VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2015. gada 13. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Atcelšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “HUSKY” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Daļēja atcelšana – Termiņa pagarināšana – Regulas (EK) Nr. 2868/95 71. noteikuma 2. punkts – Tulkojums procesa valodā
Lieta T‑287/13
Husky CZ s.r.o., Prāga (Čehijas Republika), ko pārstāv L. Lorenc, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Geroulakos un I. Harrington, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Husky of Tostock Ltd, Vudbridža [Woodbridge] (Apvienotā Karaliste),
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 14. marta lēmumu lietā R 748/2012‑1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Husky CZ s.r.o. un Husky of Tostock Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen] (referents), tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 24. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 1. augustā,
pēc 2014. gada 1. jūlija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 1996. gada 1. aprīlī Husky of Tostock Ltd (turpmāk tekstā – “preču zīmes īpašniece”) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši grozītajai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “HUSKY”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3., 9., 14., 16., 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; personiskās tualetes līdzekļi un izstrādājumi nemedicīniskiem nolūkiem; zobu pulveri un pastas”;
– 9. klase: “Brilles; saulesbrilles; pretžilbšanas brilles; nagi, cepures; binokļi; briļļu maki; briļļu ķēdītes; hronogrāfi; kompasi; kārbiņas kontaktlēcām; briļļu rāmji; okulāri; optiskie aparāti un instrumenti; teleskopi”;
– 14. klase: “Juvelierizstrādājumi, rotaslietas, dārgakmeņi; pulksteņi un hronometriskie instrumenti”;
– 16. klase: “Papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; iespiedprodukcija; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; materiāli māksliniekiem, otas; rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); spēļu kārtis; iespiedburti; klišejas”;
– 18. klase: “Āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; somas, ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un seglinieku izstrādājumi”;
– 25. klase: “Krekli, šorti, svārki, kombinezoni, bikses, jakas, mēteļi, vestes, galvassegas, kaklasaites, apakšveļa; sieviešu veļa, zeķu izstrādājumi, pidžamas, naktskrekli, mājas tērpi, rītatērpi, rītasvārki, krekli ar īsām piedurknēm, vilnas jakas, džemperi, puloveri, halāti, peldkostīmi; kleitas, kombinē, sporta tērpi, zābaki, apavi, sandales, čības, galvassegas, cepures, kaklauti, rītasvārki, mantijas, priekšauti, džinsi, īsās zeķes, kāju sildītāji, deju kostīmi, aproces, galvas apsēji, cimdi; dūraiņi, vidukļa jostas; galvassegas un apavi”.
4 1998. gada 30. novembrī pieteiktā preču zīme tika reģistrēta ar numuru 152546.
5 2006. gada 2. aprīlī preču zīmes reģistrācija tika pagarināta.
6 2009. gada 11. martā prasītāja Husky CZ, s.r.o., pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts) iesniedza pieteikumu par preču zīmes, kuras reģistrācija tikusi pagarināta (turpmāk tekstā – “strīdus preču zīme”), atcelšanu, pamatojot šo pieteikumu ar to, ka šī preču zīme neesot tikusi faktiski izmantota precēm, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta.
7 2009. gada 17. martā ITSB nodaļa “Preču zīmes un atcelšana” aicināja preču zīmes īpašnieci līdz 2009. gada 17. jūnijam iesniegt pierādījumus par minētās preču zīmes faktisku izmantošanu.
8 2009. gada 16. jūnijā preču zīmes īpašniece iesniedza pierādījumus, tomēr paskaidrojot, ka strīdus preču zīmi esot izmantojis licenciāts un ka tādēļ tā lūdzot pagarināt termiņu, lai sniegtu pilnīgu atbildi uz pieprasījumu.
9 2009. gada 19. jūnijā nodaļa “Preču zīmes un atcelšana” piešķīra lūgto termiņa pagarinājumu līdz 2009. gada 17. septembrim.
10 2009. gada 9. septembrī preču zīmes īpašniece iesniedza papildu pierādījumus un norādīja, ka tā vēlas sniegt informāciju par izdevumiem saistībā ar strīdus preču zīmes veicināšanu. Tā lūdza vēl vienu termiņa pagarinājumu – līdz 2009. gada 17. oktobrim.
11 Nodaļa “Preču zīmes un atcelšana” piešķīra šo pagarinājumu.
12 2009. gada 19. oktobrī preču zīmes īpašniece iesniedza rēķinus saistībā ar veicināšanas izdevumiem.
13 Tā kā prasītāja cēla iebildumus, nodaļa “Preču zīmes un atcelšana” paziņoja šos iebildumus preču zīmes īpašniecei un aicināja to iesniegt savus apsvērumus līdz 2010. gada 13. martam. 2010. gada 12. martā minētā preču zīmes īpašniece norādīja, ka pierādījumi jau esot gandrīz pilnīgi, un lūdza piešķirt papildu viena mēneša termiņu, sniedzot pamatojumu termiņa pagarināšanai. Šī nodaļa apmierināja tās lūgumu.
14 2010. gada 9. aprīlī preču zīmes īpašniece iesniedza papildu pierādījumus.
