Language of document : ECLI:EU:T:2019:144

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2019. gada 7. martā (*)

REACH – Komisijas lēmums, ar ko atļauj izmantot svina sulfohromāta dzelteno un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkano – Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. un 5. punkts – Alternatīvu nepieejamības pārbaude – Kļūda tiesību piemērošanā

Lietā T‑837/16

Zviedrijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja A. Falk un F. Bergius, vēlāk A. Falk, C. MeyerSeitz, H. Shev un J. Lundberg, pārstāvji,

prasītāja,

ko atbalsta

Dānijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja C. Thorning un M. Wolff, vēlāk M. Wolff un J. NymannLindegren, pārstāvji,

Somijas Republika, ko pārstāv S. Hartikainen, pārstāvis,

un

Eiropas Parlaments, ko pārstāv A. Neergaard un A. Tamás, pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv R. Lindenthal, K. MifsudBonnici, K. Simonsson un G. Tolstoy, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), ko pārstāv M. Heikkilä, W. Broere un C. Schultheiss, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību, kas ir balstīta uz LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 7. septembra Īstenošanas lēmumu C(2016) 5644 final, ar kuru tiek piešķirta licence dažiem svina sulfohromāta dzeltenā un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanā izmantošanas veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006,

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši I. Labucka un A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents),

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2018. gada 27. septembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Svina sulfohromāta dzeltenais (C. I. [krāsas indekss] Pigment Yellow 34; EK Nr. 215‑693‑7, CAS Nr. 1344‑37‑2) un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanais, kas ir apzīmēts kā Pigment Red 104 (C. I. Pigment Red 104; EK Nr. 235‑759‑9, CAS Nr. 12656‑85‑8) (turpmāk tekstā – “attiecīgie pigmenti”, “attiecīgie svina hromāti” vai “attiecīgās vielas”) ir svina un hroma elementu maisījumi.

2        Šie pigmenti, ņemot vērā to izturību, krāsas skaidrību un spožumu, tiek izmantoti lakās un krāsās, piemēram, attiecībā uz dzelzs un tērauda tiltiem un konstrukcijām, vai arī gadījumos, kad krāsojumam ir signalizēšanas funkcija, piemēram, brīdinājuma signālos. Svina hromātus izmanto arī dzeltenajos ceļa marķējumos.

3        Attiecīgie pigmenti ar indeksa numuriem 082‑009‑00‑X un 082‑010‑00‑5, kuri ir norādīti Bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstā, kas ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.) VI pielikuma 3. daļā iekļautajā 3.1. tabulā, ir klasificēti kā kancerogēni un toksiski cilvēka reproduktīvajai sistēmai.

4        Pieņemot Regulu (ES) Nr. 125/2012 (2012. gada 14. februāris), ar ko groza XIV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV 2012, L 41, 1. lpp.), Eiropas Komisija attiecīgos pigmentus, ievērojot to kā kancerogēnu vielu un vielu, kas ir toksiskas cilvēka reproduktīvajai sistēmai, īpašības, iekļāva XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.), kā beigu datumu nosakot 2015. gada 21. maiju.

5        Astoņi uzņēmumi reģistrēja svina hromātus atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 II sadaļas noteikumiem, tostarp DCC Maastricht BV, kas ir šādu vielu Kanādas ražotāja pārstāvis Eiropas Savienībā Regulas Nr. 1907/2006 8. panta izpratnē.

6        DCC Maastricht, kas piegādā it īpaši attiecīgos pigmentus aptuveni 100 pakārtotajiem lietotājiem Savienībā, ir vienīgais uzņēmums, kas 2013. gada 19. novembrī iesniedza pieteikumu licences saņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 62. pantam, lai laistu tirgū attiecīgos pigmentus. Konkrētāk, licence tika pieprasīta šādiem lietojuma veidiem, kas attiecībā uz abām vielām ir identiski:

–        pigmenta pulvera izplatīšana un tā maisījumi rūpnieciskā vidē krāsās uz šķīdinātāja bāzes, kas nav paredzētas patērētājiem izmantošanai;

–        krāsu rūpnieciskā uzklāšana uz metāla virsmām (iekārtas, transportlīdzekļi, konstrukcijas, brīdinājuma zīmes, satiksmes infrastruktūra, slokšņu pārklāšana u.c.);

–        krāsu profesionālā uzklāšana (nav paredzēta patērētājiem izmantošanai) uz metāla virsmām (iekārtas, transportlīdzekļi, konstrukcijas, brīdinājuma zīmes, satiksmes infrastruktūra, slokšņu pārklāšana u.c.) vai izmantošana ceļu marķējumam;

–        pigmenta pulvera izplatīšana un tā maisījumi rūpnieciskā vidē šķidros vai cietos premiksos, lai veiktu tādu plastmasas materiālu izstrādājumu vai plastificētu izstrādājumu krāsošanu, kas nav paredzēti patērētājiem izmantošanai;

–        pigmentu saturošas krāsas cietu vai šķidru premiksu un sākotnējo savienojumu rūpnieciskā izmantošana, lai veiktu tādu plastmasas materiālu izstrādājumu vai plastificētu izstrādājumu krāsošanu, kas nav paredzēti patērētājiem izmantošanai;

–        pigmentu saturošas krāsas cietu vai šķidru premiksu un sākotnējo savienojumu profesionāla izmantošana, lai veiktu termoplastiska ceļu marķējuma uzklāšanu.

7        Licences pieteikums ietver šādus neizsmeļošus produktu piemērus, uz ko attiecas tajā norādītie lietojuma veidi un kas atbilstoši pieteikuma iesniedzēja viedoklim prasa pigmentu nodrošināmo tehnoloģisko veiktspēju: automobiļu pārsegi, reklāmas dēļi, farmaceitisku atkritumu konteineri, petroķīmijas rūpniecības caurules, celtņi, lauksaimniecības mašīnas, ceļa aprīkojums, tērauda tilti, seifi un tērauda konteineri.

8        Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 64. panta 2. punktu Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) veica sabiedrisko apspriešanu, lai ieinteresētas trešās personas varētu iesniegt informāciju par alternatīvām vielām vai tehnoloģijām. Šīs apspriešanas ietvaros atzinumus iesniedza Savienības ražotāji, attiecīgo pigmentu pakārtotie lietotāji, nozaru organizācijas, dalībvalstis, kā arī dažas nevalstiskas organizācijas.

9        Pakārtotie lietotāji, kas ir pauduši viedokli apspriešanas ietvaros, norādīja, ka vielām, kuras var tikt izmantotas attiecīgo svina hromātu vietā, neesot tādu pašu priekšrocību un ka vairākumā gadījumos tās esot dārgākas. Turpretim British Coatings Federation, kas pārstāv 90 % no Apvienotās Karalistes pārklājumu rūpniecības, būtībā norādīja, ka tā nepiekrīt pieteikuma iesniedzēja secinājumam, saskaņā ar kuru svina hromāti esot neaizvietojami. Šī organizācija būtībā norādīja, ka šobrīd krāsu nozarē tiekot izmantots būtisks skaits alternatīvu, kas nesatur svinu. Līdzīgi – A., kas ir krāsu un pārklājumu ražotājs, norādīja, ka jau daudzus gadus tirdzniecībā visā pasaulē esot pieejamas piemērotas alternatīvas, kas, salīdzinot ar attiecīgajiem svina hromātiem, esot drošākas, un ka tās varot izmantot, lai iegūtu vēlamās produkta īpašības un vajadzīgos rezultātus ar saprātīgām izmaksām. Visbeidzot – B., cits ķīmisko vielu un krāsu ražotājs, norādīja, ka vairākums tā klientu esot sekmīgi pārgājuši uz alternatīvām, kas nesatur svinu, vai esot gatavi to darīt. Pieteikuma iesniedzējs atbildēja uz B. un A. komentāriem, norādot, ka noteiktam skaitam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas ir atbalstījuši tā pieteikumu apspriešanas ietvaros, esot vajadzīgi attiecīgie pigmenti, lai ražotu specifiskus produktus, kuri paredzēti zināmai tā saucamajai “nišas” izmantošanai.

10      2014. gada 11. decembrī ECHA Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja pieņēma divpadsmit konsolidētus atzinumus saistībā ar licences pieteikumu, lai ņemtu vērā sešus pieteiktos lietojuma veidus katrai no divām attiecīgajām vielām.

11      Šajos atzinumos Riska novērtēšanas komiteja saistībā ar attiecīgajiem pigmentiem secināja, ka neesot iespējams noteikt atvasinātu beziedarbības līmeni atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 I pielikuma 6.4. punktam nedz attiecībā uz kancerogēnām īpašībām, nedz arī attiecībā uz reproduktīvajai sistēmai toksiskām īpašībām.

