VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2014. gada 25. septembrī
Lieta T‑86/13 P
Diana Grazyte
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums – Desmit gadu ilgs atsauces laikposms – Amata pienākumi starptautiskā organizācijā
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 5. decembra spriedumu lietā Grazyte/Komisija (F‑76/11, Krājums‑CDL, EU:F:2012:173), kurā lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Prasību noraidīt. Diana Grazyte sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Darbs, kas veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā – Jēdziens – Darbs, kas veikts Eiropas Izglītības fondā (ETF) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) – Ietveršana
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Pastāvīgā dzīvesvieta ārpus dienesta vietas dalībvalsts atsauces laikposmā – Laikposma aprēķināšana – Nodarbinātības laikposmu, kas veikti valsts vai starptautiskas organizācijas labā, izslēgšana – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
3. Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Pamatošana ar objektīviem elementiem – Iemeslu, kas likuši attiecīgajai personai pamest valsti, kuras pilsonība tai ir vai ir bijusi, ņemšana vērā – Neesamība
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
1. Eiropas Izglītības fonds (ETF) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas ir Savienības izveidotas struktūras, ir jākvalificē kā starptautiskas organizācijas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta izpratnē.
Turklāt, tā kā Komisijā veiktā darbība tiek uzskatīta par darbu, kas veikts kādas starptautiskās organizācijas labā minētās tiesību normas izpratnē, citāds risinājums attiecībā uz Savienības strukūrām nekādi nevarētu būt pamatots.
(skat. 33.–35. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums, 1989. gada 10. oktobris, Atala‑Palmerini/Komisija, 201/88, Krājums, EU:C:1989:365, 6. punkts.
Vispārējā tiesa: spriedumi, 1993. gada 30. marts, Vardakas/Komisija, T‑4/92, Krājums, EU:T:1993:29, 47. punkts; un 2001. gada 3. maijs, Liaskou/Padome, T‑60/00, Krājums‑CDL, EU:T:2001:129, 49. un 50. punkts.
2. Attiecībā uz ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam ierēdnim ir jāpierāda, ka viņš ir pastāvīgi dzīvojis ārpus dienesta vietas valsts, kuras pilsonība viņam ir vai ir bijusi, Eiropas teritorijas cita iemesla dēļ, nevis lai pildītu pienākumus kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas dienestā. Ja ierēdnis faktiski ir pastāvīgi dzīvojis ārpus dienesta vietas valsts teritorijas, bet bijis kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas dienestā, tad nevar uzskatīt, ka minētais ierēdnis būtu pārrāvis ilgstošo saiti, kāda tam izveidojusies ar dienesta vietas valsti, kuras pilsonība viņam ir vai ir bijusi. Tātad vienkārši tas, ka desmit gadus ilgajā atsauces laikposmā ieinteresētā persona ir bijusi kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas dienestā, atceļ prezumpciju, ka ilgstošā saite, kas izveidojusies ar dienesta vietas valsti, kuras pilsonība šai personai ir vai ir bijusi, varētu tikt uzskatīta par pārrautu.
Tādējādi, aprēķinot desmit gadus ilgo atsauces laikposmu, būs, tos izslēdzot, jāņem vērā laikposmi, kuros ieinteresētā persona ir pildījusi pienākumus kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas dienestā, kā rezultātā tiek pēc analoģijas pagarināts atsauces laikposms. Ar tādu pieeju, saskaņā ar kuru minētā laikposma noteikšanu nekādi neietekmētu tas, ka ir veikts darbs kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas uzdevumā, netiktu ievērots nedz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta teksts, nedz tā mērķis, jo ar tādu pieeju praksē šāds darbs tiktu pielīdzināts jebkura cita darba devēja labā veiktam darbam.
(skat. 50., 51. un 54. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums, 2008. gada 24. janvāris, Adam/Komisija, C‑211/06 P, Krājums‑CDL, EU:C:2008:34, 41. punkts un tajā minētā judikatūra.
Vispārējā tiesa: spriedums, 2000. gada 27. septembris, Lemaître/Komisija, T‑317/99, Krājums‑CDL, EU:T:2000:218, 59. punkts.
3. No Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma nekādi neizriet, ka iemesli, kuru dēļ notikusi pārcelšanās vai kuru dēļ pieņemts lēmums palikt jaunajā valstī, būtu jāņem vērā saistībā ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu. Pēc būtības izskatot dažādos iemeslus, kuri likuši attiecīgajai personai pamest valsti, kuras pilsonība tai ir vai ir bijusi, un apmesties citā valstī, pamatojums noteikti būtu balstīts uz subjektīvu vērtējumu, kas nav savienojams nedz ar minētās tiesību normas formulējumu, nedz ar tās mērķiem.
Turklāt, no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta nekādi nevar secināt, ka tā autoru nolūks būtu bijis piešķirt īpašu nozīmi brīdim, kad dzīvesvieta tiek pārcelta ārpus valsts, kuras pilsonība ieinteresētajai personai ir vai ir bijusi, vai iemesliem, kuru dēļ šī pārcelšana notikusi.
(skat. 56., 58. un 78. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: spriedumi, 1992. gada 8. aprīlis, Costacurta Gelabert/Komisija, T‑18/91, Krājums, EU:T:1992:56, 42. punkts, un 2000. gada 13. aprīlis, Reichert/Parlaments, T‑18/98, Krājums‑CDL, EU:T:2000:113, 25. punkts.