15 Ar 2012. gada 16. februāra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa daļēji apmierināja atcelšanas pieteikumu. Tā nolēma, ka strīdus preču zīme var palikt reģistrēta attiecībā uz precēm, kas atbilst šādam aprakstam:
– “somas”, kas ietilpst 18. klasē;
– “krekli, bikses, jakas, mēteļi, vestes, krekli ar īsām piedurknēm, džemperi, puloveri, zābaki, apavi, galvassegas, džinsi, vidukļa jostas; apavi”, kas ietilpst 25. klasē.
16 2012. gada 16. februārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
17 ITSB Apelāciju pirmā padome ar 2013. gada 14. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību.
18 Pirmkārt, saistībā ar prasītājas argumentu, ka preču zīmes īpašniecei nelikumīgi esot tikuši piešķirti dažādi termiņa pagarinājumi, iepriekš neprasot otrā procesa dalībnieka piekrišanu, Apelāciju padome norādīja, ka Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”), ar grozījumiem, 71. noteikuma 2. punkts tā angļu valodas redakcijā ir jāinterpretē pārējo valodu redakciju gaismā, kā arī ņemot vērā minētā noteikuma 1. punktu. Apelāciju padome secināja, ka, ja kāds procesa dalībnieks lūdz pagarināt termiņu, ITSB var – bet tam nav pienākuma – lūgt otra procesa dalībnieka piekrišanu un ka gadījumā, ja tas nolemj nelūgt šādu piekrišanu, tam ir jāņem vērā apstākļi, kādos iesniegts lūgums par termiņa pagarināšanu.
19 Lai pamatotu tēzi, ka nodaļa “Preču zīmes un atcelšana” bija pamatoti nolēmusi piešķirt pagarinājumus, nepakļaujot tos nosacījumam par otra procesa dalībnieka piekrišanu, Apelāciju padome uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā minētā nodaļa bija secinājusi, ka noteiktus dokumentus, kas pierāda strīdus preču zīmes faktisku izmantošanu, varēja iesniegt tikai trešā persona, kas dibināta ārvalstīs, un tas ir viens no pieļaujamajiem apstākļiem. Turklāt preču zīmes īpašniece esot sniegusi pierādījumus un saprātīgu pamatojumu, lai lūgtu termiņa pagarināšanu. Turklāt lūgtais termiņš esot bijis īss un, ņemot vērā procesa intereses, lēmums par tādu svarīgu jautājumu kā atcelšana neesot jāpieņem neapdomīgi. Tāpat, Apelāciju padomes ieskatā, pēc tam, kad prasītāja bija paziņojusi, ka strīdus preču zīmi izmantoja trešā persona, nevis preču zīmes īpašniece, nodaļai “Preču zīmes un atcelšana” esot bijis pamats aicināt minēto īpašnieci izteikt šajā ziņā savas piezīmes un pieņemt šīs īpašnieces sniegtos pierādījumus.
20 Apelāciju padome norādīja, ka, lai gan aplūkotajā gadījumā pastāvēja vairāk iespēju sniegt pierādījumus, nekā tas parasti ir atcelšanas jomā, Anulēšanas nodaļa, piešķirot pagarinājumus, esot izrādījusi elastīgumu, ņemot vērā lietas sarežģītību un to, ka references laikposmā strīdus preču zīmi izmantoja vairāki subjekti.
21 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka preču zīmes īpašniece neesot sniegusi itāļu valodā sagatavoto dokumentu tulkojumus angļu valodā, kā rezultātā neesot bijis iespējams konstatēt, ka vārds “husky” šajā pēdējā minētajā valodā ir vispārīgs apzīmējums, Apelāciju padome vispirms uzsvēra, ka preču zīmes īpašniece ir iztulkojusi dokumentus vai to dokumentu izvilkumus, kuru teksts bija garš. Prasītāja neesot norādījusi, kādi pierādījumi bijuši jāiztulko, un tad, kad tai bija jāsniedz apsvērumi par paziņotajiem dokumentiem, neesot sūdzējusies par tulkojuma neesamību. Tā esot minējusi tulkojuma neesamību tikai vienu reizi, un runa esot par dokumentu, kuram neesot bijusi izšķiroša nozīme lietas risinājumam.
22 Turklāt no iesniegtajiem fotoattēliem izrietot, ka vārds “husky” tiek izmantots kā reģistrētās preču zīmes nosaukums. Itāļu valodā tas neesot vispārīgs apzīmējums. Vārds “husky” kādā tiešsaistes vārdnīcā esot definēts kā “stepēta lietusmēteļa tirdzniecības nosaukums ®” (“Nome commerciale ® di un giaccone impermeabile trapuntato”), kas apstiprinot, ka runa ir par reģistrēto preču zīmi.