12      Attiecībā uz alternatīvu tehnisko iespējamību kopumā saistībā ar pirmo un ceturto pieteikto lietojuma veidu, kā norādīts iepriekš 6. punktā, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja attiecīgo konsolidēto atzinumu 7. punktā (Zviedrijas Karalistes 2018. gada 21. augusta procesuālā raksta pielikumi E.1, E.4, E.7 un E.10) norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs neesot sniedzis alternatīvu analīzi. No šiem atzinumiem arī izriet, ka “formulēšanas posmā” attiecīgajiem pigmentiem neesot nekādas funkcijas un ka tādējādi nekāda derīga alternatīvu analīze nevarot tikt veikta vai tā neesot jāveic.

13      Kas attiecas uz alternatīvu tehnisko iespējamību kopumā saistībā ar otro un piekto pieteikto lietojuma veidu, attiecīgo atzinumu 7.2.1. punktā (Zviedrijas Karalistes 2018. gada 21. augusta procesuālā raksta pielikumi E.2, E.5, E.8 un E.11) Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja galvenokārt uzskaitīja pieteikuma iesniedzēja un citu iesaistīto personu, kas ir uzklausītas sabiedriskajā apspriešanā, viedokļus. Šie viedokļi būtībā bija savstarpēji pretrunīgi.

14      Kas attiecas uz alternatīvu tehnisko iespējamību kopumā saistībā ar trešo pieteikto lietojuma veidu, attiecīgo atzinumu 7.2.1. punktā (prasības pieteikuma pielikums A.5 un Zviedrijas Karalistes 2018. gada 21. augusta procesuālā raksta pielikums E.3) Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, izsakot secinājumu, paziņoja, ka tā “sliecas pievienoties pieteikuma iesniedzēja viedoklim, saskaņā ar kuru alternatīvas nepastāv”. Tomēr šī komiteja uzskata, ka, ņemot vērā sabiedriskajā apspriešanā izteiktos pretrunīgos viedokļus, šim jautājumam esot vajadzīga papildu izpēte ceļu marķējuma jomā. Atbilstoši šīs komitejas viedoklim ar šo jautājumu saistītās neskaidrības esot jāņem vērā, nosakot pārskatīšanas termiņu.

15      Kas attiecas uz alternatīvu tehnisko iespējamību kopumā saistībā ar sesto pieteikto lietojuma veidu, kā norādīts iepriekš 6. punktā, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja attiecīgo konsolidēto atzinumu 7.2.1. punktā (Zviedrijas Karalistes 2018. gada 21. augusta procesuālā raksta pielikumi E.6 un E.12) secināja, ka, ņemot vērā sabiedriskajā apspriešanā izteiktos pretrunīgos viedokļus, šim jautājumam esot vajadzīga papildu izpēte ceļu marķējuma jomā. Tā arī precizēja, ka “šī neskaidrība” tiks ņemta vērā, nosakot pārskatīšanas termiņu.

16      Visbeidzot, visu 2014. gada 11. decembra konsolidēto atzinumu ievaddaļā (skat. prasības pieteikuma pielikuma A.5 4. lpp. un Zviedrijas Karalistes 2018. gada 21. augusta procesuālā raksta pielikumus no E.1 līdz E.10) Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja norādīja, ka tai “šķiet”, ka nepastāv alternatīvas, kas “pieteikuma iesniedzējam” būtu tehniski un ekonomiski piemērotas.

17      2015. gada 2. janvārī Komisija saņēma divpadsmit konsolidētos atzinumus.

18      2015. gada 7. un 8. jūlijā, 2015. gada 22. un 23. septembrī, kā arī 2016. gada 3. un 4. februārī licences pieteikums tika izskatīts arī komitejā, kas tika izveidota atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 133. pantam (turpmāk tekstā – “REACH komiteja”).

19      REACH komitejā notikušajā diskusijā par licences pieteikumu divas dalībvalstis un Norvēģijas Karaliste norādīja, ka to valsts teritorijā svina hromāti netiekot izmantoti kā ceļu marķējumam paredzētas krāsas pigmenti. Vienā no šīm dalībvalstīm svina hromātu izmantošana ceļu marķējumam esot pat aizliegta jau 20 gadus. Norvēģijas Karaliste arī norādīja, ka svina hromāti netiekot izmantoti Ziemeļjūrā esošo naftas platformu vai naftas kompānijai S piederošo platformu krāsojumā.

20      Komisija iesniedza savu lēmumprojektu REACH komitejas dalībnieku balsojumam. Divdesmit trīs dalībvalstis balsoja par labu projektam, savukārt trīs dalībvalstīs, tostarp Zviedrijas Karaliste, balsoja pret to. Divas dalībvalstis atturējās.

21      2016. gada 7. septembrī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2016) 5644 final, ar kuru tiek piešķirta licence dažiem svina sulfohromāta dzeltenā un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanā izmantošanas veidiem saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

22      Apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumā Komisija norādīja:

“[ECHA Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja] apstiprināja pieteikuma iesniedzēja secinājumu, saskaņā ar kuru vispārējās [sociāli ekonomiskās] priekšrocības, kas izriet no pieteiktajiem lietojuma veidiem, ir lielākas par šo lietojuma veidu radīto risku cilvēka veselībai vai videi. Tā arī apstiprināja, ka pieteikuma iesniedzēja pakārtotajiem lietotājiem nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju, ņemot vērā to tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas.”

23      No apstrīdētā lēmuma 8. un 9. apsvēruma izriet, ka ECHA Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja savos atzinumos bija ieteikusi, lai Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 9. punkta e) apakšpunktā minētais pārskatīšanas termiņš tiktu noteikts uz divpadsmit gadiem attiecībā uz abu pieteikto vielu četriem lietojuma veidiem, proti, lietojumam, kas ir paredzēts iepriekš minētā 6. punkta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā, un uz septiņiem gadiem attiecībā uz abu pieteikto vielu pārējiem diviem lietojuma veidiem, proti, lietojumam, kas ir paredzēts iepriekš minētā 6. punkta trešajā un sestajā ievilkumā.

24      Kā būtībā izriet no apstrīdētā lēmuma 8. un 9. apsvēruma, šajos Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas ieteiktajos pārskatīšanas termiņos ir ņemta vērā it īpaši piemērotu alternatīvu neesamība, lai aizstātu attiecīgos pigmentus saistībā ar pieteiktajiem lietojuma veidiem, aplūkojot no tehniskās iespējamības viedokļa, alternatīvu tehniskās atbilstības īpaša nozīme noteiktiem specifiskiem lietojuma veidiem, kad tiek prasīta drošība, fakts, ka abu vielu lietojums rada ļoti nelielu risku, un fakts, ka priekšrocības cilvēku veselībai, kas varētu izrietēt no atteikuma piešķirt licenci, ir ļoti nelielas. Saistībā ar iepriekš minētā 6. punkta trešajā un sestajā ievilkumā minētajiem lietojuma veidiem Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas ieteiktajos pārskatīšanas termiņos ir ņemta vērā arī nenoteiktība saistībā ar pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu par tehniski iespējamu alternatīvu nepieejamību ceļu marķējuma nozarē.

25      Saskaņā ar šiem pašiem apsvērumiem, kā uzskata Komisija, ņemot vērā grūtības pilnībā konstatēt tehniski iespējamu alternatīvu nepieejamību attiecībā uz visiem minētajiem lietojuma veidiem, atļauja ir jāpārskata agrāk, nekā to iesaka Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja. It īpaši, kā ir norādīts apstrīdētā lēmuma 9. apsvērumā, no jaunas informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm izriet, ka attiecīgo pigmentu lietojums ceļu marķējuma nozarē noteiktās dalībvalstīs ir ticis aizstāts vai aizliegts, bet citās tas tā nav. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā šos apstākļus, ir piemēroti noteikt septiņu gadu pārskatīšanas termiņu attiecībā uz abu vielu četriem lietojuma veidiem, proti, lietojumu, kas ir norādīts iepriekš minētā 6. punkta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā, un četru gadu pārskatīšanas termiņu attiecībā uz abu vielu diviem citiem lietojuma veidiem, proti, lietojumu, kas ir norādīts iepriekš minētā 6. punkta trešajā un sestajā ievilkumā.

