Prasība, kas celta 2022. gada 12. aprīlī – BNP Paribas/ECB
(Lieta T-186/22)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: BNP Paribas (Parīze, Francija) (pārstāvji: A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt ECB 2022. gada 2. februāra Lēmuma Nr. ECB-SSM-2022-FRBNP-7 1.10. un 3.10.1– 3.10.8. nodaļu (kopumā, kopā ar tā pielikumiem), ciktāl ar to tiek uzdots veikt pasākumus attiecībā uz neatsaucamām maksājumu saistībām attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām vai noregulējuma fondiem;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
atbilstoši Reglamenta 88. un 89. pantam veikt procesa organizatorisko pasākumu attiecībā uz ECB, lūdzot tai paziņot lēmumus par neatsaucamām maksājumu saistībām, ko 2021. gadā uzņēmušās citas banku iestādes, it īpaši lēmumus attiecībā uz Francijas banku iestāžu saistībām.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Pirmais pamats attiecas uz tiesību kļūdu un LESD 266. panta pārkāpumu. Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka, apstrīdētajā lēmumā piemērojot vispārēju pamatpasākumu un ir balstīts uz argumentāciju, kurā nav ņemta vērā tās individuālā prudenciālā situācija, ECB esot pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 1024/2013 1 un precizētas Vispārējās tiesas judikatūrā.
Otrais pamats ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka, neņemdama vērā visus atbilstošos apstākļus, kas ir raksturīgi tās konkrētajai situācijai, ECB ir izdarījusi kļūdainus secinājumus par tās prudenciālajiem riskiem, kurus tās individuālajai situācijai radot apstāklis, ka tā ir izmantojusi neatsaucamas maksājumu saistības (turpmāk tekstā – “NMS”).
Trešais pamats attiecas uz tiesību kļūdu tādēļ, ka esot atņemta lietderīgā iedarbība Savienības tiesību normām, kas reglamentē NMS izmantošanu. Prasītāja norāda: tā kā ECB savu analīzi ir balstījusi uz principiāliem apsvērumiem, no kuriem var izrietēt tikai prasība atskaitīt NMS pilnībā no 1. kategorijas pašu kapitāla, tā rezultātā Savienības tiesību aktiem, kuros kredītiestādēm ir atļauts izmantot NMS, lai izpildītu daļu saistību pret noregulējuma fondiem un noguldījumu garantiju sistēmām, tiekot atņemta lietderīgā iedarbība.
Ceturtais pamats attiecas uz samērīguma principa neievērošanu, jo ECB prasītājai esot piemērojusi nepamatotu un – ņemot vērā tās prudenciālo situāciju – nesamērīgu atskaitījuma pasākumu.
____________
1 Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).