23 Treškārt, saistībā ar prasītājas argumentu, ka Anulēšanas nodaļa esot izskatījusi pierādījumus, kas neattiecoties uz aplūkoto laikposmu vai neesot datēti, Apelāciju padome norādīja, ka prasītājas minētie dokumenti attiecas uz rēķiniem, kuru datumi ietilpst aplūkotajā laikposmā. Pārējo prasītājas minēto dokumentu vienīgais mērķis esot bijis parādīt, kā preču zīme izskatās uz apģērbiem un kādam izstrādājumu klāstam tā tiek izmantota, un līdz ar to apstāklim, ka tie nav datēti, neesot nozīmes.
24 Turklāt, runājot par argumentu, ka [iesniegtie] materiāli liecinot par grafiskas preču zīmes faktisku izmantošanu, ko nevarot attiecināt uz strīdus preču zīmi, kas esot vārdiska preču zīme, Apelāciju padome uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā tiek aplūkota tikai viena preču zīme un ka 2007. gada 13. septembra spriedumam Il Ponte Finanziaria/ITSB (C‑234/06 P, Krājums, EU:C:2007:514), uz kuru atsaucas prasītāja, šajā lietā nav nozīmes.
25 Apelāciju padome piebilda, ka veids, kādā preču zīme “HUSKY” ir tikusi izmantota uz izstrādājumiem – nedaudz stilizējot burtus vai izmantojot logotipu, ko veido burts “h” kopā ar grafisku elementu, kurā attēlots eskimosu suns – neietekmē preču zīmes, kāda tā ir reģistrēta, atšķirtspēju. Šīs atšķirtspējas pamatā esot vienīgi jēdziens “husky”, kas ir Arktikas reģioniem raksturīga suņu suga.
26 Apelāciju padome visbeidzot atbildēja uz prasītājas apgalvojumiem attiecībā uz preču zīmes īpašnieces veikto šīs preču zīmes izmantošanu un ar to saistītajiem pierādījumiem, konstatējot, ka šī īpašniece esot laicīgi paskaidrojusi, kā tās preču zīmi laika gaitā izmantojuši vairāki licenciāti un kādās formās tā tikusi izmantota.
Lietas dalībnieku prasījumi
27 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB un preču zīmes īpašniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
29 Prasītāja izvirza trīs prasības pamatus. Pirmais pamats ir par novēloti iesniegto pierādījumu ņemšanu vērā, otrais – par netulkoto dokumentu ņemšanu vērā, savukārt trešais – par nedatētu dokumentu ņemšanu vērā.
Par prasības pamatu, kas attiecas uz novēloti iesniegto pierādījumu ņemšanu vērā
30 Šī prasības pamata atbalstam prasītāja norāda, ka ITSB neesot bijuši jāņem vērā preču zīmes īpašnieces pierādījumi, kas tika iesniegti pēc atbildei uz atcelšanas pieteikumu noteiktā termiņa beigām. Pirmkārt, tā uzskata, ka Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkts esot jāinterpretē tādējādi, ka kāda procesa dalībnieka lūgtā termiņa pagarināšana ir pakļauta nosacījumam par otra procesa dalībnieka piekrišanu. ITSB esot nepareizi interpretējis minētā noteikuma redakciju angļu valodā. Tādējādi prasītāja balstās uz šī noteikuma redakciju čehu valodā, ko būtu loģiski piemērot. Šī redakcija esot identiska šī paša noteikuma redakcijām angļu un slovāku valodā.
31 ITSB nepiekrīt šai argumentācijai.
32 Ievadā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 40. noteikuma 1.–5. punktu:
“1. Par visiem atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumiem, ko uzskata par iesniegtiem, paziņo Kopienas preču zīmes īpašniekam. Kad [ITSB] konstatē, ka iesniegums ir pieļaujams, tas aicina Kopienas preču zīmes īpašnieku termiņā, ko var noteikt [ITSB], iesniegt apsvērumus.
2. Ja Kopienas preču zīmes īpašnieks neiesniedz nekādus apsvērumus, [ITSB] var lemt par atcelšanu vai spēkā neesamību, pamatojoties uz tā rīcībā esošiem pierādījumiem.
3. Jebkurus Kopienas preču zīmes īpašnieka iesniegtus apsvērumus paziņo pieteicējam, kuru [ITSB] vajadzības gadījumā lūdz atbildēt [ITSB] noteiktajā termiņā.
4. Ja vien 69. noteikumā nav paredzēts vai pieļauts citādi, visus apsvērumus, ko iesniegušas puses, nosūta pārējām attiecīgajām pusēm.
5. Attiecībā uz atcelšanas iesniegumu, ko iesniedz, pamatojoties uz Regulas [Nr. 40/94] 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu, [ITSB] aicina Kopienas preču zīmes īpašnieku termiņā, ko var noteikt [ITSB], sniegt pierādījumus par zīmes faktisko izmantošanu. Ja pierādījumi nav iesniegti noteiktajā termiņā, Kopienas preču zīmi atceļ. Šā panta 22. noteikuma 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”
33 Ir jāatgādina, ka Īstenošanas regulas 71. panta 1. punktā, kas attiecas uz termiņu ilgumu, ir paredzēts:
“Ja Regula [Nr. 40/94] vai šie noteikumi [šī Īstenošanas regula] paredz, ka termiņu nosaka [ITSB], gadījumā, ja attiecīgajai pusei pastāvīgā dzīves vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, vai reģistrācijas vieta ir Kopienā, šāds termiņš ir ne īsāks kā viens mēnesis vai, ja tas neatbilst šiem nosacījumiem, ne īsāks par diviem mēnešiem un ne garāks par sešiem mēnešiem. [ITSB] atbilstoši apstākļiem var piešķirt termiņa pagarinājumu, ja šādu pagarinājumu lūdz attiecīgā puse un lūgums ir iesniegts pirms sākotnējā termiņa beigām.”