26      Turklāt apstrīdētā lēmuma 12. apsvērumā Komisija norādīja:

“Ņemot vērā grūtības pilnībā konstatēt tehniski iespējamu alternatīvu attiecībā uz visiem lietojuma veidiem, uz ko attiecas pieteikums, nepieejamību, vēl ir jāprecizē atļautie lietojuma veidi saistībā ar [pigmentu] premiksu, krāsu un sākotnējo savienojumu, kas satur pigmentus, un tos saturošu preču tehniski prasītās veiktspējas īpašībām, kuras nodrošina abas vielas un kuras nevar iegūt, izmantojot citas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas neatkarīgi no to rakstura. Tātad licence ir jāpakļauj nosacījumam, ka licences īpašnieks sniedz ziņojumu par alternatīvu piemērotību un pieejamību pakārtotajiem lietotājiem un uz šī pamata precizē atļauto lietojuma veidu aprakstu. Turklāt, ja tiek sniegts Regulas Nr. 1907/2006 61. panta 1. punktā minētais pārskata ziņojums, licences īpašniekam būtu jāprecizē atļauto lietojuma veidu apraksts, pamatojoties uz piegādes ķēdē pakārtoto lietotāju sniegto informāciju.”

27      Apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. un 2. punktā Komisija atļāva licences pieteikumā norādītos attiecīgo svina hromātu lietojuma veidus (skat. iepriekš 6. punktu) ar nosacījumu, ka krāsvielas, kas satur attiecīgās vielas, premiksu, krāsu un sākotnējo savienojumu, vai arī gatavu preču, kas satur šīs vielas, veiktspēja attiecībā uz funkcionalitāti, krāsas intensitāti, opacitāti (segtspēju), difūziju, izturību pret laika apstākļu iedarbību, stabilitāti pret karstumu vai noplūžu neesamību, vai minētā kombināciju tehniski ir sasniedzama tikai ar minēto vielu izmantošanu un ka šī veiktspēja ir nepieciešama paredzētajam lietojumam.

28      Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punkta d) apakšpunktu licence attiecībā uz visiem lietojuma veidiem tika pakļauta nosacījumam, saskaņā ar kuru būtībā licences īpašnieka pakārtotie lietotāji ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā sniedz ECHA informāciju par stāvokli saistībā ar savas [vielu] lietošanas alternatīvu piemēroto raksturu un pieejamību, detalizēti pamatojot vajadzību izmantot attiecīgās vielas.

29      Turklāt no apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punkta e) apakšpunkta izriet, ka licence ir pakļauta nosacījumam, saskaņā ar kuru būtībā licences īpašnieks ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī sniedz ECHA ziņojumu, kas ietver šī lēmuma 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju. Savā ziņojumā licences īpašniekam ir jāprecizē atļauto lietojuma veidu apraksts, pamatojoties uz informāciju par alternatīvām, tādu kā tā, ko ir snieguši pakārtotie lietotāji.

30      Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 1. panta 4. punktā attiecībā uz lietojuma veidiem saistībā ar ceļu marķējumu būtībā ir paredzēts, ka licence nav piemērojama dalībvalstīs, kurās svina hromātu izmantošana ceļu marķējumā ir aizliegta ar valsts tiesību aktiem.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

31      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 28. novembrī, Zviedrijas Karaliste cēla šo prasību.

32      Ar attiecīgi 2017. gada 10. februārī, 27. martā un 30. martā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Eiropas Parlaments lūdza atļauju iestāties šajā lietā, lai atbalstītu Zviedrijas Karalisti. Ar 2017. gada 24. marta un 3. maija lēmumiem Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs atļāva tiem iestāties lietā.

33      2017. gada 20. martā ECHA lūdza atļauju iestāties šajā lietā, lai atbalstītu Komisijas prasījumus. Tajā pašā dienā ClientEarth, kas ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir vides aizsardzība, arī lūdza atļauju iestāties šajā lietā, lai atbalstītu Zviedrijas Karalisti.

34      Ar 2017. gada 20. jūlija rīkojumu Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs atļāva ECHA iestāties lietā. Turpretim ar 2017. gada 13. oktobra rīkojumu Zviedrija/Komisija (T‑837/16, nav publicēts, EU:T:2017:740) tas noraidīja ClientEarth lūgumu par iestāšanos lietā.

35      Iebildumu raksts tika iesniegts 2017. gada 7. martā.

36      Dānijas Karalistes, Parlamenta, ECHA un Somijas Republikas iestāšanās raksti tika iesniegti attiecīgi 2017. gada 10. maijā, 29. septembrī, 4. un 5. oktobrī.

37      Repliku un atbildes rakstu uz repliku Zviedrijas Karaliste iesniedza 2017. gada 2. maijā, un Komisija – 2017. gada 5. oktobrī.

38      Zviedrijas Karaliste un Komisija iesniedza savus apsvērumus par iestāšanās rakstiem 2017. gada 19. decembrī.

39      Ar 2018. gada 18. jūlija vēstuli kā procesa organizatorisko pasākumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 89. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu tā aicināja Zviedrijas Karalisti iesniegt citus 2014. gada 11. decembra konsolidētos atzinumus nekā tas, kurš attiecas uz svina sulfohromāta dzeltenā trešo pieteikto lietojuma veidu un kurš Vispārējās tiesas lietas materiāliem tika pievienots prasības pieteikuma pielikumā A.5. Ar to pašu vēstuli Zviedrijas Karaliste tika aicināta sniegt informāciju par lietas materiāliem, ko ECHA izstrādāja, lai pārbaudītu nepieciešamību ierobežot svina hromātu lietojumu produktos. Šos materiālus Zviedrijas Karaliste bija minējusi savā prasības pieteikumā. Visbeidzot, ar to pašu vēstuli Komisija tika aicināta iesniegt ziņojuma kopiju, kas saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punkta e) apakšpunktu licences īpašniekam bija jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

40      Zviedrijas Karaliste un Komisija izpildīja šos lūgumus noteiktajā termiņā.

41      Zviedrijas Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

42      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

–        apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā atstāt spēkā šī lēmuma sekas līdz brīdim, kad tā ar ECHA palīdzību varēs pārskatīt atļaujas pieteikumu.

43      Dānijas Karalistes un Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir atcelt apstrīdēto lēmumu. Somijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

44      ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir noraidīt prasību un piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

45      Lai pamatotu savu prasību, Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Parlaments, Dānijas Karaliste un Somijas Republika izvirza trīs pamatus.

46      Ar pirmo pamatu Zviedrijas Karaliste būtībā atsaucas uz kļūdām tiesību piemērošanā, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, kā arī uz rūpības pienākuma pārkāpumu. Ar otro pamatu tā apgalvo, ka ir pieļauts pienākuma norādīt pamatojumu, kas Komisijai uzlikts saskaņā ar LESD 296. pantu un Regulas Nr. 1907/2006 130. pantu, un labas pārvaldības principa pārkāpums. Ar trešo pamatu Zviedrijas Karaliste norāda uz Regulas Nr. 1907/2006 55. panta pārkāpumu.

47      Pirmajam pamatam ir trīs daļas. Ar šī pamata pirmo daļu Zviedrijas Karaliste būtībā norāda, ka Komisija neesot veikusi nekādu pašas un autonomu vērtējumu attiecībā uz jautājumu, vai licences piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktam. Šajā tiesību normā paredzēto nosacījumu vērtējuma uzdevumu Komisija turpretim esot uzticējusi tikai ECHA komitejām, tas ir, Riska novērtēšanas komitejai un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejai. Ar pirmā pamata otro daļu Zviedrijas Karaliste norāda, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, piešķirot attiecīgo licenci, lai gan neesot pienācīgi konstatēts, ka nepastāv svina hromātiem alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas būtu piemērotas licences pieteikumā minētajiem lietojuma veidiem. Tas vien, ka tā ir izsniegusi licenci, pienācīgi nepārbaudot alternatīvu nepieejamību, ļaujot secināt, ka tā arī nav izpildījusi savu rūpības pienākumu. Trešā daļa ir balstīta uz to, ka, saistot licenci ar noteiktiem nosacījumiem un noteiktiem pārskatīšanas termiņiem, Komisija esot kļūdaini mēģinājusi labot trūkumus, kas pieļauti DCC Maastricht norādīto alternatīvu analīzē, no vienas puses, kā arī trūkumus alternatīvu analīzē, ko tā pati veikusi atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktam, no otras puses, saistot licenci ar noteiktiem nosacījumiem un īsiem pārskatīšanas termiņiem, lai gan tā neesot “pilnvarota” šādi rīkoties.

48      Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē pirmā pamata otrā daļa.

 Par pirmā pamata otro daļu attiecībā uz kļūdu tiesību piemērošanā, ko Komisija esot pieļāvusi, pārbaudot alternatīvu nepieejamību, kā arī attiecībā uz rūpības pienākumu

49      Zviedrijas Karaliste, ko atbalsta Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Parlaments, uzskata, ka, piešķirot attiecīgo licenci, lai gan neesot bijis pienācīgi konstatēts, ka nepastāv svina hromātiem alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas būtu piemērotas licences pieteikumā minētajiem lietojuma veidiem, Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu. No “lietas lēmumpieņemšanas pamata” neizrietot tādu piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju neesamība, kas varētu tikt izmantotas svina hromātu vietā attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā minētajiem lietojuma veidiem.

