Lieta T‑167/04

Asklepios Kliniken GmbH

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Publiskās slimnīcas – Darbības zaudējumu kompensēšana un garantiju piešķiršana – Sūdzība – Komisijas nostājas neformulēšana – Prasība sakarā ar bezdarbību – Tiesības celt prasību – Pieņemamība – Saprātīgs termiņš – Regula (EK) Nr. 659/1999

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība sakarā ar bezdarbību – Fiziskas vai juridiskas personas – Bezdarbība, kas šīs personas skar tieši un individuāli

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts, EKL 230. un 232. pants)

2.      Prasība sakarā ar bezdarbību – Nostājas formulēšana EKL 232. panta otrās daļas izpratnē – Jēdziens

(EKL 88. panta 2. punkts un EKL 232. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 20. pants)

3.      Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija

(EKL 88. panta 3. punkts)

1.      Tā kā EKL 230. un 232. pantā ir paredzēts viens un tas pats tiesiskās aizsardzības līdzeklis, no tā izriet, ka gadījumā, ja par pieņemamu ir atzīstama prasība par tiesību akta atcelšanu, ko saistībā ar tādu Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu, un kas pieņemts, neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, cēlis valsts atbalsta saņēmēja faktiskais vai potenciālais konkurents ar mērķi nodrošināt procesuālās tiesības, ko tam kā ieinteresētajai personai piešķir EKL 88. panta 2. punkts, ir pieņemama arī tāda tā celtā prasība, kuras mērķis ir konstatēt Komisijas bezdarbību, pēc tā iesniegtās sūdzības nepieņemot lēmumu saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu, un nav vajadzīgs, lai tam tiktu atzīts ieinteresētās personas statuss, lai tiktu pierādīta konkurences attiecību pastāvēšana starp to un visiem attiecīgā atbalsta, par kuru iesniegta sūdzība, saņēmējiem un šādas prasības sakarā ar bezdarbību pieņemamību nevar ietekmēt iespējami nelikumīgā atbalsta saņēmēju skaitliskais daudzums, ja tas patiešām ticis piešķirts un nav uzskatāms par vispārēju atbalsta sistēmu.

(sal. ar 45., 48., 50., 55. un 56. punktu)

2.      Tas, ka Komisija ir pieņēmusi vispārpiemērojamu lēmumu, kurā noteikti abstrakti kritēriji, lai izvērtētu tāda valsts finansējuma likumīgumu kā tas, par kuru iesniegta konkrēta sūdzība saistībā ar valsts pasākumiem un kas var tikt atzīts par nelikumīgu valsts atbalstu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par Komisijas nostājas formulēšanu par minēto sūdzību, jo vienīgi Komisijas veiktā šo kritēriju piemērošana konkrētajām situācijām, par kurām iesniegta sūdzība, var tikt uzskatīta par nostājas formulēšanu EKL 232. panta otrās daļas izpratnē. Tāpat tas fakts, ka attiecīgajām pusēm – tostarp arī sūdzības iesniedzējai – bija iespēja paust savu nostāju par šāda vispārīga lēmuma saturu, neļauj to pielīdzināt EKL 88. panta 2. punktā paredzētās formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai.

(sal. ar 77. un 78. punktu)

3.      Tiktāl, ciktāl Komisijai ir ekskluzīva kompetence, novērtējot valsts atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu, Komisijai labas Līguma pamatnoteikumu attiecībā uz valsts atbalstu pārvaldības interesēs ir pienākums veikt rūpīgu un objektīvu sūdzības par atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu izskatīšanu, kas neatbrīvo Komisiju no tās pienākuma sagatavot vispārīgu lēmumu par to atbalsta kategoriju, kurā ietilpst attiecīgais atbalsts, par kuru ir iesniegta sūdzība.

Tomēr tas, vai sūdzības par iespējami nelikumīgo valsts atbalstu izskatīšanas ilgums ir bijis saprātīgs, ir novērtējams, ņemot vērā katras lietas konkrētos apstākļus un it īpaši tās kontekstu, dažādās procesuālās stadijas, kas Komisijai jāievēro, un lietas sarežģītību, un Komisija pamatoti var atlikt atsevišķu sūdzībā ietverto jautājumu pārbaudi līdz atbilstošo tiesisko apstākļu, kuru ietvaros jāveic sūdzības pārbaude, noskaidrošanai, gaidot tādas tiesvedības Kopienu tiesā noslēgumu, kurai ir nozīme atbalsta, par kuru iesniegta sūdzība, novērtēšanai.

(sal. ar 81. un 87.–89. punktu)