Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 11. janvāra rīkojums – Ben Ali/Padome

(lieta T‑301/11)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas veikti saistībā ar situāciju Tunisijā – Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņš prasības celšanai – Nokavējums – Nepārvaramas varas neesamība – Atvainojamas maldības neesamība – Prasība grozīt apstrīdēto aktu – Prasība par kaitējuma atlīdzību – Acīmredzama nepieņemamība

1.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Absolūts raksturs – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes (LESD 263. panta sestā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. un 2. punkts) (sal. ar 15. un 16. punktu)

2.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Regula par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā – Pamatojuma, uz kura balstās regula, paziņošanas datums šīm personām, vienībām un struktūrām (LESD 263. panta sestā daļa, Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. un 2. punkts; Padomes Regula Nr. 101/2011) (sal. ar 17.–20. punktu)

3.                     Process – Termiņi prasību celšanai – Noilgums – Atvainojama maldība – Jēdziens – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Jēdziens (Tiesas Statūtu 45. panta otrā daļa) (sal. ar 29. un 32. punktu)

4.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Regula par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā – Kompetence aizvietot apstrīdēto aktu ar citu vai to grozīt – Neesamība – Prasījumi par konkrētu iesaldēto finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai nodošanu rīcībā – Nepieņemamība (LESD 261. pants un 264. panta pirmā daļa; Padomes Regula Nr. 101/2011) (sal. ar 62. punktu)

5.                     Process – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums, ar kuru lūdz atlīdzināt kaitējumu, ko radījusi Savienības iestāde – Norādes par nodarīto kaitējumu neesamība – Nepieņemamība (Tiesas Statūtu 19. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. pants) (sal. ar 69.–72. un 76. punktu)

6.                     Process – Piespiedu iestāšanās lietā – Nepieļaujamība (Tiesas Statūtu 40. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 24. panta 6. punkts un 115. un 116. pants) (sal. ar 79. un 80. punktu)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, prasība uzdot Padomei pieņemt noteiktas atkāpes līdzekļu iesaldēšanai, kas noteikta šajā regulā, kā arī prasība atlīdzināt prasītājam iespējami radušos kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1) prasību noraidīt;

2) Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3) Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā atstāt bez izskatīšanas.