpinājumā ir jāpārbauda, vai prasījumu pirmā daļa, kā Komisija un ECB apgalvo savās iebildēs par nepieņemamību, nav nepieņemama citu iemeslu dēļ. Šajā ziņā tās tostarp būtībā apgalvo, ka par rīcību, kas ir ciesto zaudējumu pamatā, nevar tikt vainota Savienības iestāde.
40 Šajā jautājumā ir jānorāda, ka prasības pieteikumā, kā izriet no 35. un 36. punkta iepriekš, ir norādīts tikai viens tiesību akts vai rīcība, kas, pēc prasītājas domām, ir tās ciesto zaudējumu pamatā, proti, strīdīgo punktu iekļaušana saprašanās memorandā.
41 Prasītāja prasības pieteikumā nenorāda nevienu citu aktu vai rīcību, ar kuru tiktu pārkāpta tiesību norma vai kura(‑as) rezultātā būtu samazinājusies tās noguldījuma BoC vērtība. Šo secinājumu apstiprina prasītājas apgalvojums tās apsvērumos par ECB celto iebildi par nepieņemamību, atbilstoši kuram “ar [Kipras Republikai] sniegto [FPI] saistītie nosacījumi un veids, kādā tos pieprasīja Komisija un ECB, ir [apstāklis], kurš radīja prasītājai zaudējumus, par kuriem tā vēlas saņemt kompensāciju atbilstoši [LESD] 268. un 340. pantam”.
42 Saskaņā ar LESD 268. pantu un 340. panta otro un trešo daļu Vispārējās tiesas kompetencē ārpuslīgumiskās atbildības jomā ir izskatīt vienīgi tādas lietas par zaudējumu atlīdzināšanu, ko radījušas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.
43 Tādējādi pret Savienību vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir pamatota ar tāda tiesību akta vai rīcības prettiesiskumu, kuru nav pieņēmusi vai veikusi Savienības iestāde vai tās darbinieki, ir jānoraida kā nepieņemama (šajā ziņā skat. Tiesas 2013. gada 4. jūlija rīkojumu lietā C‑520/12 P Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon/Komisija u.c., Krājumā nav publicēts, 35.–38. punkts, un Vispārējās tiesas 1998. gada 4. februāra spriedumu lietā T‑93/95 Laga/Komisija, Krājums, II‑195. lpp., 47. punkts).
44 Saprašanās memorandu pieņēma kopīgi ESM un Kipras Republika. Saprašanās memorandu 2013. gada 26. aprīlī parakstīja iepriekš 21. punktā minētās Kipras iestādes, no vienas puses, un Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja vietnieks, no otras puses. No ESM līguma 13. panta 4. punkta izriet, ka Komisija saprašanās memorandu paraksta ESM vārdā.
45 Šajā ziņā jāpiebilst, ka, lai gan ar ESM līgumu Komisijai un ECB ir uzticēti noteikti ar šī līguma mērķu īstenošanu saistīti pienākumi, no Tiesas judikatūras izriet, ka, pirmkārt, ESM līgumā Komisijai un ECB uzticētās funkcijas neietver nekādas pilnvaras tām pašām pieņemt lēmumus un, otrkārt, ka darbības, ko šīs divas iestādes veic šī paša līguma ietvaros, rada saistības tikai ESM (Tiesas 2012. gada 27. novembra spriedums lietā C‑370/12 Pringle, 161. punkts).
46 Tādējādi nav iespējams uzskatīt, ka Komisija un ECB būtu saprašanās memoranda pieņemšanas iniciatores.
47 Tādējādi atbilstoši iepriekš 43. punktā minētajai judikatūrai Vispārējā tiesa nav kompetenta izskatīt šo prasību atlīdzināt zaudējumus, ciktāl tā ir balstīta uz atsevišķu saprašanās memoranda noteikumu prettiesiskumu.
48 Turpinot jānorāda, ka prasītāja savos apsvērumos par Komisijas un ECB iebildēm par nepieņemamību ir apgalvojusi, ka Komisija “nav cedējusi efektīvu kontroli pār savu lēmumpieņemšanas lomu atbilstoši LESD 136. panta 3. punktam, izmantojot tai ar LES 17. pantu piešķirtās pilnvaras rīkoties kā Savienības iestādei, kura ir atbildīga par [atbilstoši ESM līgumam noslēgto tiesību aktu] saderīguma ar Savienības tiesībām nodrošināšanu”.