50      Pirmām kārtām, Zviedrijas Karaliste uzskata, ka attiecīgās atļaujas pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumu tam, ka alternatīvas nepastāv. Otrām kārtām, pašas Komisijas šajā lietā veiktā alternatīvu analīze esot nepietiekama. Zviedrijas Karaliste uzskata, ka noteikti apstākļi, kas tikuši noskaidroti licences piešķiršanas procedūrā, parādot, ka – vismaz daļēji, piemēram, attiecībā uz ceļu marķējumu – pastāv piemērotas alternatīvas, lai aizstātu attiecīgos svina hromātus. Zviedrijas Karaliste uzskata, ka tāds būtu bijis Komisijas izdarāmais secinājums, ja tā būtu pienācīgi izskatījusi trešo personu – tādu kā British Coatings Federation, A. un B. (skat. iepriekš 9. punktu) – sniegto informāciju, kā arī dažu dalībvalstu un Norvēģijas Karalistes sniegto informāciju. Jebkurā gadījumā, trešām kārtām, tā kā pastāv pretrunīga informācija, Komisijai esot bijis dziļāk jāizskata nosacījums attiecībā uz piemērotu alternatīvu nepieejamību. Zviedrijas Karaliste uzskata, ka, ņemot vērā informāciju, kas ir pretrunā Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas secinājumam, rodas iespaids, ka Komisija vienkārši nav pietiekami izmeklējusi lietu, lai varētu piešķirt attiecīgo licenci.

51      Komisija, ko atbalsta ECHA, apstrīd šos argumentus.

52      Komisija uzskata, ka, pirmkārt, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja ir ņēmusi vērā visus paziņojumus, kas saņemti sabiedriskās apspriešanas gaitā. Arī pati Komisija, analizējot un apstiprinot ECHA komiteju atzinumus, esot ņēmusi vērā trešo personu sniegto informāciju. Kā izrietot no REACH komitejas sanāksmju protokoliem, tā ir ņēmusi vērā arī visus trešo personu paziņojumus, kas saņemti pēc ECHA komiteju atzinumiem, un pārbaudījusi, vai šie paziņojumi ietver papildu vai jaunu informāciju. Šādas informācijas neesot bijis.

53      Otrkārt, pēc noteiktu dalībvalstu REACH komitejā uzdotajiem jautājumiem Komisija esot veikusi papildu analīzes, lai izpētītu alternatīvu esamību saistībā ar minētajiem lietojuma veidiem. Tā esot aicinājusi pieteikuma iesniedzēju sniegt skaidrojumus attiecībā uz lietojuma veidiem, uz kuriem attiecas licences pieteikums, un pieteikuma iesniedzējs esot sniedzis informāciju par galvenajiem tehniskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kas pamato pakārtotu lietotāju veikto vielas izvēli. Šis informācijas papildinājums esot reģistrēts un paziņots dalībvalstīm REACH komitejas ietvaros (atbildes raksta pielikums B.3). Turklāt Komisija esot konsultējusies ar dalībvalstīm saistībā ar iespējamiem valsts līmenī noteiktiem pienākumiem vai aizliegumiem, kas ir piemērojami ceļu marķējumam izmantotajiem svina pigmentiem. Saņemtā papildu informācija esot apstiprinājusi secinājumus, kurus Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja ir izdarījusi savā atzinumā, proti, ka saistībā ar paredzētajiem lietojuma veidiem nav tehniski un ekonomiski piemērotu alternatīvu.

54      Treškārt, noslēdzot savu vērtējumu attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija, protams, esot uzskatījusi, ka pieteicējs nav galīgi pierādījis, ka attiecībā uz visiem iespējamiem lietojuma veidiem, kas ietilpst lietojuma veidu aprakstā, nav tehniski un ekonomiski piemērotu alternatīvu. Tomēr tā esot uzskatījusi, ka šādu alternatīvu nav tikai attiecībā uz noteiktiem lietojuma veidiem, kas ietilpst licences pieteikumā norādītajā aprakstā.

55      Neraugoties uz grūtībām saistībā ar alternatīvu nepieejamības konstatēšanu, Komisija neesot uzskatījusi, ka licence ir jāatsaka. Komisija uzskata, ka būtu nesamērīgi atteikt licenci, lai ņemtu vērā zināmu nenoteiktību, lai gan šo nenoteiktību ir bijis iespējams ņemt vērā mazāk ierobežojošā veidā, piemēram, ierobežojot atļauto lietojuma veidu definīciju, un visa noderīga informācija jau ir bijusi iekļauta dokumentācijā.

56      Tādējādi Komisija uzskata, ka grūtību, kas ir konstatētas alternatīvu neesamības pārbaudes kontekstā, vienīgās sekas ir bijušas atļaujas ierobežošana tikai ar tādiem lietojuma veidiem, attiecībā uz kuriem ir pierādīts, ka šādas alternatīvas nav pieejamas. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. un 2. punkta pirmajā teikumā esot paredzēta virkne ierobežojumu, kas ir piemērojami pieteikuma iesniedzējam un tā pakārtotajiem lietotājiem, uz kuriem attiecas licence saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 56. panta 2. punktu, proti, ka krāsvielas, kas satur attiecīgās vielas, premiksu, krāsu un sākotnējo savienojumu, vai gatavo izstrādājumu, kuru sastāvā ir šīs vielas, veiktspēja ir vajadzīga paredzētajai lietošanai (skat. iepriekš 27. punktu).

57      Ievadam jānorāda, ka argumenti, ko Zviedrijas Karaliste ir norādījusi pirmā pamata otrās daļas pamatojumam, rada nepieciešamību izskaidrot vairākus apstākļus, bez kuriem uz šiem argumentiem nevar pārliecinoši atbildēt. Šie apstākļi attiecas, pirmkārt, uz tiesisko ietvaru, uz kura pamata var piešķirt licenci izmantot vielu, kas rada ļoti lielas bažas (skat. turpmāk 58.–62. punktu). Šajā kontekstā ir jānosaka, vai Komisija ir pamatoti izvēlējusies Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu kā apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu (skat. turpmāk 63. punktu). Otrkārt, ir jāsniedz daži precizējumi attiecībā uz iesaistītajiem dalībniekiem, proti, Komisijai, no vienas puses, un ECHA komitejām, no otras puses, paredzēto uzdevumu sadali Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā norādītās licences piešķiršanas procedūras ietvaros (skat. turpmāk 64.–69. punktu). Treškārt, ir nepieciešami daži ievada precizējumi attiecībā uz Regulā Nr. 1907/2006 minēto jēdzienu “alternatīvas” (skat. turpmāk 70.–76. punktu). Ceturtkārt, atbildot uz Zviedrijas Karalistes argumentiem, ir jāsniedz virkne precizējumu attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā, lasot kopsakarā ar šīs regulas 69. apsvērumu, paredzēto pierādīšanas pienākumu (skat. turpmāk 77.–79. punktu). Piektkārt, ir lietderīgi papildus paust dažus apsvērumus par šajās divās tiesību normās paredzētā pierādīšanas pienākuma pārvaldīšanu (skat. turpmāk 80.–83. punktu).

58      Pirmkārt, ir jānorāda, ka licence izmantot vielu var tikt piešķirta saskaņā ar procedūru, kas saskaņā ar vienošanos tiek saukta par “adekvātas kontroles procedūru”, kura ir norādīta Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 2. punktā, vai – alternatīvi – saskaņā ar procedūru, ko sauc par “sociāli ekonomisko” procedūru, kura ir norādīta Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā.

59      Saskaņā ar Regulas 1907/2006 60. panta 2. punktu licenci piešķir, ja minētās regulas XIV pielikumā norādīto vielas raksturīgo īpašību dēļ vielas lietojuma radītais risks cilvēku veselībai vai apkārtējai videi tiek pietiekami kontrolēts, ko apliecina Regulas 1907/2006 I pielikuma 6. punktā paredzētais risku novērtējums.

60      Ja licenci nevar piešķirt saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 2. punktu vai vielām, kuras ir uzskaitītas minētās regulas 60. panta 3. punktā, Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā ir paredzēts, ka licenci var piešķirt tikai tad, ja pierāda, ka vielas lietojuma sociālās un ekonomiskās priekšrocības ir lielākas par tās radīto risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi un ka nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju.

