Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra rīkojumu lietā T-515/18 Fakro/Komisija 2021. gada 5. martā iesniedza Fakro sp. z o.o.

(lieta C-149/21 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fakro sp. z o.o. (pārstāvji: A. Radkowiak-Macuda, Z. Kiedacz, juriskonsulti)

Atbildētājas apelācijas tiesvedībā: Eiropas Komisija, Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

daļēji atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu, konkrētāk, atcelt sprieduma 1. punktu;

pieņemt galīgo nolēmumu lietā un atcelt Komisijas lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu, kam ir divas būtiskas daļas, apelācijas sūdzības iesniedzēja, apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 105. panta 1. punktu, skatītu kopā ar LESD 102. pantu, pieņemdama, ka:

Komisija neesot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot ES interesi tālākā lietas izmeklēšanā kā nelielu un noraidot sūdzību zemās prioritātes dēļ. Šo pamatu veido četri iebildumi, kas attiecas uz tiesību pārkāpumiem, kurus Vispārējā tiesa izdarījusi, pieņemot, ka: (i) Komisija neesot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, norādot, ka pastāv tikai ierobežota iespēja konstatēt apgalvoto pārkāpumu, (ii) Komisija neesot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, norādot, ka nepieciešamās izmeklēšanas apjoms neesot samērīgs ar iespēju konstatēt apgalvoto pārkāpumu, (iii) Komisija neesot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neizvērtējot norādes par apgalvotā pārkāpuma ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, kā arī to, ka (iv) citas norādes saistībā ar Savienības interešu novērtēšanu, kuras nav pieņēmusi Komisija, esot nepieņemamas;

divi jumta logu izplatīšanas kanāli (pārdošana ieguldījumiem, kā arī cita pārdošana) neesot līdzvērtīgi pakalpojumi.

Ar otro pamatu, kuru veido divas daļas, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi labas pārvaldības principu (Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants) saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Hartas 47. pants), saistībā ar LESD 102. pantu, to nepareizi interpretējot, pieņemdama, ka:

procedūras Komisijā ilgums, kā arī tas, ka nav pieņemts lēmums pēc būtības, neesot ietekmējis Fakro iespēju aizstāvēt tās pamattiesības;

lietā Komisija neesot pārkāpusi objektivitātes principu un līdz ar to, – konstatējums par ES intereses lietas izskatīšanā neesamību neesot balstīts uz diskriminējošiem pieņēmumiem.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi LESD 102. panta lietderīgo iedarbību (effet utile) saistībā ar LES 17. panta 1.punktu, LES 105. pantu, labas pārvaldības principu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, pieņemdama, ka Komisijai neesot bijusi kompetence veikt procedūru, Komisijai neesot bijis pienākums analizēt Fakro situāciju no tiesību, uz kurām attiecas sūdzība Komisijā, efektīvas aizstāvības iespējas tajā viedokļa, bet Fakro, lai aizstāvētu savas tiesības, neesot bijis jānosaka pienākums vienlaicīgi ar Komisijā veikto procedūru veikt tiesiskas darbības valsts konkurences iestādēs, kā arī tiesas ceļā to dalībvalstu teritorijā, kurā ir notikuši apgalvotie pārkāpumi.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 296. pantu, to nepareizi interpretējot un pieņemot, ka Komisija neesot pārkāpusi pienākumu norādīt pienācīgu pamatojumu attiecībā uz karojošiem zīmoliem un ieguldījumu atlaidēm.

____________