49 Ciktāl šis arguments var tikt interpretēts tādējādi, ka tas nozīmē, ka rīcība, kura, kā apgalvo prasītāja, ir pamatā zaudējumiem, kurus, pēc tās domām, tā ir cietusi, ir apgalvotā Komisijas pienākuma nodrošināt saprašanās memoranda saderību ar Savienības tiesībām pārkāpums, kā arī nepastāvot vajadzībai pārbaudīt, vai ir runa par jaunu tiesvedības laikā izvirzītu argumentu Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta, to skatot kopā ar 48. panta 2. punktu, nozīmē, ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība LESD 340. panta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem, proti, Savienības iestādēm pārmestajai rīcībai ir jābūt prettiesiskai, zaudējumiem ir jābūt reāliem un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp šo rīcību un norādītajiem zaudējumiem (skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 17. decembra rīkojumu lietā T‑137/07 Portela/Komisija, Krājumā nav publicēts, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 No iedibinātās judikatūras izriet arī, ka, ja viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida pilnībā, neizvērtējot citus minētās atbildības rašanās nosacījumus (skat. iepriekš 49. punktā minēto rīkojumu lietā Portela/Komisija, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Šajā lietā pārbaude ir jāsāk ar jautājumu par cēloņsakarību starp Komisijai pārmesto, kā tiek apgalvots, prettiesisko bezdarbību un prasītājas apgalvotajiem zaudējumiem.
52 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 340. pantā paredzētais nosacījums par cēloņsakarību paredz pietiekami tiešas cēloņsakarības esamību starp Savienības iestāžu rīcību un zaudējumiem (skat. iepriekš 49. punktā minēto rīkojumu lietā Portela/Komisija, 79. punkts un tajā minētā judikatūra).
53 Turklāt no judikatūras izriet, ka tādos gadījumos, kad rīcība, kura, iespējams, ir radījusi apgalvotos zaudējumus, ir atturēšanās no darbības, īpaši ir nepieciešama pārliecība, ka minētos zaudējumus ir radījusi tieši konkrētā bezdarbība un ka tie nevar būt radušies no citas rīcības, kas ir nošķirama no rīcības, kurā tiek vainota atbildētāja iestāde (skat. iepriekš 49. punktā minēto rīkojumu lietā Portela/Komisija, 80. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Šajā lietā rīcība, kas, kā tiek apgalvots, esot izvirzīto zaudējumu pamatā, ir Komisijas bezdarbība, parakstot saprašanās memorandu, ciktāl prasītāja apgalvo, ka Komisijai būtu bijis jānodrošina, lai šis memorands būtu saderīgs ar Savienības tiesībām (skat. iepriekš 49. punktu). Tomēr saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma BoC vērtības samazinājuma. Faktiski šis samazinājums notika, stājoties spēkā Dekrētam Nr. 103, saskaņā ar kuru daļa no šī noguldījuma tika pārveidota par akcijām vai konvertējamiem vērtspapīriem. Tādējādi nevar tikt uzskatīts, ka prasītāja ar nepieciešamo pārliecību būtu pierādījusi, ka zaudējumus, kurus tā, pēc tās domām, ir cietusi, patiešām ir radījusi Komisijai pārmestā bezdarbība.
55 No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka prasījumu pirmā daļa ir jānoraida kā daļēji nepieņemama un kā daļēji nepamatota un nav jālemj par citām Komisijas un ECB izvirzītajām iebildēm par nepieņemamību un argumentiem.
Par prasījumu otrās daļas pieņemamību
56 Jānorāda, ka LESD 263. pantā minētās prasības atcelt tiesību aktu ietvaros Vispārējā tiesa var vienīgi pārbaudīt Savienības iestāžu un struktūru aktu tiesiskumu.
57 Prasot atcelt strīdīgos punktus, prasītāja lūdz daļēji atcelt sadarbības memorandu, kuru kopīgi pieņēmuši Kipras Republika un ESM.
58 Tā kā ne ESM, ne Kipras Republika nav Savienības iestādes vai struktūras, Vispārējā tiesa nav kompetenta pārbaudīt to kopīgi pieņemto tiesību aktu tiesiskumu.
59 Tādējādi prasība atcelt strīdīgos punktus ir nepieņemama.
60 Līdz ar to prasījumu otrā daļa ir jānoraida.
Par prasījumu trešās daļas pieņemamību
61 Ar prasījumu trešo daļu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu noteikt pagaidu pasākumu. Taču no Reglamenta 104. panta 3. punkta izriet, ka pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts kā atsevišķs dokuments, kas šajā gadījumā nav izdarīts.
62 Līdz ar to prasījumu trešā daļa ir jānoraida kā nepieņemama.
63 Tādējādi prasība ir jānoraida kopumā kā daļēji nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota.
Par tiesāšanās izdevumiem
64 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas un ECB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Ledra Advertising Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.
Izdots Luksemburgā 2014. gada 10. novembrī.