Prasība, kas celta 2013. gada 18. decembrī – Italian international film/EACEA

(lieta T-676/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italian international film Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji – A. Fratini un B. Bettelli, advokāti)

Atbildētāja: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

Prasītājas prasījumi:

apmierināt prasību un līdz ar to atcelt EACEA 2013. gada 8. oktobra lēmumu, ar ko noraida filmas ‟Only God Forgives” projektu, kas iesniegts atbilstoši uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus EACEA/21/12;

izdot rīkojumu EACEA veikt visus no tā izrietošos pasākumus;

piespriest EACEA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras lēmumu, ar kuru tika noraidīts filmas ‟Only God Forgives” projekts, kas iesniegts EACEA uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EACEA/21/12 ietvaros (MEDIA 2007 — Atbalsts Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai – “selektīva” shēma 2013) (2012/C 300/07).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti LESD 296. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un Finanšu regulas 133. panta 3. punkts, jo neesot sniegts pamatojums.

Šajā sakarā prasītāja it īpaši norāda, ka tai nav saprotams iemesls, kādēļ atbildētāja šajā lietā tās iesniegto projektu ir uzskatījusi par neatbilstošu. Apstrīdētajā lēmumā ietvertais noraidījuma pamatojums atšķiras no iepriekš 2013. gada 7. augusta vēstulē sniegtajām norādēm par to, ka neesot izpildīts vadlīnijās noteiktais atbilstības kritērijs, kurš atšķiroties no šajā vēstulē ietvertā atbilstības kritērija iepriekš izdrukātajā veidlapā (filmas kinematogrāfiskā izplatīšana, ko pati prasītāja nav īstenojusi). Taču ar apstrīdēto lēmumu projekts ir noraidīts atbilstoši vadlīniju 5.1. panta piektajai daļai, kurā, kaut gan ierobežotā veidā, tomēr tiek pieļauts izmantot apakšuzņēmējus.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 167. pants un īstenošanas tiesiskais regulējums, ieskaitot Finanšu regulu, kā arī uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EACEA/21/12 3. un 4. punkts.Šajā sakarā prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda. Tā šajā ziņā precizē, ka no apstrīdētā lēmuma satura izriet, ka EACEA esot kļūdaini un patvaļīgi kvalificējusi par apakšuzņēmumu līgumisko saistību starp prasītāju un Rai Cinema. No šīs pašas vēstules izrietot arī tas, ka EACEA ir sajaukusi apakšuzņēmuma līgumu ar līgumu par ‟faktiskās izplatīšanas [physical distribution]” darbības deleģēšanu trešajai personai.