Prasība, kas celta 2011. gada 10. jūnijā - HeidelbergCement/Komisija

(lieta T-302/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HeidelbergCement AG (Heidelberga, Vācija) (pārstāvji - U. Denzel un T. Holzmüller, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta Lēmuma lietā COMP/39520 - cements un saistītas preces 1. un 2. pantu atbilstoši LESD 263. panta 4. punktam tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1/2003 ¹ 18. panta 3. punkta pārkāpums.

Ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts, jo tajā neesot pietiekami raksturots izmeklēšanas priekšmets un tiekot prasīti uzņēmuma dati, kas neesot "vajadzīgi" iespējamā nodarījuma noskaidrošanai Regulas Nr. 1/2003 18. panta izpratnē.

Ne apstrīdētajā lēmumā, ne citā izmeklēšanas procesa brīdī prasītājai neesot paziņots, tieši kāda konkrēta rīcība tai tiek inkriminēta. Tādējādi ar lēmumu esot pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā noteiktais pienākums norādīt izmeklēšanas nolūku. Atbilstoši Savienības tiesu pastāvīgajai judikatūrai lēmumā esot pietiekami precīzi jānorāda iespējamais nodarījums, lai adresāti un tiesas varētu novērtēt, vai pieprasītā informācija ir vajadzīga pierādījumu savākšanai.

Ar lēmumu ir lielā apjomā no jauna pieprasīta informācija, kas Komisijai jau ir nodota, atbildot uz agrākiem informācijas pieprasījumiem. Informācija, kas jau esot Komisijas rīcībā, neesot "vajadzīga" Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta izpratnē.

Nevarot konstatēt prasīto datu saikni ar Komisijas "aizdomām". Komisija ļaunprātīgi izmantojot tai Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā paredzētās tiesības, lai vispārēji izpētītu prasītāju ("Fishing Expedition"). Šādai vispārējai tirgus izmeklēšanai tā varot veikt Regulas Nr. 1/2003 17. pantā paredzētos izmeklēšanas pasākumus.

Komisija pārsniedzot savu Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā noteikto kompetenci, jo apstrīdētajā lēmumā tā esot noteikusi prasītājai pienākumu analizēt un izvērtēt pieprasīto informāciju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

Pieprasītās informācijas apjoms, līdzekļu izvēle un īsie termiņi esot pretēji samērīguma principam.

Pieprasītās informācijas savākšana un sagatavošana prasītajā formā esot pārmērīgs apgrūtinājums prasītājai. Šis apgrūtinājums neesot samērīgs ar prasītās informācijas vispārējo raksturu un izmeklēšanas nolūku.

12 nedēļu termiņš atbildei un Komisijas atteikšanās pagarināt šo termiņu neesot samērīgas. Prasītājai objektīvi neesot iespējams ievērot šo termiņu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta 2. punktā noteiktā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāptas arī LESD 296. panta 2. punkta prasības norādīt pienācīgu tiesību akta pamatojumu, jo no tā nevarot spriest, kādu iemeslu dēļ Komisija ir prasījusi tik apjomīgu informāciju, kādēļ tā veikusi darbības atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam un kādēļ procesā bijusi tik liela steiga.

Apstrīdētais lēmums neradot skaidrību ne par to, kādu tieši pārkāpumu Komisija izmeklē, ne arī par to, kādēļ Komisijai ir vajadzīga ārkārtīgi sīka un apjomīga informācija.

Komisija nepamatojot to, kādēļ tā atšķirībā no agrākiem informācijas pieprasījumiem uzskata par samērīgu un vajadzīgu procesu pret prasītāju atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam.

Komisija nepietiekami pamatojot to, kādēļ tā ir noteikusi tik īsu termiņu atbildei un kādēļ tā atsakās pagarināt šo termiņu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vispārējā precizitātes principa pārkāpums

Apstrīdētais lēmums un ar to nosūtītā jautājumu lapa, pēc prasītājas uzskatiem, neatbilst vispārējā precizitātes principa prasībām, jo daudzos jautājumos tie ir neskaidri, neprecīzi un pretrunīgi un neietver skaidras norādes par to, kā prasītājai rīkoties. Prasītāja nevarot nešaubīgi saprast, kas tai ir jādara, lai novērstu sankciju risku. Uz prasītājas plašajiem jautājumiem un precizējumu lūgumiem Komisija neesot reaģējusi vai neesot pietiekami reaģējusi.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums

Nosakot prasītājai pienākumu aktīvi līdzdarboties uzņēmuma datu izvērtēšanā un analīzē, kas faktiski ir Komisijas pienākums pierādījumu vākšanas ietvaros, ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punkts.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).