Prasība, kas celta 2011. gada 6. jūnijā - Heitkamp BauHolding/Komisija

(lieta T-287/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Heitkamp BauHolding GmbH (Herne, Vācija) (pārstāvis - W. Niemann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt atbildētājas 2011. gada 26. janvāra lēmumu, ar 2011. gada 15. aprīļa labojumiem lietā C 72010, kas pēc prasītāja rīcībā esošās informācijas vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

Vācijas Körperschaftssteuergesetz (KStG) 8.c panta 1a. punktā minētā sanācijas klauzula neesot atbalsts LESD 107. panta izpratnē. Jau klasificēdama references sistēmu, atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu, par references sistēmu uzskatot "tiesību normas par kapitālsabiedrību zaudējumu novirzīšanu, kuru kapitāldaļas ir pirkuma priekšmets". Prasītājs turpretī uzskata, ka zaudējumu novirzīšanā neierobežotā laikā faktiski ir references sistēma, kas kā objektīvā neto principa izpausme esot spēkā arī uzņēmumu nodokļa tiesībās.

KStG 8.c pantā paredzētā zaudējumu novirzīšanas atcelšana esot jākvalificē kā izņēmums, savukārt KStG 8.c panta 1a. punkta sanācijas klauzula kā šīs atcelšanas izņēmums esot vispārīgs noteikums, ar kuru finansiālās līdzdalības kapacitātes samērīguma princips, finansējot publiskos izdevumus (Leistungsfähigkeitsprinzip), ir piemērojams arī sanācijas gadījumā.

Lai arī atbildētāja norādot, ka "references sistēmu veido uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēma aktuālajā versijā", tā tomēr neievērojot, ka Likuma par ekonomiskās izaugsmes paātrināšanu (Wachstumsbeschleunigungsgesetz) dēļ tiesiskā situācija Vācijas Federatīvajā Republika esot pavisam citāda. Pēc slēptās rezerves klauzulas ieviešanas KStG 8c. pantā zaudējumus atveseļotajos uzņēmumos var turpināt atskaitīt un novirzīt, ja kapitāldaļu turētāju maiņa ir izteikta summā, kas mazāka vai vienāda ar slēpto rezervi. Tiktāl slēptās rezerves klauzulu atveseļotajiem uzņēmumiem varētu saprast kā ekvivalentu sanācijas klauzulai krīzē nonākušies uzņēmumiem, jo pretējā gadījumā uzņēmumi, kam vajadzīga atveseļošana, tiktu strukturāli nelabvēlīgi vērtēti.

Atbildētājas apstrīdētā nevienlīdzīgā attieksme pret ekonomiski veseliem uzņēmumiem un tādiem, kam vajadzīga sanācija, sanācijas klauzulas dēļ neesot selektīvs pasākums, bet drīzāk Vācijas konstitūcijā jau ilgi nostiprinātā Leistungsfähigkeitsprinzip konkretizācija. Tādējādi esot runa par references sistēmas iekšējo loģiku. Tādējādi sanācijas klauzula tieši esot saderīga ar Vācijas sistēmas pamata un vadošajiem principiem.

Ņemot vērā sanācijas klauzulu pamatojošos principus, tās ieviešana KStG 8c. pantā katrā ziņā esot ar "sistēmas būtību un iekšējo uzbūvi pamatots" pasākums, un šis pasākums tikai daļēji ir pamats šīs iekšējās uzbūves spēkā esamībai.

____________