Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūlijā iesniedza High Court of Ireland - Thomas Hogan, Jonh Burns, John Dooley, Alfred Ryan, Michael Cunningham, Michael Dooley, Denis Hayes, Marion Walsh, Joan Power, William Walsh/Minister for Social and Family Affairs, Attorney General

(lieta C-398/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Thomas Hogan, Jonh Burns, John Dooley, Alfred Ryan, Michael Cunningham, Michael Dooley, Denis Hayes, Marion Walsh, Joan Power, William Walsh

Atbildētāji: Minister for Social and Family Affairs, Attorney General

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvu 2008/94/EK ¹ var piemērot prasītāju situācijā, ņemot vērā Direktīvas 1. panta 1. punktu un faktu, ka prasītāju pieprasīto pensijas pabalstu zaudēšana saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem nav viņu darba devēja parāds, kas būtu atzīstams, pārņemot vai likvidējot prasītāju darba devēju, un kas citādi nenodrošina juridisko pamatojumu prasībai pret viņu darba devēju šīs lietas apstākļos?

Vai, izvērtējot to, vai valsts ir izpildījusi pienākumus, ko tai paredz [Direktīvas] 8. pants, valsts tiesa drīkst ņemt vērā valsts nodrošināto pensiju, kas ir atkarīga no veiktajām apdrošināšanas iemaksām un kuru saņems prasītāji (kuras saņemšanu neietekmē saistība ar nodarbinātības pensiju programmu), un salīdzināt a) valsts pensijas kopējo apmēru un to pensiju, ko prasītāji saņems vai visdrīzāk faktiski saņems attiecīgās nodarbinātības pensiju programmas ietvaros, ar b) valsts nodrošinātās pensijas, kas ir atkarīga no veiktajām apdrošināšanas iemaksām, kopējo apmēru un katra prasītāja uzkrāto pensijas pabalstu dienā, kad notika programmas likvidēšana, ja valsts pensija tika ņemta vērā, nosakot prasītāju pieprasīto pensijas pabalsta apmēru?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai kāda no summām, ko faktiski saņems prasītāji, rada situāciju, kad valsts izpilda pienākumus, kuri tai paredzēti 8. pantā?

Vai, lai varētu piemērot Direktīvas 8. pantu, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp to, ka prasītāji ir zaudējuši savus pensijas pabalstus, un viņu darba devēja maksātnespēju, papildus tam, ka i) pensiju programma, sākot no darba devēja maksātnespējas iestāšanās dienas, nesaņem pietiekamu finansējumu, un ii) darba devēja maksātnespēja nozīmē, ka darba devējam nav attiecīgo līdzekļu, lai iemaksātu pietiekami daudz naudas pensiju programmā, lai varētu pilnībā izmaksāt [programmas] dalībnieku pensijas pabalstus (darba devējam nav pienākuma to darīt, tiklīdz programma ir likvidēta)?

Vai iepriekš minētie Īrijas veiktie pasākumi ietver Direktīvas noteikto pienākumu izpildi, ņemot vērā sociālos, komerciālos un ekonomiskos faktorus, ko Īrija ir ņēmusi vērā, pārskatot pensiju aizsardzību, pēc sprieduma lietā Robins (kā izklāstīts Orlaigh Quinn liecībā) un, it īpaši ņemot vērā "nepieciešamību līdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību Kopienā", kas minēta Direktīvas preambulas 3. apsvērumā?

Vai ekonomiskā situācija (kā izklāstīts Colm McCarthy, Phillip Lane un Kevin Cardiff liecībās) rada pietiekami īpašu situāciju, lai attaisnotu zemāku prasītāju interešu aizsardzības līmeni, nekā būtu jānodrošina citā gadījumā, un, ja tas tā ir, kāds ir šis zemākais aizsardzības līmenis?

Pieņemot, ka atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai tas, ka valsts veiktie pasākumi, kas sekoja pēc sprieduma lietā Robins, nav radījuši rezultātu, ka prasītāji saņem vairāk nekā 49 % no sava uzkrātā pensijas pabalsta nodarbinātības pensiju programmā, pats par sevi ir būtiska valsts pienākumu, piemēram, nodrošināt prasītājiem tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, neizpilde (t.i., atsevišķi neparādot, ka valsts darbības, kas sekoja spriedumam lietā Robins, radīja rupju un acīmredzamu to valsts pienākumu neizpildi, kas tai paredzēti Direktīvas 8. pantā)?

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 36. lpp.).