61      It īpaši, saskaņā ar 60. panta 4. punkta otro teikumu tādu lēmumu pieņem, ņemot vērā ECHA Riska novērtēšanas komitejas un ECHA Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus, pēc tam, kad ir apsvērti visi šīs regulas 60. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā norādītie aspekti. Šie aspekti ietver tostarp no vielas lietošanas izrietošās sociālās un ekonomiskās priekšrocības un sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada atteikums licencēt vielu (Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punkta b) apakšpunkts), kā arī alternatīvu analīzi, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 62. panta 4. punkta e) apakšpunktu (Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punkta c) apakšpunkts).

62      Šajā lietā no lietas materiāliem un it īpaši no ECHA Riska novērtēšanas komitejas atzinuma izriet, ka, runājot par konkrētajiem svina hromātiem, nav bijis iespējams noteikt atvasinātu beziedarbības līmeni atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 I pielikuma 6.4. punktam nedz saistībā ar kancerogēnām īpašībām, nedz arī saistībā ar reproduktīvajai sistēmai toksiskām īpašībām šīs regulas 60. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

63      Tādēļ Komisija ir pamatoti balstījusies uz premisu, ka vienīgais juridiskais pamats, atbilstoši kuram ir bijis iespējams pieņemt apstrīdēto lēmumu, ir Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punkts.

64      Otrkārt, attiecībā uz uzdevumu sadali starp Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā minētajā licences piešķiršanas procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem vispirms ir jānorāda, ka vienīgi Komisijas kompetencē ir pārbaudīt, vai šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Šajā kontekstā Komisijai ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt visu nozīmīgo informāciju, jo Komisijas loma nav būt tiesnesim, kura kompetence aprobežojas tikai ar lietas izlemšanu atbilstoši informācijai un pierādījumiem, ko ir snieguši atļaujas piešķiršanas procedūrā iesaistītie dalībnieki (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 22. marts, GLS, C‑338/10, EU:C:2012:158, 32. punkts). Saskaņā ar pienākumu pēc savas ierosmes pārbaudīt Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzētos nosacījumus Komisijai – labas pārvaldības interesēs un ņemot vērā tai uzlikto rūpības pienākumu – ir jāizmanto savi līdzekļi, lai noteiktu attiecīgos faktus un apstākļus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1966. gada 13. jūlijs, Consten un Grundig/Komisija, 56/64 un 58/64, EU:C:1966:41, 501. punkts).

65      Runājot konkrēti par tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem, kas ir nepieciešami, lai veiktu sociāli ekonomisko analīzi vai konkrētā gadījumā piemērotu alternatīvu analīzi, Komisijai ir pienākums ņemt vērā Regulas Nr. 1907/2006 64. panta 1. punktā minēto komiteju atzinumus. Precīzāk, saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 64. panta 4. punkta a) apakšpunktu ar vielas lietojuma veidiem saistītā riska novērtējums un informācijas par riskiem, ko iespējamas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas rada veselībai vai videi, novērtējums ietilpst Riska novērtēšanas komitejas kompetencē. Līdzīgi – no vielas lietojuma izrietošo sociālo un ekonomisko priekšrocību vērtējums un sociālās un ekonomiskās sekas, kuras rada atteikums izdot atļauju, par ko pierādījums ir jāsniedz pieteikuma iesniedzējam vai citām ieinteresētajām personām, un alternatīvu vai aizstāšanas plāna un jebkādas informācijas, kuru trešās personas ir sniegušas ECHA veiktās sabiedriskās apspriešanas gaitā, analīze atbilst Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejai saskaņā ar minētās regulas 64. panta 4. punkta b) apakšpunktu piešķirtajiem uzdevumiem.

66      Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumiem ir zinātnisku atzinumu vērtība. Par labu šādai interpretācijai liecina Regulas Nr. 1907/2006 102. apsvērums, saskaņā ar kuru, būtībā, ECHA ir loma, kāda ir ikvienai Komisijai piesaistītai zinātniskai komitejai. Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 81. apsvēruma otro teikumu Komisijai “būtu” jāņem vērā šie atzinumi, pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt licenci. No vārda “būtu” izriet, ka Komisijai šādi atzinumi nav saistoši.

67      Tomēr Komisijai nav liegts pilnībā vai daļēji pārņemt vērtējumus, kas pausti vienas no ECHA komitejām atzinumā, turklāt tai nav nepieciešamības tos atkārtot vai katru reizi aizstāt ar savu pamatojumu. Ja nav informācijas, kas rada nopietnas šaubas par minēto ECHA komiteju atzinumiem, šādā atzinumā ietverta zinātniskā analīze principā var būt pietiekama, lai ļautu Komisijai piešķirt vai nepiešķirt licenci saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, un šajā ziņā pat nav vajadzīgas papildu zinātniskas pārbaudes no Komisijas puses.

68      Ja Komisija pārņem vienas no minētajām ECHA komitejām atzinumu, lai pamatotu lēmumu par licences piešķiršanu, tai ir jāpārliecinās par atzinumā ietvertās argumentācijas pilnīgu, saskanīgu un atbilstošu raksturu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 11. septembris, Pfizer Animal Health/Padome, T‑13/99, EU:T:2002:209, 198. punkts). Ja attiecīgais atzinums nav pilnīgs vai saskanīgs vai arī ja pamatojums nav atbilstošs, Komisija uzdod komitejai jautājumus nolūkā labot iespējamus konstatētos trūkumus.

69      Neraugoties uz to, ka Komisijai nav saistoši Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumi, gadījumā, ja Komisija vēlētos būtiski atkāpties no atzinuma vai, ciktāl runa ir par tehniskiem vai ekonomiskiem jautājumiem, aizstāt vienas no minētajām ECHA komitejām paustu viedokli ar savējo, tai ir īpaši jāpamato savs vērtējums attiecībā pret to, kuru ir paudusi pēdējā minētā komiteja, un tā pamatojumā ir jābūt norādītiem motīviem, kuru dēļ tā atkāpjas no minētā vērtējuma. Pamatojumam ir jābūt paustam zinātniskā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs attiecīgā atzinuma līmenim. Šādā gadījumā iestāde var pamatoties vai nu uz tās pašas komitejas papildu atzinumu, vai uz citiem apstākļiem, kuru pierādījuma spēks ir vismaz ekvivalents attiecīgajam atzinumam. Gadījumā, ja iestāde tikai daļēji, bet tomēr būtiski atkāpjas no atzinuma, tā var arī pamatoties uz atzinuma zinātniskās argumentācijas daļām, kuras tā neapstrīd (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 11. septembris, Pfizer Animal Health/Padome, T‑13/99, EU:T:2002:209, 199. punkts).

70      Treškārt, runājot par jēdzienu “alternatīvas”, it īpaši Regulas Nr. 1907/2006 55. pantā ir noteikts, ka viens no tās mērķiem ir pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas. No Regulas Nr. 1907/2006 64. panta 4. punkta, 60. panta 5. punkta un 69. apsvēruma izriet, ka “alternatīvu” veido “aizvietojoša viela” vai “tehnoloģija”, kam nozīme saistībā ar Regulā Nr. 1907/2006 paredzēto licences piešķiršanas procesu ir tikai tad, ja tās ir “piemērotas”. Šis termins ir lietots gan Regulas Nr. 1907/2006 55. pantā, gan arī 60. panta 4. punktā.

71      Lai precizētu iepriekš 58. punktā minētos elementus, “[ECHA] Vadlīniju par licencēšanas pieteikuma sagatavošanu” (OV 2011, C 28, 1. lpp.), kas ir izstrādātas un paziņotas sabiedrībai saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 31. apsvērumu un 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu, lai sniegtu norādes par alternatīvu analīzi, aizstāšanas plānu un ieinteresēto trešo personu iespējām dot ieguldījumu šajā jomā, 3.2. punktā ir norādīts:

“Alternatīva ir iespējams [Regulas Nr. 1907/2006] XIV pielikuma vielas aizstājējs. Ar to jāspēj aizstāt XIV pielikuma vielas funkciju. Alternatīva var būt cita viela vai arī tā var būt tehnoloģija (piemēram, process, procedūra, ierīce vai gatavā izstrādājuma pārveidojums), vai arī tehnoloģisko un vielu alternatīvu apvienojums. Piemēram, tehnoloģiska alternatīva varētu būt fizikāli līdzekļi tādas pašas funkcijas sasniegšanai, kāda ir XIV pielikuma vielai, vai, iespējams, izmaiņas ražošanā, procesā vai produktā, kuru dēļ XIV pielikuma vielas funkcija vispār nav vajadzīga.”

