Prasība, kas celta 2009. gada 7. oktobrī - Almamet/Komisija

(lieta T-410/09)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Almamet GmbH Handel mit Spänen und Pulvern aus Metall, Ainring (Vācija) (pārstāvji - S. Hautbourg un C. Renner, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atzīt Komisijas 2009. gada 22. jūlija lēmumu (lieta COMP/39.396) par spēkā neesošu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, samazināt naudas soda apmēru, kas noteikts lēmuma 2. pantā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija lēmumu C (2009) 5791, galīgā redakcija (lieta COMP/39.396 - Reaģenti uz kalcija karbīda un magnija bāzes tērauda un gāzes nozarei), kas attiecas uz procesu atbilstoši EKL 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam, kurā Komisija konstatēja, ka vairāki kalcija karbīda un magnija granulu piegādātāji bija iesaistīti tirgus sadalīšanā, kvotu un klientu sadalē, cenu noteikšanā un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņā EEZ tirgus būtiskā daļā, tādējādi pārkāpjot minētos Līgumu noteikumus (turpmāk tekstā - "apstrīdētais lēmums"), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, samazināt naudas soda apmēru, kas noteikts apstrīdētā lēmuma 2. pantā.

Sava lūguma atcelt lēmumu pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus:

Ar pirmo prasības pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tā tiesības uz aizstāvību, izmantojot pret viņu dokumentus, kuri tika iegūti ārpus Komisijas pārbaudes lēmuma darbības jomas.

Ar otro prasības pamatu prasītājs norāda, ka Komisija atbilstoši tiesību aktu prasībām nav pierādījusi, ka ir noticis apstrīdētā lēmuma 1. pantā minētais pārkāpums, ciktāl tas attiecas uz magniju. Prasītājs uzskata, ka pat tajā gadījumā, ja nelikumīgi iegūtie dokumenti tiktu iekļauti Komisijas lietas materiālos, tie ir ļoti neprecīzi un nesaskanīgi. Atbilstoši prasītāja apgalvojumiem, pārējie pierādījumi sastāv no mutiska lūguma piemērot iecietības režīmu, kurš ir ne tikai neprecīzs, bet arī satur nepatiesus faktus, un citi lietas dalībnieki ir to apstrīdējuši. Pamatojoties uz to, prasītājs uzskata, ka iespējamā pārkāpuma pierādīšanas pienākums joprojām ir Komisijai.

Ar trešo prasības pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz pārkāpuma vienoto un turpināto raksturu.

It īpaši, kalcija karbīda un magnija granulas neesot savstarpēji pilnībā aizstājamas. Turklāt prasītājs norāda, ka nav bijis nekāds kopīgs vispārējs plāns attiecībā uz šiem diviem produktiem, ņemot vērā to atšķirīgo pielietojumu.

Pakārtoti, prasītājs izvirza vēl četrus prasības pamatus, lai pamatotu savu lūgumu samazināt naudas soda apmēru, kas noteikts apstrīdētā lēmuma 2. pantā.

Ar ceturto prasības pamatu prasītājs norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Paziņojuma par sadarbību ¹ 23. punktu un 26. punktu, noraidot prasītāja lūgumu samazināt naudas soda apmēru saskaņā ar šo paziņojumu. Prasītājs uzskata, ka lūgumā piemērot apžēlošanu ietvertā informācija ir ar ievērojamu pievienoto vērtību. It īpaši prasītājs uzskata, ka Komisijai nebija tiesību noraidīt lūgumu samazināt naudas soda apmēru, pamatojoties vienīgi uz to, ka viņa lūgumā nebija ietverta nekāda informācija par iespējamo pārkāpumu attiecībā uz magniju, jo šis pārkāpums nav iekļauts šajā procesā.

Ar piekto prasības pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. pantu un Regulas (EK) Nr. 1/2003 ² 23. panta 2. punktu, kā arī Pamatnostādņu naudas soda apmēra aprēķināšanai ³ 32. punktu, nosakot galīgo naudas soda apmēru tādā līmenī, kas pārsniedz 10 % no prasītāja pēdējā auditētā apgrozījuma. Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pamatojusi savu naudas soda aprēķinu, balstoties uz prasītāja pro forma 2008. gada apgrozījuma datiem nevis uz pēdējo auditēto 2007. gada apgrozījumu. Turklāt prasītājs uzskata, ka Komisijai bija jāpiemēro 20 % samazinājums, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas sodu apmēra aprēķināšanai 37. punktu, pēc tam, kad tā bija aprēķinājusi naudas sodu 10 % apmērā, kas ir maksimālais pieļaujamais apmērs.

Ar sesto prasības pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi samērīguma principu, nosakot pārmērīgu naudas soda apmēru, ciktāl tas attiecas uz prasītāju. Prasītājs norāda, ka naudas soda uzlikšana tādā apmērā, kā rezultātā uzņēmuma uzskaites vērtība ir negatīva vai līdzinās nullei, ir acīmredzami nesamērīga. Turklāt uzliktā naudas soda apmērs pārsniedz tāda izplatītāja kā prasītājs finansiālo spēju, kurš izplata ļoti vērtīgus produktus, kuru peļņas daļa ir ļoti niecīga. Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka Komisijas piemērotais 20 % samazinājums pietiekami neņem vērā prasītāja īpašo stāvokli, ko Komisija ir tieši atzinusi, tādējādi atstājot naudas soda apmēru nesamērīgā līmenī.

Ar septīto prasības pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājs nav izpildījis Vadlīniju naudas sodu noteikšanai 35. punkta nosacījumus. Prasītājs uzskata, ka Komisija ir noteikusi naudas soda apmēru tādā līmenī, kas neatgriezeniski apdraudēs tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisīs vērtības zudumu visiem tā aktīviem. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka nepastāvēja īpašs sociālais un ekonomiskais konteksts, kurš būtu jāņem vērā prasītāja lietā.

____________

¹ - Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2006 C 298, 17. lpp.).

² - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

³ - Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006 C 210, 2. lpp.).