VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)
2014. gada 26. maijā
Lieta T‑288/13 P
AK
pret
Eiropas Komisiju
Apelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2001./2002., 2004., 2005. un 2008. gada novērtējumi – Karjeras attīstības ziņojumu novēlota pieņemšana – Morālais kaitējums – Iespējas tikt paaugstinātam amatā zaudēšana – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets: Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 13. marta spriedumu lietā F‑91/10 AK/Komisija, ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt
Nolēmums: Apelācijas sūdzību noraidīt. AK sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Nokavējums – Dienesta pārkāpums, kas radījis morālu kaitējumu – Nosacījumi – Ierēdnis, kas pensionēts invaliditātes dēļ – Kaitējuma apmērs
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Citi fakti, kas var tikt ņemti vērā
(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)
3. Apelācijas sūdzība – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izvēlētie kritēriji, lai noteiktu atlīdzības apmēru, kas jāpiešķir kā zaudējumu atlīdzība – Pārbaude Vispārējā tiesā
1. Lai noteiktu morālo kaitējumu, ko ierēdnis ir cietis attiecīgo karjeras attīstības ziņojumu neesamības dēļ, Civildienesta tiesa, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, varēja uzskatīt, ka minētā ierēdņa nenoteiktība un bažas par savu profesionālo nākotni neļauj konstatēt, ka pēc viņa pensionēšanas invaliditātes dēļ pastāv reāls un droši zināms kaitējums, jo kopš šī notikuma šāda nākotne bija vairs tikai hipotētiska. Faktiski pēc viņa pensionēšanas karjeras attīstības ziņojumiem vairs nebija nekādas nozīmes attiecīgās personas karjeras norisē, un kaitējumam, par kuru tiek prasīta atlīdzināšana, ir jābūt reālam un droši zināmam.
(skat. 42. un 45. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 54. punkts.
Vispārējā tiesa: 2007. gada 31. janvāris, T‑166/04 C/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑9. un II‑A‑2‑49. lpp., 67. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktu paaugstināšanu amatā veic, vienīgi izvēloties no to ierēdņu vidus, kuri ir nostrādājuši savā pakāpē vismaz divus gadus, pēc to ierēdņu nopelnu salīdzinoša izvērtējuma, kuri pretendē uz paaugstinājumu. Aplūkojot salīdzinošās īpašības, iecēlējinstitūcija jo īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, nevis tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktu, un, ja nepieciešams, veicamo pienākumu līmeni. Karjeras attīstības ziņojuma neesamības gadījumā nekas neliedz ierēdnim iesniegt Civildienesta tiesā konkrētus faktiskos un tiesiskos apstākļus, lai pierādītu savas izredzes tikt paaugstinātam amatā. Turklāt no Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta izriet, ka nopelnu salīdzinošs izvērtējums tiek veikts, ne vien ņemot vērā ziņojumus par ierēdņiem, bet – it īpaši – arī divus citus kritērijus.
(skat. 50. punktu)
3. Ja Civildienesta tiesa konstatē, ka pastāv kaitējums, tikai tās kompetencē prasības ietvaros ir novērtēt kaitējuma atlīdzības veidu un apmēru, ar nosacījumu, ka, lai Vispārējā tiesa varētu īstenot pārbaudi tiesā par Civildienesta tiesas spriedumiem, tiem ir jābūt pietiekami pamatotiem un, kas attiecas uz kaitējuma novērtējumu, tajos ir jābūt norādītiem kritērijiem, kas ņemti vērā, nosakot konkrēto summu.
(skat. 57. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P EIF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 241. punkts un tajā minētā judikatūra.