34 Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkta redakcijā angļu valodā ir paredzēts, ka, “ja ir divas vai vairāk puses, [ITSB] var pagarināt termiņu ar pārējo pušu piekrišanu”. Prasītāja uzsver, ka minētā noteikuma redakcijas čehu un slovāku valodās esot līdzīgas angļu valodas redakcijai un ka turklāt, ņemot vērā tās dibināšanas vietu, būtu loģiski piemērot šajā gadījumā redakciju čehu valodā.
35 Nav strīda par to, ka aplūkotā noteikuma angļu valodas, kā arī dažu citu valodu redakcijas atšķiras no tā redakcijām vācu, spāņu, franču un itāļu valodās, kuras kopā ar angļu valodu veido piecas ITSB darba valodas. Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punktā – ne tikai redakcijās vācu, spāņu, franču un itāļu valodās, bet arī, piemēram, bulgāru, grieķu, portugāļu un rumāņu valodās – ir noteikts, ka, “ja ir divas vai vairāk puses, [ITSB] var termiņa pagarināšanu pakļaut nosacījumam par pārējo pušu piekrišanu”.
36 ITSB uzsver, ka tas savās oficiālajās publikācijās un savā interneta vietnē ir ievietojis zemsvītras piezīmi attiecībā uz Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkta redakciju angļu valodā, lai norādītu, ka šī tiesību norma ir jālasa šādi: “[..] [ITSB] var termiņa pagarināšanu pakļaut nosacījumam par pārējo pušu piekrišanu”. Tā skatījumā priekšroka ir dodama noteikuma tekstam, kāds tas izriet no redakcijām vācu, spāņu, franču un itāļu valodās.
37 Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nepieciešamība vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Savienības tiesību aktu nepieļauj, ka tas tiek ņemts vērā izolēti kādā vienā no tā valodu redakcijām, bet gan – tieši pretēji – prasa, lai tas tiktu interpretēts, pamatojoties gan uz tā autora faktisko nolūku, gan arī uz mērķi, ko tas ir vēlējies sasniegt, tostarp ņemot vērā esošās redakcijas visās pārējās oficiālajās valodās (spriedumi, 2010. gada 3. jūnijs, Internetportal und Marketing, C‑569/08, Krājums, EU:C:2010:311, 35. punkts, un 2011. gada 9. jūnijs, Eleftheri tileorasi un Giannikos, C‑52/10, Krājums, EU:C:2011:374, 23. punkts).
38 Tātad saistībā ar tā piemērošanu un interpretāciju Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkts nevar tikt aplūkots tikai kādā vienā valodas redakcijā.
39 Turklāt no Īstenošanas regulas normu teksta neizriet, ka 71. noteikuma 2. punkts būtu jāpiemēro un jāinterpretē, neaplūkojot to kopsakarā ar minētā noteikuma 1. punktu.
40 Proti, ir jāuzsver, ka saistībā ar Īstenošanas regulas 71. noteikuma 1. punkta otro teikumu jau ir ticis nospriests, ka termiņu pagarināšana nenotiek automātiski un ir atkarīga no katrā konkrētā gadījumā esošiem apstākļiem, ar ko pagarinājumu var attaisnot, kā arī no lūguma pagarināt termiņu iesniegšanas (spriedums, 2007. gada 12. decembris, K & L Ruppert Stiftung/ITSB – Lopes de Almeida Cunha u.c. (“CORPO livre”), T‑86/05, Krājums, EU:T:2007:379, 21. punkts). Tāpat ir nospriests, ka, ja pagarinājums ir atkarīgs no katrā konkrētā gadījumā esošiem apstākļiem, ar ko šo pagarinājumu var attaisnot, kā arī no lūguma pagarināt termiņu iesniegšanas, tas vēl jo vairāk ir piemērojams inter partes procesā, kurā vienam procesa dalībniekam piešķirtā priekšrocība rada neizdevīgāku stāvokli citam procesa dalībniekam un kurā ITSB tātad ir jārūpējas, lai attiecībā pret procesa dalībniekiem tiktu saglabāta objektivitāte (saistībā ar iebildumu procesu – spriedums “CORPO livre”, minēts iepriekš, EU:T:2007:379, 21. punkts).
41 Runājot par konkrētajā gadījumā aplūkoto inter partes procesu, ir jāsecina, ka termiņa pagarinājumam arī ir jābūt pamatotam ar apstākļiem, ja preču zīmes īpašnieks lūdz šādu pagarinājumu, lai sniegtu pierādījumus par strīdus preču zīmes izmantošanu. Lietas dalībnieki turklāt ir atzinuši, ka apstākļiem – Īstenošanas regulas 71. noteikuma 1. punkta izpratnē – ir jāpamato pagarinājums, ja tas tiek lūgts minētā noteikuma 2. punkta ietvaros.