72      Attiecībā uz iepriekš 70. punktā minēto jēdzienu “piemērots” ir jānorāda, ka tā mērķis ir ierobežot atbilstošu alternatīvu skaitu līdz “drošāku” alternatīvu regulas 73. apsvēruma izpratnē skaitam, tas ir, vielām vai tehnoloģijām, kuru lietojums rada mazāku risku, salīdzinot ar to, kuru rada attiecīgas vielas, kas raisa ļoti lielas bažas, lietošana. Turklāt šis jēdziens nozīmē, ka šādam risinājumam ir jābūt “[pamatotam] no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa” regulas 55. panta izpratnē.

73      Kā var secināt no frāzes “[pamatots] no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa”, vārda “piemērots” nozīme nav ierobežota ar alternatīvas in abstracto vai laboratorijas apstākļos, vai arī apstākļos, kuriem ir tikai izņēmuma raksturs, esamību. Vārds “piemērots” attiecas uz tādu alternatīvu vielu un tehnoloģiju “pieejamību”, kuras ir tehniski un ekonomiski iespējamas Savienībā, kas tostarp nozīmē to, ka ar tām saistītā analīze ir jāveic no šo vielu ražošanas iespēju un šo tehnoloģiju iespējamības viedokļa, kā arī ņemot vērā to laišanas apgrozībā tiesiskos un faktiskos nosacījumus.

74      Visbeidzot – sociāli ekonomiskās procedūras kontekstā atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 5. punkta b) apakšpunktam ir arī jānosaka, vai alternatīvas, kas ir norādītas atļaujas piešķiršanas procedūrā, ir tehniski un ekonomiski iespējamas, runājot par licences “pieteikuma iesniedzēju”.

75      Ja analīze, kas paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā, vai informācija, ko ir ieguvusi ECHA Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja vai Komisija, piemēram, informācija no trešajām personām, kura ir iegūta tādā sabiedriskajā apspriešanā kā tā, kas minēta šīs regulas 64. panta 2. punktā, vai arī pašas Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas vai Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka piemērotas alternatīvas ir pieejamas vispārīgi, bet, runājot par pieteikuma iesniedzēju, šīs alternatīvas nav tehniski vai ekonomiski iespējamas, tas ne vienmēr nozīmē, ka licence atbilstoši regulas 60. panta 4. punktam ir jānoraida.

76      Ja tas tā ir un ja ir pierādīts, ka sociālās un ekonomiskās priekšrocības, runājot par analīzi, kas paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā, atsver riskus, kurus vielas lietošana rada cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, licence var tikt piešķirta, ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar šīs regulas 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu iesniedz aizstāšanas plānu. Turklāt subjektīvais kritērijs, kas paredzēts Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 5. punkta b) apakšpunktā, proti, kritērijs, kas saistīts ar tehniski vai ekonomiski iespējamu alternatīvu – runājot par pieteikuma iesniedzēj – neesamību lēmuma par licences piešķiršanu pieņemšanas datumā, ir viens no apstākļiem, kas jāņem vērā, lai izveidotu aizstāšanas plānu. Šis plāns it īpaši ietver pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību grafiku atbilstoši regulas 62. panta 4. punkta f) apakšpunktam, tostarp informāciju par pētījumiem un attīstību, ko pieteikuma iesniedzējs veic vai gatavojas veikt, lai galu galā aizstātu ļoti bīstamas vielas ar citam piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām (Regulas Nr. 1907/2006 72. apsvērums).

77      Ceturtkārt, runājot par pierādīšanas pienākumu, uz ko atsaucas Zviedrijas Karaliste, lai pamatotu pirmā pamata otro daļu, ir jānorāda, kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 69. apsvērumu, ka licences piešķiršanas procedūrā pieteikuma iesniedzējam, protams, ir pienākums pierādīt, ka nekāda alternatīva nav pieejama.

78      Tomēr šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. un 5. punktā paredzēto nosacījumu pārbaudes ietvaros Komisijai ir jānosaka, vai visi attiecīgie fakti un ar tiem saistītie tehniskie un ekonomiskie vērtējumi ļauj secināt, ka šajā noteikumā paredzētie nosacījumi ir faktiski izpildīti (skat. iepriekš 64. punktu).

79      Ņemot vērā šo Komisijas pienākumu, Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā, lasot to kopsakarā ar tās 69. apsvērumu, minētais pierādīšanas pienākums nozīmē, ka uz pieteikuma iesniedzēju attiecas risks saistībā ar eventuālu neiespējamību noteikt, vai ir jāizdara secinājums par alternatīvu nepieejamību. Tādēļ, ja, neraugoties uz dažādu atļaujas piešķiršanas procedūrā iesaistītu dalībnieku sniegto informāciju, tostarp informāciju, ko Komisija ir ieguvusi, izmantojot savus pašas resursus, joprojām pastāv neskaidrības saistībā ar nosacījumu par alternatīvu nepieejamību, ir jāsecina, ka pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis pierādīšanas pienākumu un ka tādējādi licence tam nevar tikt piešķirta. Šajā kontekstā ir lietderīgi uzsvērt arī to, ka nedz kādam no dalībniekiem, kas ir iesaistīti licences piešķiršanas procedūrā, nedz arī ECHA vai Komisijai nav pienākuma pierādīt pretējo saistībā ar nosacījumu par alternatīvu neesamību, tas ir, ka alternatīvas faktiski pastāvētu.

80      Piektkārt, ir jāizskata jautājums par to, kā Komisija rīkojas saistībā ar pieteikuma iesniedzējam uzliktā pierādīšanas pienākuma administrēšanu, no vienas puses, un veidu, kā šī iestāde pati veic nosacījuma saistībā ar alternatīvu neesamību pārbaudi, no otras puses.

81      Pirmām kārtām, Komisija nevar pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu, pamatojoties tikai uz pieņēmumiem, kas nav nedz apstiprināti, nedz atspēkoti ar tās rīcībā esošo informāciju (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 17. septembris, Komisija/MTU Friedrichshafen, C‑520/07 P, EU:C:2009:557, 51 un 52. punkts). Ja, noslēdzot pārbaudi par alternatīvu neesamību, pastāv tikai pieņēmumi, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzētie konkrētie nosacījumi nav izpildīti un ka Komisijai tātad nav tiesību piešķirt licenci, pat ja tā nosacīta.

82      Šajā ziņā un ievērojot risku atbildēt uz argumentu, kurš konkrēti tika izvirzīts nevis pirmā pamata otrās daļas, bet vienīgi pirmā pamata trešās daļas kontekstā (skat. iepriekš 47. punktu), un tomēr ņemot vērā faktu, ka šīs divas daļas ir cieši saistītas, ir jāuzsver, ka principā nosacījumi, kas ir noteikti atbilstoši 60. panta 8. punktam un 9. punkta d) un e) apakšpunktam, neatkarīgi no to satura nevar būt vērsti uz to, lai novērstu iespējamos trūkumus licences pieteikumā vai pieteikuma iesniedzēja sniegtā alternatīvu analīzē, vai arī iespējamus trūkumus pārbaudē, ko Komisija ir veikusi attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

83      Citiem vārdiem sakot, tāda iespēja saistīt atļauju ar zināmiem nosacījumiem, kura ir paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 8. punktā un 9. punkta d) apakšpunktā, nevar tikt interpretēta tādējādi, ka Komisija drīkstētu likumīgi atstāt neatbildētu jautājumu par to, vai ir izpildīti Regulas Nr. 1907/2006 60. pantā paredzētie nosacījumi, un šajā situācijā reaģēt tādējādi, ka tā saista licenci ar nosacījumiem, kuru nolūks ir novērst iespējamas nepilnības vai trūkumus vērtējumā, kas Komisijai ir jāveic saskaņā ar šo normu.

84      Otrām kārtām, kā ir pamatoti norādījusi Zviedrijas Karaliste, ja pierādījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis savā alternatīvu analīze, ir pretrunā trešo personu vai dalībvalstu sniegtai informācijai, Komisijai saskaņā ar savu rūpības pienākumu ir padziļināti jāpārbauda nosacījums par alternatīvu nepieejamību.

85      Ja, noslēdzot pārbaudi attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu saistībā ar alternatīvu nepieejamību, joprojām pastāv neskaidrības sakarā ar zinātnisko novērtējumu, kuras nav varēts novērst nedz ar informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis vai nu pēc Komisijas, vai pēc vienas no ECHA komitejām pieprasījuma, nedz arī ar Komisijas vai minēto komiteju, vai arī trešo personu vai dalībvalstu savākto informāciju, tad atbilstoši tam, kas jau norādīts iepriekš 81. punktā, ir jāsecina, ka minētais nosacījums principā nav izpildīts un tāpēc Komisijai nav tiesību piešķirt licenci, pat ja tā ir nosacīta.

