Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 12. februārī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – L.S.

(Lieta C-112/24, Zastępca Rzecznika Dyscyplinarnego II)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: L.S.

Atbildētājs: Zastępca Rzecznika Dyscyplinarnego przy Sądzie Okręgowym w Piotrkowie Trybunalskim

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– valsts Sąd Najwyższy [Augstākā tiesa] īpašā tiesvedībā, ko puse ierosināja, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs ir arī “tiesību aktos noteikta” tiesa;

– ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā tika iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy sastāva, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu;

– ja lietā par Sąd Najwyższy tiesneša, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā (kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi), neatkarības un objektivitātes prasību izpildes pārbaudi puse ir pierādījusi, ka sakarā ar to, ka šis Sąd Najwyższy tiesnesis ir iecelts amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, noteiktais iztiesāšanas sastāvs neatbilst neatkarīgas, objektīvas, tiesību aktu noteiktas tiesas prasībām, tad, lai izlemtu pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vairs nav nepieciešams pārbaudīt – kā tās ir prasīts valsts tiesību aktos – šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas tiesneša amatā un disciplinārlietas raksturu, un līdz ar to tas, ka pieteikumā nav norādes par apstākļiem, kas saistīti ar šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas par Sąd Najwyższy tiesnesi, nav pamats tā noraidīšanai, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem (2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 10. punkts)?

Ja atbilde uz pirmā jautājuma otro ievilkumu ir apstiprinoša:

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. un 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tiesnesis, kurš ir iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu, lai pārbaudītu, vai Sąd Najwyższy tiesnesis (kas iecelts, lai izskatītu disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vispirms var iesniegt pieteikumu, pieprasot noraidīt citu no visu Sąd Najwyższy tiesnešu vidus izlozētu tiesnesi (tiesnešus), kurš tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, kā rezultātā tiesu ar viņa (viņu) piedalīšanos nevar uzskatīt par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu, un, otrkārt, pieprasīt, lai šādu pieteikumu neizskatītu tiesnesis, kurš arī tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā šādā kļūdainajā iecelšanas procedūrā

Ja otrajā jautājumā minētais pieteikums (ar valsts tiesas nolēmumu) tiek atstāts bez tālākas izskatīšanas, vai tiesnesis kas iesniedzis šādu pieteikumu var atteikties rīkoties lietā, lai pārbaudītu, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vai tomēr viņam ir jāpiedalās sprieduma taisīšanā, atstājot lietas dalībnieka ziņā lēmumu, vai to apstrīdēt tādēļ, ka ar to tika pārkāptas lietas dalībnieka tiesības uz to, lai lietu izskatītu tiesa, kura atbilst Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktajām prasībām?

Vai iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda Sąd Najwyższy tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tikai viens no tiesnešiem tika iecelts (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pasludināt spriedumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma par viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?

____________