42 Tieši procesa dalībniekam, kas lūdz pagarinājumu, ir jānorāda apstākļi, ar kuriem tas var tikt pamatots, jo šis pagarinājums tiek lūgts un attiecīgā gadījumā tiek piešķirts šī procesa dalībnieka interesēs. Turklāt gadījumā, ja šie apstākļi, kā tas ir šajā lietā, ir saistīti ar pašu šo procesa dalībnieku, kas lūdz pagarinājumu, šis pēdējais ir vienīgais, kurš par tiem var lietderīgi informēt ITSB (šajā ziņā skat. spriedumu “CORPO livre”, minēts 40. punktā, EU:T:2007:379, 22. punkts).
43 Ja Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkts ir jāinterpretē kopsakarā ar šī paša noteikuma 1. punktu, ir jāsecina, ka šis punkts ļauj ITSB gadījumā, ja procesā piedalās divas puses vai vairāk, termiņa pagarināšanu pakļaut nosacījumam par pārējo pušu piekrišanu, nevis – kā to apgalvo prasītāja – ka šis punkts pakļauj minēto pagarinājumu nosacījumam par pušu piekrišanu.
44 Ja tiktu akceptēta prasītājas piedāvātā interpretācija, tas nozīmētu, ka lēmuma piešķirt vai nepiešķirt lūgto termiņa pagarinājumu pieņemšana būtu tikai pašu procesa dalībnieku, proti, konkrētajā gadījumā – prasītājas šajā lietā, ziņā; taču šis lēmums ir jāizvērtē ITSB, un uz to ir attiecināma ITSB piešķirtā iespēja, ievērojot savu objektivitātes pienākumu, pagarināt termiņus atbilstoši Īstenošanas regulas 71. noteikuma 1. punktam.
45 Visbeidzot, papildus ir jānorāda, ka, ja termiņu pagarināšana būtu iespējama tikai ar nosacījumu, ka puses dod savu piekrišanu, tad, kā pareizi uzsver ITSB, procesa dalībniekam, kas lūdz pagarināšanu, varētu tikt liegta iespēja sevi aizstāvēt. Tas varētu būt arī pretrunā procesa pareizai pārvaldībai un 71. noteikuma mērķim, kas tieši ir domāts, lai ļautu pagarināt termiņus, ja to pamato lietas apstākļi.
46 Tātad Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Īstenošanas regulas 71. noteikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja inter partes procesā kāds procesa dalībnieks lūdz pagarināt termiņu, ITSB var – bet tam nav pienākuma – lūgt otra procesa dalībnieka piekrišanu un ka šī tiesību norma ir jālasa kopsakarā ar šī paša noteikuma 1. punktu tādējādi, ka – it īpaši gadījumā, ja ITSB nolemj nelūgt otra procesa dalībnieka piekrišanu, – tam ir jāņem vērā apstākļi, kādos iesniegts lūgums par termiņa pagarināšanu.
47 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka apstākļi, ar kuriem būtu jāpamato termiņa pagarināšana saskaņā ar Īstenošanas regulas 71. noteikuma 1. punktu, konkrētajā gadījumā neesot iestājušies, jo, pirmām kārtām, preču zīmes īpašnieces rīcībā jau no paša sākuma esot bijis dokuments, kas apliecina, ka strīdus preču zīmi izmantoja trešā persona.
48 Pietiek norādīt, ka, pat ja šis fakts tiktu pierādīts, licences līgums vien pats par sevi nevar pierādīt strīdus preču zīmes izmantošanu un ka, lai to pierādītu, ir jāiesniedz papildu materiāli, kas tātad var būt pamats piešķirt termiņu pagarinājumus.
49 Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka preču zīmes īpašniece esot izmantojusi termiņa pagarinājumus, lai izgatavotu jaunus pierādījumus. Tomēr šim argumentam nevar piekrist, jo tas nav balstīts ne uz vienu pierādījumu.
50 To argumentu gaismā, ko prasītāja izvirzījusi sava iebilduma pamatojumam, tātad ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka, ņemot vērā iesniedzamos materiālus, preču zīmes īpašnieces uzvedību un tās norādītos motīvus, termiņu pagarinājumi varēja būt pamatoti ar lietas apstākļiem.
51 No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais prasības pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par prasības pamatu, kas attiecas uz netulkotu dokumentu ņemšanu vērā
52 Prasītāja apgalvo, ka vārds “husky” itāļu valodā ir vispārīgs apzīmējums attiecībā uz jakām un pat – konkrētāk – polsterētām ziemas jakām, ko apstiprinot vairākas vārdnīcas. Prasītājas sniegtie izvilkumi no interneta vietnēm šajā ziņā liecinot, ka jakas tiek apzīmētas ar vārdu “husky”, un ITSB minētā tiešsaistes vārdnīca liecinot, ka strīdus preču zīmes aizsardzība ir ierobežota ar vienu vienīgo izstrādājumu veidu, proti, polsterētām jakām. Strīdus preču zīmes pastāvēšana vien neliedzot vārdam “husky” kļūt par vispārīgu apzīmējumu, jo šāda iespēja esot paredzēta Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Visi dokumenti esot bijuši jātulko angļu valodā, un neesot bijusi jāpieņem to netulkotā redakcija itāļu valodā.