86      Sestkārt un pēdējokārt, lai atbildētu uz argumentiem, ko lietas dalībnieki ir pauduši attiecībā uz pirmā pamata otro daļu, ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā neviens pierādījums neliecināja par tādu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju nepieejamību, kuras saistībā ar apstrīdētajā lēmumā norādītajiem lietojuma veidiem varētu tikt izmantotas attiecīgo svina hromātu vietā. Šī lēmuma pieņemšanas brīdī Komisijas rīcībā ir bijusi informācija, kura liecināja gan pret tehniski pamatotu alternatīvu esamību attiecībā uz visiem pieteikumā norādītajiem lietojuma veidiem, gan arī par labu šādām alternatīvām, un šajā ziņā nekādi nav bijis iespējams izdarīt skaidru secinājumu. Līdz ar to šajā datumā Komisijas veiktā pārbaude attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu par alternatīvu nepieejamību kopumā nav bijusi pienācīgi pabeigta. Patiesībā Komisija ir piešķīrusi licenci, iepriekš nebūdama pārbaudījusi pietiekami daudz būtiskas un ticamas informācijas, lai varētu secināt vai nu to, ka attiecībā uz visiem pieteiktajiem lietojuma veidiem faktiski nepastāv alternatīvas, vai to, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā šajā ziņā vēl pastāvošās neskaidrības var tikt uzskatītas par neievērojamām. Neveicot minētā nosacījuma padziļinātu analīzi, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktā, šajā lietā aplūkojamo licenci nevarēja piešķirt.

87      Šis konstatējums izriet, pirmām kārtām, no lielā skaita dokumentu, kurus lietas dalībnieki ir pievienojuši lietas materiāliem.

88      Ir taisnība, ka savā alternatīvu analīzē pieteikuma iesniedzējs bija salīdzinājis vairāk nekā trīsdesmit vielu īpašības ar attiecīgo svina hromātu īpašībām. Vielas, kas nav šie hromāti, tika norādītas, izmantojot to ķīmiskos nosaukumus un grafisko attēlojumu. DCC Maastricht būtībā bija norādījusi, ka neviena no šīm vielām neatbilst attiecīgo pigmentu tehniskajām īpašībām. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka pēdējos minētos būtībā raksturo augsta tehniskā veiktspēja un “unikālā funkcionalitāte”, kāda nepiemītot nevienai alternatīvai. Zinātnisko, tehnisko un ekonomisko pierādījumu tīkls, ko pieteikuma iesniedzējs bija sniedzis, lai pamatotu savu licences pieteikumu, pats par sevi tātad bija būtisks un pārliecinošs.

89      Tomēr licences piešķiršanas procedūrā uzklausīto trešo personu un dalībvalstu apsvērumu daļa bija radījusi nopietnas šaubas par pieteikuma iesniedzēja sniegto analīzi. Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā šie apsvērumi faktiski joprojām radīja nopietnas šaubas arī attiecībā uz Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas vērtējumiem, kas iekļauti 2014. gada 11. decembra divpadsmit konsolidētajos atzinumos.

90      Atšķirībā no British Coatings un A. sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtajiem dokumentiem, kuriem, ciktāl to var secināt no lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem (skat. prasības pieteikuma pielikumus A.11 un A.12), protams, nebija detalizēta rakstura, B. iesniegtajā dokumentā (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.13) bija ietverta analīze, kas ir līdzīga DCC Maastricht izstrādātajai analīzei. It īpaši, runājot par alternatīvu tehnisko iespējamību attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, B. bija nošķīris četrus veiktspējas līmeņus. Turpmāk šis uzņēmums bija norādījis pigmentus, kas atbilstoši tā viedoklim varētu aizstāt attiecīgās vielas. Šīs alternatīvas attiecās uz dažādām organiskām vai neorganiskām vielām. Attiecībā uz šo alternatīvu ekonomisko izdevīgumu B. norādīja, ka tad, ja pakārtoti lietotāji pieņemtu dažus kompromisus saistībā ar nokrāsu vai segtspēju, ar alternatīvu lietojumu saistītās izmaksas varot būtiski samazināt. B. uzskatīja, ka ar dažiem nosacījumiem, tādiem kā pakārtoto lietotāju apzināta atteikšanās no zināma krāsas veiktspējas un funkcionalitātes līmeņa, varot secināt, ka Savienības tirgū pastāv alternatīvas attiecībā uz visiem lietojuma veidiem, ko DCC Maastricht ir minējusi savā licences pieteikumā.

91      Turklāt šajā lietā pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, saskaņā ar kuru nepastāvot alternatīvas, bija grūti savienojams ar faktu, ka Norvēģijas Karaliste un vairākas dalībvalstis, tostarp Zviedrijas Karaliste, bija acīmredzami atteikušās izmantot attiecīgos pigmentus noteiktās jomās, tādās kā ceļu marķējums.

92      Ņemot vērā šos pieteikuma iesniedzēja un trešo personu apsvērumus, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja izteica savus iepriekš 15.–12. punktā minētos secinājumus par alternatīvu tehnisko iespējamību attiecībā uz konkrētajiem lietojuma veidiem. Tomēr šie Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas vērtējumi nešķiet pārliecinoši.

93      Vispirms, runājot par alternatīvu tehnisko iespējamību attiecībā uz otro un piekto lietojuma veidu, Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas piezīmes šajā ziņā aprobežojas ar vienkārši uzskaitītiem apsvērumiem, ko pieteikuma iesniedzējs un citas iesaistītas personas bija izteikuši sabiedriskās apspriešanas gaitā. Neraugoties uz to, ka šie apsvērumi ir bijuši savstarpēji pretrunīgi, komiteja saistībā ar tiem nav izdarījusi precīzu secinājumu. Konsolidēto atzinumu ievaddaļā šīs komitejas norādītais vērtējums, saskaņā ar kuru tai “šķiet”, ka nepastāv alternatīvas, kas pieteikuma iesniedzējam būtu tehniski un ekonomiski piemērotas, nekādi nemaina šo konstatējumu. Neievērojot to, ka šis vērtējums parāda faktu, ka komitejai vēl ir bijušas dažas nopietnas šaubas, kuras būtu svarīgi pieminēt, tajā turklāt ir norādīta alternatīvu iespējamība attiecībā uz “pieteikuma iesniedzēju”, kā tas ir minēts Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 5. punktā, nevis to iespējamība kopumā (skat. iepriekš 84. punktu).

94      Turpinot, attiecībā uz alternatīvu tehnisko iespējamību kopumā saistībā ar trešo un sesto pieteikto lietojuma veidu komiteja ir tieši norādījusi, ka jautājumam par to, vai alternatīvas nepastāv, esot vajadzīga papildu pārbaude attiecībā uz ceļu marķējumu. Patiesībā, ņemot vērā tādu trešo personu kā B. apsvērumus, šis secinājums ir bijis piemērojams arī citām jomām, kas nav ceļu marķējums, un tas tā ir jo vairāk tāpēc, ka pieteikuma iesniedzējs pieteiktos lietojuma veidus ir aprakstījis neierobežotā veidā.

95      Visbeidzot, runājot par pirmo un ceturto pieteikto lietojuma veidu, Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas veiktā alternatīvu analīze arī nav pārliecinoša. Ir taisnība, ka apgalvojums, ka saistībā ar pirmo un ceturto lietojuma veidu alternatīvu analīzi nevar veikt vai tā nav jāveic (skat. iepriekš 12. punktu), sākotnēji var tikt pieņemts kā loģiskas sekas tam, ka krāsu, kuras attiecas uz šiem lietojumiem, formulēšanas posmā attiecīgajiem pigmentiem nav nekādas funkcijas, bet funkcija tiem ir tikai to faktiskās izmantošanas posmā, piemēram, metāla virsmu un plastmasas vai plastificētu izstrādājumu, uz ko attiecas citi pieteikti lietojuma veidi, ražošanas posmā. Tomēr, līdzās minētajam, šajā ziņā ir jāņem vērā tas, ka šajā lietā pastāv funkcionāla savstarpēja atkarība starp pirmo un ceturto lietojuma veidu, no vienas puses, un citiem pieteiktajiem lietojuma veidiem, no otras puses. Proti, attiecīgo pigmentu īpašā funkcija, tas ir, kontrasta efekta radīšana, kura, protams, vēl nav nozīmīga pigmentu pulvera izplatīšanas posmā vai maisījumu rūpnieciskā vidē krāsās uz šķīdinātāja bāzes vai šķidros vai cietos premiksos posmā (skat. pirmo un ceturto lietojuma veidu), izpaužas vēlāk metāla virsmu un plastmasas vai plastificētu izstrādājumu ražošanas posmā (skat. citus lietojuma veidus). Ņemot vērā šo savstarpējo atkarību un ievērojot pirmā un ceturtā lietojuma veida apraksta ļoti plašo jomu, ja nav papildu skaidrojumu, šajā lietā ir jānorāda, ka ikviena kļūda, kas attiecas uz alternatīvu analīzi saistībā ar citiem lietojuma veidiem, kas nav pirmais un ceturtais lietojuma veids, vienlaikus skar alternatīvu analīzi saistībā ar pēdējiem minētajiem lietojuma veidiem.

