Lieta T‑894/16
Sabiedrība Air France
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 11. jūlija spriedums
Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Pasākumi, ko Francija īstenojusi par labu Marseille Provence lidostai un aviosabiedrībām, kas izmanto šo lidostu – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Subsīdijas ieguldījumam – Iekšzemes un starptautiskiem lidojumiem piemērojamo lidostu maksu nošķiršana – Samazinātas lidostu maksas, lai veicinātu lidojumus no jauna lidostas termināļa Marseille Provence 2 – Individuāla skāruma neesamība – Būtiskas ietekmes uz konkurences stāvokli neesamība – Nepieņemamība
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli –Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Uzņēmuma prasība, ar kuru nav pierādītas konkurences attiecības ar atbalsta saņēmēju – Nepieņemamība
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 24.–44. punktu)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Konkurējoša uzņēmuma prasība, kurā nav pierādīta būtiska ietekme uz tā pozīciju tirgū – Nepieņemamība – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums – Neesamība
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
(skat. 53.–69., 80. punktu)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Uzņēmuma prasība, kurš piedalījies administratīvajā procesā – Nepietiekami pierādījumi, lai pierādītu reputāciju
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 71. un 72. punktu)
Rezumējums
Spriedumā Air France/Komisija (T‑894/16), kas pasludināts 2019. gada 11. jūlijā, Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja aviosabiedrības Air France prasību atcelt Komisijas lēmumu valsts atbalsta jomā par dažiem pasākumiem, ko Francija īstenojusi par labu lidostai Marseille Provence un aviosabiedrībām, kas izmanto šo lidostu. (1)
Marseille Provence [Marseļas Provansas] lidosta ir viena no lielākajām lidostām Francijā. 2004. gadā šīs lidostas operators, cenšoties atdzīvināt satiksmi un pārorientēt attīstību, plānojot galamērķus Eiropā, nolēma blakus galvenajam terminālim ierīkot jaunu termināli, kas paredzēts “zemo cenu lidojumiem”. Lai finansētu šī jaunā termināļa celtniecību, operators saņēma Francijas valsts subsīdijas. Jaunajam terminālim ir arī noteikti īpaši noteikumi, kas paredz samazinātus pasažieru maksas tarifus. Visbeidzot, tika noslēgts līgums par reklāmas laukuma iegādi uz atjaunojamu piecu gadu periodu, lai reklamētu Marseļu kā ceļojumu galamērķi, ar mērķi piesaistīt lielāku skaitu pasažieru.
Pēc tam, kad bija pārbaudījusi dažādus pasākumus attiecībā uz tiesībām saņemt valsts atbalstu, Komisija norādīja, ka Marseille Provence lidosta ir saņēmusi atbalstu ieguldījumiem, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Savukārt attiecībā uz samazinātajām maksām, ko piemēro jaunajam terminālim, kas paredzēts “zemo cenu lidojumiem” un par līgumu par reklāmas vietas iegādi, Komisija secināja, ka tas nav valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Par šo Komisijas lēmumu Air France cēla prasību atcelt tiesību aktu, it īpaši pārmetot to, ka “zemo cenu” aviosabiedrības, proti, Ryanair, gūst konkurences priekšrocības no jaunā termināļa izmantošanas, kas paredzēts šāda veida lidojumiem.
Vispārējā tiesa tomēr noraidīja Air France prasību kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka šai pēdējai nebija tiesību celt prasību saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.
Šajā sakarā Vispārējā tiesa vispirms uzsvēra, ka saskaņā ar minēto tiesību normu prasītājam, piemēram, Air France, bija jāizpilda dubults nosacījums, ka apstrīdētais lēmums tieši un individuāli uz to attiecas. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Air France varēja apgalvot individuālu skārumu tikai tādā gadījumā, ja šī pēdējā atradās konkurences attiecībās ar atbalsta pasākumu saņēmēju, uz kuriem attiecās Vispārējā tiesā apstrīdētais lēmums un ka šie pasākumi bija ievērojami ietekmējuši tās stāvokli tirgū.
Vispārējā tiesa pēc tam, ievērojot savus principus, norādīja, ka ieguldījumu subsīdija, kas piešķirta Marseille Provence lidostas jaunā termināļa celtniecības finansēšanai, tika piešķirta tikai šīs lidostas operatoram, kurš bija tās vienīgais saņēmējs. Tā kā starp minēto operatoru un Air France nebija konkurences attiecību, Komisijas lēmums, ar kuru šis ieguldījums tika atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, to individuāli neskāra.
Attiecībā uz samazinātajām maksām, kas piemērojamas jaunajam “zemo cenu lidojumu” terminālim un līgumam par reklāmas vietas iegādi, Vispārējā tiesa visbeidzot norādīja, ka konkrētais tirgus, kurā jāpārbauda šo pasākumu ietekme, sastāvēja no visiem savienojumiem, kas tika veikti no un uz šo lidostu, neatkarīgi no izmantotā termināļa. Tādējādi Air France kā prasītājai bija jāpierāda, ka samazinātās maksas un reklāmas laukuma pirkšanas līgums būtiski ietekmēja tās konkurences stāvokli šajā tirgū. Pat, ja minētie pasākumi būtu tieši ietekmējuši Air France konkurences stāvokli konkrētajā tirgū, ņemot vērā tās konkurenci ar Ryanair, tā nebija iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu secinājumu, ka šāda ietekme būtu būtiska. Tāpēc tās prasība ir jānoraida kā pilnībā nepieņemama.