53 ITSB nepiekrīt šai argumentācijai.
54 Runājot vispirms par argumentu, ka daži dokumenti pirms to paziņošanas esot bijuši jāiztulko, ievadam ir jānorāda, ka Īstenošanas regulas 22. noteikuma 6. punkts, uz kuru atsaucas ITSB, lai pamatotu tēzi, ka, tā kā prasītāja nebija iesniegusi tiešu lūgumu, tam nebija pienākuma pieprasīt preču zīmes īpašniecei minētās preču zīmes faktisku izmantošanu apliecinošos dokumentus iztulkot procesa valodā, ir tiesību norma, kas piemērojama iebildumu procesiem. Īstenošanas regulas 40. noteikuma 5. punktā, kas attiecas uz atcelšanas procesiem, nav tieši paredzēts, ka Īstenošanas regulas 22. noteikuma 6. punkts būtu mutatis mutandis piemērojams šiem procesiem.
55 Tomēr ir jākonstatē, ka Īstenošanas regulas 22. noteikuma 6. punkts papildina un precizē šīs pašas regulas 22. noteikuma 2.–4. punktā ietvertās normas, kas mutatis mutandis ir piemērojamas atcelšanas procesiem saskaņā ar šīs regulas 40. noteikuma 5. punktu. Šajos apstākļos Īstenošanas regulas 22. noteikuma 6. punkts ir piemērojams atcelšanas procesam, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un lietas dalībnieki turklāt to neapstrīd.
56 No Īstenošanas regulas 22. noteikuma 6. punkta izriet, ka ITSB ir iespēja pieprasīt iesniegt to dokumentu tulkojumu, kas nav iesniegti procesa valodā, no procesa dalībnieka, kurš šos dokumentus ir iesniedzis (spriedums, 2012. gada 27. septembris, El Corte Inglés/ITSB – Pucci International (“Emidio Tucci”), T‑373/09, EU:T:2012:500, 24. punkts).
57 ITSB nav pieļāvis kļūdu, nepieprasot itāļu valodā sagatavoto dokumentu tulkojumu angļu valodā. Pirmkārt, prasītāja neapstrīd, ka tā pati atcelšanas procesa laikā nebija pieprasījusi, lai preču zīmes īpašniece iesniedz minēto dokumentu tulkojumu. Otrkārt, prasītājas argumentācija koncentrējas uz izvilkumiem no tiešsaistes vārdnīcas, kurā parādās vārdu tulkojumi no angļu valodas uz itāļu valodu vai no itāļu valodas uz angļu valodu, un līdz ar to nav nekādas jēgas pieprasīt tulkojumu.
58 Saistībā ar argumentu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu un saskaņā ar kuru iesniegtie materiāli liecinot, ka vārds “husky” itāļu valodā ir vispārīgs apzīmējums attiecībā uz “jakām”, ir jānorāda, ka tiesas sēdē prasītāja ir atzinusi, ka tās pieteikums par atcelšanu bija balstīts vienīgi uz minētās regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un ka saistībā ar minēto pieteikumu tā nebija apgalvojusi, ka vārdam “husky” ir vispārīgs raksturs.
59 No iepriekš minētā izriet, ka otrais prasības pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par prasības pamatu, kas attiecas uz nedatētu dokumentu ņemšanu vērā
60 Prasītāja uzskata, ka visiem dokumentiem ir jābūt datētiem un jāatbilst aplūkotajam laikposmam no 2004. gada 11. marta līdz 2009. gada 10. martam. Runājot par preču zīmes īpašnieces iesniegtajiem fotoattēliem, prasītāja apgalvo, ka ITSB esot pieļāvis kļūdu, jo, lai noteiktu to izstrādājumu klāstu, kuriem izmantota strīdus preču zīme, tas esot balstījies uz dokumentiem, kas neesot datēti vai kuros neesot atrodamas nekādas norādes, kas ļautu tos datēt. Iepriekš 24. punktā minētajam spriedumam Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514) esot nozīmē konkrētajā gadījumā, jo tas attiecoties uz jautājumu, vai kādas reģistrētas preču zīmes izmantošana nedaudz atšķirīgā formā var tikt attiecināta uz strīdus preču zīmi, kas tai ir līdzīga. Tādējādi Apelāciju padomei esot bijis jāatstāj bez izskatīšanas pierādījumus, kas liecina, ka apzīmējums “HUSKY” ir ticis izmantots formā, kas atšķiras no strīdus preču zīmes aizsargātās formas. ITSB esot pieļāvis kļūdu, apgalvojot, ka izmantoto logotipu samērā uzmanīgs patērētājs uztvers kā vārda “husky” saīsinājumu, bet grafisku elementu, kurā attēlots suns, uztvers kā šā vārda nozīmes atveidojumu. Šai argumentācijai neesot nozīmes saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu. Visbeidzot, preču zīmes īpašnieces iesniegtie rēķini neļaujot noteikt, kāda īpašnieces preču zīme vai kāds nereģistrēts apzīmējums ir tikuši izmantoti precēm, uz kurām attiecas šie rēķini.
