Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 20. novembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedumu lietā T-437/16 Itālija/Komisija

(Lieta C-623/20 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara, D. Milanowska, T. Lilamand)

Pārējās lietas dalībnieces: Itālijas Republika, Spānijas Karaliste

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

ja Tiesa uzskatītu, ka tiesvedības stadija to ļauj, noraidīt prasību pirmajā instancē kā nepamatotu;

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt šajā instancē un pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, interpretējot Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punktu un interpretējot pienākumu norādīt pamatojumu, esot pieļauta tiesību kļūda, kā arī neesot izpildīts pienākums pamatot Vispārējās tiesas spriedumus. Šis pamats iedalās trīs daļās.

Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka esot pieļauta tiesību kļūda un neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu saistībā ar kandidātu tūlītējas darbotiesspējas mērķi, un tā attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 137. punktu.

Otrajā daļā tiek apgalvots, ka Komisijai esot noteikts nesamērīgs pierādīšanas pienākums un neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu; šī daļa attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 113. punkta pēdējo teikumu, 138. un 144 punktu, 147. punkta pēdējo teikumu, 157.–161., 193. un 197. punktu.

Trešajā daļā tiek apgalvots, ka, mēģinot atrast lietas materiālos Komisijas iesniegtajos iekšējos noteikumos juridiski saistošu aktu, esot pieļauta tiesību kļūda; šī daļa attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 132.–135. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pierādījumu vērtēšanā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi gan vairākus sagrozījumus, gan tiesību kļūdu.

Pirmā sagrozīšana attiecas uz Komisijas priekšsēdētāja paziņojuma un kolēģijas veiktā tā apstiprinājuma vērtējumu; tā esot veikta pārsūdzētā sprieduma 112.–117. un 138. punktā.

Otrā sagrozīšana attiecas uz Komisijas Reglamenta un tā piemērošanas noteikumu novērtējumu; tā esot rodama pārsūdzētā sprieduma 119.–120. punktā.

Trešā sagrozīšana esot veikta, vērtējot Darba operatīvo procedūru rokasgrāmatā ietverto sadaļu par valodu prasībām atkarībā no pieņemšanas procedūras, un tā attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 145.–149. punktu.

Ceturtā sagrozīšana ir saistīta ar iepriekšējos i)-iii) punktā minēto dokumentu nenovērtēšanu kopumā, un tā attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 132.–137. un 139. punktu.

Piektā sagrozīšana ir saistīta ar Paziņojuma SEC(2006) 1489, galīgā redakcija, vērtējumu un attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 140.–143. punktu.

Sestā sagrozīšana ir saistīta ar pierādījumu vērtējumu attiecībā uz Komisijas personāla locekļu, kas ir atbildīgi par revīzijas veikšanu, izmantotajām valodām; attiecībā uz tiem pašiem sprieduma punktiem Komisija apgalvo arī, ka esot pieļauta tiesību kļūda. Abi šie pārmetumi attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 152.–163. punktu.

Septītā sagrozīšana ir saistīta ar Revīzijas palātas iekšējo praksi valodu jautājumos un tās personāla locekļu izmantotajām valodām; tā attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 172.–188. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas vērtējums jautājumā par kandidātu saziņas valodu esot prettiesisks; tas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 219.–224. punktu.

____________