Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 13. jūnijā iesniegusi Administrativen sad Haskovo (Bulgārija) – VU/Teritorialna direktsia Mitnitsa Burgas kam Agentsia “Mitnitsi”

(Lieta C-372/23, Teritorialna direktsia Mitnitsa Burgas)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Haskovo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: VU

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Teritorialna direktsia Mitnitsa Burgas kam Agentsia “Mitnitsi”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 ¹ (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 15. pants, lasot kopsakarā ar 42. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Zakon za mitnitsite [Muitas likuma] (turpmāk tekstā – “ZM”) 233. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar Zakon za administrativnite narushenia i nakazania [Administratīvo pārkāpumu un sodu likuma] (turpmāk tekstā – “ZANN”) 7. pantu, kurā paredzēts sods par netīšu kontrabandu, ja muitas pārkāpums izdarīts aiz nolaidības, neievērojot pāri valsts robežai pārvadātām precēm noteikto deklarēšanas formu? Vai ir pieļaujams valsts tiesiskais regulējums, kas šādos gadījumos ļauj kvalificēt pārkāpumu par kontrabandu, kas izdarīta aiz neuzmanības, vai arī nodoms ir obligāts kontrabandas sastāva elements?

Vai Regulas (ES) Nr. 952/2013 42. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā ZM 233. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar ZANN 7. pantu, saskaņā ar kuru par pirmo pārkāpumu, kam ir piemērojams jēdziens “kontrabanda”, neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tīši vai aiz neuzmanības, var piemērot tāda paša veida un apmēra sodu, proti, “naudas sodu” 100 līdz 200 % apmērā no pārkāpuma priekšmeta muitas vērtības ?

Vai Regulas (ES) Nr. 952/2013 42. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā ZM 233. panta 6. punkts, kurā kā papildu administratīvais sods ir paredzēta to preču vai mantas konfiskācija (īpašuma atņemšana valsts labā), kas ir pārkāpuma priekšmets un kuru glabāšana nav aizliegta? Vai pārkāpuma priekšmeta konfiskācija ir pieļaujama gadījumos, kad konfiscētais īpašums pieder nevis pārkāpējam, bet citai personai?

Vai Regulas (ES) Nr. 952/2013 42. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā ZM 233. panta 6. punkts, kurā līdzās “naudas sodam” kā papildu sods ir paredzēta to preču vai mantas konfiskācija (īpašuma atņemšana valsts labā), kas ir pārkāpuma priekšmets un kuru glabāšana nav aizliegta, jo tā būtu tāda nesamērīga sankcionēta iejaukšanās īpašumtiesībās, kura nav samērīga ar izvirzīto leģitīmo mērķi: vispārīgi gadījumos, kad konfiscētais īpašums, kas bija pārkāpuma priekšmets, pieder pārkāpējam, un gadījumos, kad tas pieder trešai personai, kura nav pārkāpējs, un it īpaši gadījumos, kad pārkāpējs pārkāpumu ir izdarījis nevis tīši, bet aiz neuzmanības?

Vai Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 3.[ punkts], lasot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iestādēm, kas veic muitas kontroli, ir jāievēro Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa noteikumi, it īpaši tā 6.–10. pants, un ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā ZM 233. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar ZANN 7. punktu, saskaņā ar kuru personām, kuras formāli un aiz neuzmanības ir pārkāpušas muitas tiesību aktus, var piemērot sodus par tīšu rīcību un saskaņā ar ZM 233. panta 6. punktu piespriest pārkāpuma priekšmeta, kas pieder trešai personai, konfiskāciju valsts labā, ja pārkāpējam, kas izdarījis pārkāpumu aiz nolaidības, iepriekš nebija norādīts, kā tam jārīkojas saskaņā ar likumu un kā likumā paredzētajā kārtībā pienācīgi noformēt dokumentus par preču pārvadāšanu pāri Eiropas Savienības ārējai robežai?

____________

¹ OV 2013, L 269, 1. lpp.