61 ITSB nepiekrīt šai argumentācijai.
62 Runājot vispirms par argumentu, ka neesot bijuši jāņem vērā visi nedatētie dokumenti un ar tiem neesot bijis iespējams pierādīt strīdus preču zīmes izmantošanu aplūkotajā laikposmā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 22. noteikuma 3. punktu, kas mutatis mutandis piemērojams atcelšanas procesiem atbilstoši šīs pašas regulas 40. noteikuma 5. punktam, pierādījumiem par preču zīmes faktisku izmantošanu ir jāattiecas uz preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, lietošanas apjomu un veidu – aplūkojot tos kā kumulatīvās prasības (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 8. jūlijs, Sunrider/ITSB – Espadafor Caba (“VITAFRUIT”), T‑203/02, Krājums, EU:T:2004:225, 37. punkts, un 2007. gada 27. septembris, La Mer Technology/ITSB – Laboratoires Goëmar (“LA MER”), T‑418/03, EU:T:2007:299, 52. punkts).
63 Novērtējot, vai preču zīmes izmantošana ir faktiska, ir jāņem vērā visi fakti un apstākļi, kuriem ir nozīme, nosakot, vai preču zīmes komerciālā izmantošana ir reāla, it īpaši, vai izmantošana attiecīgajā ekonomikas sektorā ir pamatota ar mērķi saglabāt vai iegūt ar preču zīmi aizsargāto preču vai pakalpojumu tirgus daļu, šo preču vai pakalpojumu raksturs, tirgus raksturīgās īpašības un preču zīmes izmantošanas mērogs un biežums (skat. spriedumu “LA MER”, minēts 62. punktā, EU:T:2007:299, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
64 Lai izskatāmajā lietā pārbaudītu, vai agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus. Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem (spriedums “VITAFRUIT”, minēts 62. punktā, EU:T:2004:225, 42. punkts).
65 Ir jāuzsver, ka, lai gan Regulas Nr. 2868/95 22. noteikumā ir minētas norādes par izmantošanas vietu, ilgumu, apjomu un raksturu un sniegti pieņemamu pierādījumu piemēri, tādi kā iepakojumi, uzlīmes, cenrāži, katalogi, faktūrrēķini, fotogrāfijas, laikrakstu sludinājumi un rakstiski paziņojumi, šis noteikums nekādi nenozīmē, ka ikvienam pierādījumam ir obligāti jāietver informācija par katru no četriem elementiem, par ko jāiesniedz pierādījumi par faktisku izmantošanu, proti, izmantošanas vietu, ilgumu, raksturu un apjomu (spriedumi, 2011. gada 16. novembris, Buffalo Milke Automotive Polishing Products/ITSB – Werner & Mertz (“BUFFALO MILKE Automotive Polishing Products”), T‑308/06, Krājums, EU:T:2011:675, 61. punkts, un 2012. gada 24. maijs, TMS Trademark-Schutzrechtsverwertungsgesellschaft/ITSB – Comercial Jacinto Parera (“MAD”), T‑152/11, EU:T:2012:263, 33. punkts).
66 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nevar tikt izslēgts, ka pierādījumu kopums ļauj konstatēt pierādāmos faktus, kaut arī katrs no šiem pierādījumiem, aplūkots atsevišķi, nevarētu pierādīt šo faktu patiesumu (spriedums, 2008. gada 17. aprīlis, Ferrero Deutschland/ITSB, C‑108/07 P, EU:C:2008:234, 36. punkts, un spriedums MAD, minēts 65. punktā, EU:T:2012:263, 34. punkts).
67 Ir svarīgi atgādināt, ka, tieši ņemot vērā visus elementus, kas iesniegti izvērtēšanai Apelāciju padomē, ir jārodas iespējai konstatēt pierādījumus par strīdus preču zīmes faktisku izmantošanu.
68 Tātad prasītājas argumentam, ar kuru tā vienīgi apgalvo, ka ar nedatētiem dokumentiem neesot iespējams pierādīt strīdus preču zīmes izmantošanu aplūkotajā laikposmā, nevar piekrist, jo izstrādājumu fotoattēliem, ko procesā Apelāciju padomē prasītāja minējusi kā nedatētu dokumentu piemērus, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, var būt mērķis parādīt, kā preču zīme izskatās uz apģērbiem un kādam izstrādājumu klāstam tā tikusi izmantota, un šim nolūkam nav nepieciešams, lai tie būtu datēti. Šajos apstākļos Apelāciju padomei bija pamats secināt, ka nav nozīmes apstāklim, ka fotoattēli, kas iesniegti kā pierādījumi, nav datēti.
