Lieta T‑88/13 P

(publicēts izvilkumu veidā)

Z

pret

Eiropas Savienības Tiesu

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Civildienesta tiesas objektivitāte – Pieteikums par tiesneša noraidīšanu – Iecelšana citā amatā – Dienesta intereses – Noteikums par pakāpes un amata atbilstību – Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts – Disciplinārlieta – Tiesības uz aizstāvību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) 2015. gada 19. jūnija spriedums

1.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums noraidīt sūdzību – Vienkāršs un skaidrs noraidījums – Apstiprinošs akts – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzība par aktu, attiecībā uz kuru iesniegta prasība tiesā – Ietekmes uz administrācijas izskatīšanas pienākumu neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Eiropas Savienības Tiesa – Savienības tiesnešu neatkarības pienākums – Apjoms – Funkciju, kas attiecas uz iekšējo iestādes pārvaldību, pildīšana – Pieļaujamība

(Tiesas statūtu 4. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 141. punktu)

2.      Saistībā ar Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzēto sūdzības procedūru sūdzības iesniedzējam ir jābūt iespējai lūgt Savienības tiesu pārbaudīt lēmuma par sūdzības noraidīšanu tiesiskumu, nevis tikai sākotnējā tiesību akta, par kuru iesniegta sūdzība, tiesiskumu.

Proti, sūdzības iesniedzēja interese par to, lai sūdzības procedūra tiktu īstenota likumīgi un tātad lai lēmums par viņa sūdzības noraidīšanu tiktu atcelts nelikumības gadījumā, ir jāizvērtē autonomi, nevis saistībā ar iespējamo prasību, kas celta par sākotnējo tiesību aktu, kurš ir sūdzības priekšmets. Pretējā gadījumā attiecīgai personai nekad nebūtu iespējas atsaukties uz sūdzības procedūrā pieļautām nelikumībām, jo tam taču būtu liegts gūt labumu no administrācijas lēmuma pienācīgas pārskatīšanas pirmstiesas procedūrā, ikreiz, kad par sākotnējo tiesību aktu, par kuru iesniegta sūdzība, būtu celta prasība tiesā. Tādējādi viņam tiktu liegts gūt labumu no procedūras, kuras mērķis ir ļaut un sekmēt strīda starp ierēdni un administrāciju atrisināšanu ar izlīgumu un likt institūcijai, kurai ierēdnis ir pakļauts, atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem pārskatīt savu lēmumu, ņemot vērā iespējamos minētā ierēdņa iebildumus.

(sal. ar 144.–146. punktu)

3.      Tiesas statūtu 4. panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru tiesneši nedrīkst būt politiskos vai valsts pārvaldes amatos, mērķis ir nodrošināt tiesnešu neatkarību gan viņu amata pienākumu pildīšanas laikā, gan pēc tam, it īpaši neatkarību no dalībvalstīm vai pārējām Savienības iestādēm. Pārējās Tiesas statūtu 4. panta daļas arī atspoguļo šo vēlmi nodrošināt tiesnešu neatkarību.

Tomēr no Tiesas statūtu 4. panta pirmās daļas nevar tikt izsecināta neiespējamība pildīt funkcijas, kas attiecas uz iekšējo iestādes pārvaldību. Tas, ka tiesneši pilda iekšējās administratīvas funkcijas iestādē, taču nekaitē to neatkarībai un ļauj nodrošināt iestādes administratīvo autonomiju.

(sal. ar 167. punktu)