69 Tāpat nevar piekrist prasītājas argumentam, ar kuru tā tiecas izslēgt preču zīmes īpašnieces iesniegtos rēķinus, pamatojoties uz to, ka tie neļaujot noteikt, vai tie attiecas uz strīdus preču zīmi vai arī kādu citu apzīmējumu vai preču zīmi. Apstāklis, ka šajos rēķinos nav precizēts, vai tie attiecas uz precēm, kas aptvertas ar strīdus preču zīmi, nevar likt secināt, ka tie ipso facto attiecas uz kādām citām preču zīmēm. Izvērtējot pierādījumu kopumu, šo rēķinu pierādījuma vērtība varētu, lielākais, tikt relativizēta, bet ne izslēgta.
70 Turpinājumā, runājot par argumentu, ka Apelāciju padomei esot bijis jāsecina, ka iepriekš 24. punktā minētajam spriedumam Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514) ir nozīme šajā lietā, ir jānorāda, pirmkārt, ka lietas, kurā pasludināts minētais spriedums, faktiskie apstākļi atšķiras no šīs lietas faktiskajiem apstākļiem. Proti, no minētā sprieduma 85. punkta izriet, ka, tā kā pirmās preču zīmes izmantošana nav tikusi pierādīta, tā nekādi nevarēja kalpot kā pierādījums otrās preču zīmes faktiskai izmantošanai. Atšķirībā no minētās lietas šajā lietā nav apstrīdēta tādas grafiskas preču zīmes izmantošana, ko veido ar nedaudz stilizētiem burtiem rakstīts vārds “husky” un tam pievienotais simbols ®, kas lietoti, lai pierādītu vārdiskas preču zīmes “HUSKY” izmantošanu.
71 Otrkārt, ir jānorāda, ka iepriekš 24. punktā minētajā spriedumā Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514, 86. punkts) tika nospriests, ka ir iespējams reģistrētu preču zīmi uzskatīt par izmantotu, ja ir iesniegti pierādījumi par šīs preču zīmes izmantošanu formā, kas nedaudz atšķiras no formas, kādā tā tikusi reģistrēta. Apstāklim, ka šajā pašā spriedumā tika precizēts, ka tomēr nav pieļaujams, ka ar pierādījumiem par izmantošanu reģistrētas preču zīmes aizsardzība tiek paplašināta, attiecinot to uz citu reģistrētu preču zīmi, kuras faktiska izmantošana nav tikusi pierādīta, pamatojot ar to, ka tā ir tikai nedaudz atšķirīgs variants no pirmās preču zīmes, nav nozīmes šajā lietā. Proti, strīdus preču zīmes īpašniece nav pieprasījusi aizsargāt šīs preču zīmes tiesības, pamatojoties vienīgi uz kādas citas preču zīmes reģistrāciju.
72 Treškārt, preču zīmes īpašnieks, lai pierādītu šīs preču zīmes izmantošanu, var likumīgi atsaukties uz tās izmantošanu formā, kas atšķiras no tās, kādā šī preču zīme ir tikusi reģistrēta, atšķirībām starp šīm abām formām nemainot šīs preču zīmes atšķirtspēju, pat ja šī atšķirīgā forma pati ir reģistrēta kā preču zīme (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 25. oktobris, Rintisch, C‑553/11, Krājums, EU:C:2012:671, 30. punkts). Šajā lietā prasītāja nav norādījusi uz kādām izmaiņām strīdus preču zīmes atšķirtspējā. Tātad tās īpašniece varēja likumīgi atsaukties uz tās izmantošanu formā, kas atšķiras no tās, kādā šī preču zīme ir tikusi reģistrēta.
73 Visbeidzot, nav apstrīdēts, ka vārdiska preču zīme “HUSKY” galvenokārt tikusi izmantota, to atveidojot ar lielajiem melnajiem burtiem. Apstāklis, ka Apelāciju padome kā izmantošanas pierādījumu ir ņēmusi vērā kādu citu preču zīmi vai apzīmējumus, tādus kā logotips, kurā atveidots burts “h”, vai grafiskais elements, kurā attēlots eskimosu suns, tātad nav izšķirošs, un līdz ar to prasītājas arguments, ar kuru tiek apstrīdēta šī ņemšana vērā, nevar būt veiksmīgs. Turklāt ir jānorāda, ka prasītāja nav noliegusi nedz to, ka atšķirības starp strīdus preču zīmi un citu preču zīmi ir bijušas ierobežotas ar burtu nelielu stilizāciju un ka burti bijuši rakstīti ļoti cieši, nedz arī to, ka strīdus preču zīme, no vienas puses, un apzīmējumi, tādi kā logotips, kurā atveidots burts “h”, vai grafiskais elements, kurā attēlots eskimosu suns, no otras puses, parasti bijuši izvietoti uz izstrādājumiem atsevišķi.
74 No iepriekš minētā izriet, ka trešais prasības pamats ir jāatzīst par nepamatotu.
75 Līdz ar to prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
76 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Husky CZ s.r.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Pelikánová | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 13. februārī.
[Paraksti]