96      Otrām kārtām, iepriekš 86. punktā izdarītais vērtējums izriet no apstrīdētā lēmuma 8., 9. un 12. apsvēruma lasījuma. No šiem apsvērumiem būtībā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā pašai Komisijai vēl ir bijušas šaubas par tehniski iespējamu alternatīvu nepieejamību attiecībā uz visiem lietojuma veidiem, uz ko attiecas pieteikums.

97      Trešām kārtām, iepriekš 86. punktā minēto apsvērumu nostiprina nosacījuma, kuru Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. un 2. punkta pirmajā teikumā un kuru tā apzīmē kā “ierobežojumu” (skat. iepriekš 56. punktu), lasījums. Norāde par to, ka attiecīgo svina hromātu lietošana ir ierobežota tikai ar gadījumiem, kuros vielu, kas satur šos hromātus, sastāvu veiktspēja patiešām ir nepieciešama, ir līdzvērtīga atziņai, ka katrā gadījumā, kad pakārtots lietotājs konstatē alternatīvu, tam būtu jāatturas no attiecīgo svina hromātu lietojuma. Šāds paziņojums ir spēcīga norāde par labu tam, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā Komisija pati nav uzskatījusi, ka nosacījuma par alternatīvu nepieejamību pārbaude ir pabeigta.

98      Ceturtkārt un visbeidzot, iepriekš 86. punktā veikto konstatējumu apstiprina apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punkta d) un e) apakšpunkts (skat. iepriekš 28. un 29. punktu). Nosacījumi, saskaņā ar kuriem, no vienas puses, licences īpašnieka pakārtotajiem lietotājiem ir jāsniedz informācija par piemērotām un pieejamajām alternatīvām, kas detalizēti pamatotu nepieciešamību izmantot attiecīgos svina hromātus, un, no otras puses, licences īpašniekam ir jāsniedz ziņojums, kurā tam ir jāprecizē atļauto lietojuma veidu apraksts, pamatojoties uz alternatīvām, ko ir snieguši to pakārtotie lietotāji, arī ir apstākļi, kuri it īpaši liecina par to, ka Komisijas vērtējums par alternatīvu nepieejamību vēl nav bijis pabeigts.

99      Septītkārt, ar citiem Komisijas argumentiem nevar atspēkot iepriekš 86. punktā norādīto vērtējumu.

100    Pirmām kārtām, Komisijas argumentam, ka tā esot veikusi papildu analīzes, lai pārbaudītu alternatīvu nepieejamību (skat. iepriekš 53. punkts), nevar piekrist.

101    Nav noliedzams, ka principā papildu analīžu veikšana, lai pārbaudītu alternatīvu nepieejamību, ir atbilstošs rīcības veids. Tomēr, ciktāl to var secināt no lietas materiālos esošās informācijas, papildu analīzi, ko ir veikusi Komisija, būtībā ir veidojusi informācijas pieprasīšana no licences pieteikuma iesniedzēja. Taču licences pieteikuma iesniedzēja sniegtā papildu informācija nav devusi ne mazāko skaidrojumu attiecībā uz lietojuma veidiem, saistībā ar kuriem nav alternatīvu, lai aizstātu attiecīgos svina hromātus. Sarakstā, ko Komisija ir iesniegusi kā iebildumu raksta pielikumu B.3, gan ir ietverti konkrētas piemērošanas piemēri, uz kuriem attiecas licences pieteikums. Tomēr šis saraksts nesatur atbildi uz jautājumu, kāpēc alternatīvas, kuras atbilstoši Zviedrijas Karalistes apgalvotajam pastāv tirgū, nav varēts izmantot minēto svina hromātu vietā attiecībā uz sarakstā norādītajiem lietojuma veidiem.

102    Otrām kārtām, ir taisnība, ka Komisijai, pieņemot lēmumus par licences piešķiršanu, ir arī pienākums ievērot samērīguma principu. Tomēr, ja kādā Regulas Nr. 1907/2006 tiesību normā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, samērīguma jautājumam nav nozīmes.

103    Astotkārt un visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vairs nav jāatbild uz Zviedrijas Karalistes argumentu, ka Komisija esot pārkāpusi rūpības pienākumu (skat. iepriekš 46. punktu).

104    Šim argumentam šajā prasībā ir nevis patstāvīga nozīme, bet tas papildina argumentus par Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punkta pārkāpumu šajā tiesību normā paredzēto nosacījumu nepietiekamas pārbaudes dēļ (skat. iepriekš 86–102. punktu).

105    Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata otrā daļa ir jāapmierina.

106    No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nepastāvot vajadzībai izskatīt pirmā pamata pirmo un trešo daļu, kā arī citus prasībā izvirzītos pamatus.

 Par apstrīdētā lēmuma seku atstāšanu spēkā līdz brīdim, kad tas tiks aizstāts ar jaunu lēmumu

107    Komisija ir izvirzījusi prasījumu, lai gadījumā, ja apstrīdētais lēmums tiktu atcelts, tā sekas tiktu atstātas spēkā līdz brīdim, kad tā ar ECHA palīdzību varēs pārskatīt licences pieteikumu.

108    Šis prasījums tomēr ir jānoraida.

109    Atbilstoši LESD 264. panta otrajai daļai Savienības tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltā tiesību akta sekām ir jāuzskata par galīgi saistošām. Šajā tiesību normā paredzētā iespēja var tikt izmantota, lai saglabātu spēkā ar apstrīdētu aktu iedibinātas tiesības līdz brīdim, kad kompetentās iestādes ir veikušas attiecīgus pasākumus (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1985. gada 20. marts, Timex/Padome un Komisija, 264/82, EU:C:1985:119, 32. punkts).

110    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai ir jāīsteno tai ar LESD 264. panta otro daļu piešķirtās pilnvaras un ir jāatstāj spēkā apstrīdēta akta sekas, kura atcelšana ir pasludināta ar spriedumu, ja tas atbilst tiesiskās drošības principam (spriedums, 2013. gada 22. oktobris, Komisija/Padome, C‑137/12, EU:C:2013:675, 81. punkts), kas ir interpretēts, ņemot vērā citu Savienības interesi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 22. oktobris, Komisija/Padome, C‑137/12, EU:C:2013:675, 80. punkts; 2014. gada 24. jūnijs, Parlaments/Padome, C‑658/11, EU:C:2014:2025, 90. un 91. punkts, un 2012. gada 6. septembris, Parlaments/Padome, C‑490/10, EU:C:2012:525, 91. punkts) vai dalībvalsts interesi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 18. oktobris, Komisija/Parlaments un Padome, C‑299/05, EU:C:2007:608, 74. punkts).

111    LESD 264. panta otrajā daļā paredzēto iespēju var īstenot arī tad, ja runa ir par privātpersonas interesi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 7. septembris, Vācija/Parlaments un Padome, C‑113/14, EU:C:2016:635, 83. punkts). Ņemot vērā iemeslus, kas attiecas uz tiesisko drošību, atcelta tiesību akta sekas var atstāt spēkā it īpaši tad, ja tā atcelšanas tūlītējā ietekme izraisītu nopietnu nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistītajām personām un ja apstrīdēta tiesību akta likumība ir apstrīdēta nevis tā mērķa vai satura dēļ, bet tā autora kompetences neesamības dēļ vai tāpēc, ka ir noticis būtisku procedūras noteikumu pārkāpums (skat. spriedumu, 2016. gada 7. septembris, Vācija/Parlaments un Padome, C‑113/14, EU:C:2016:635, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).

112    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma atcelšana ar tūlītēju iedarbību, protams, var radīt nopietnas negatīvas sekas DCC Maastricht. Šī sabiedrība vairs nevarēs tirgot attiecīgos pigmentus. Tomēr apstrīdētā lēmuma atcelšanas iemesli ir saistīti ar apstrīdētā lēmuma materiālo likumību pēc būtības. Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 1. panta 1. punktu tās mērķis ir nodrošināt cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apstrīdētā lēmuma seku saglabāšana spēkā nebūtu atbilstoša šim mērķim.

 Par tiesāšanās izdevumiem

113    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus.

114    Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. No tā izriet, ka Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Komisijas 2016. gada 7. septembra Īstenošanas lēmumu C(2016) 5644 final, ar kuru tiek piešķirta licence dažiem svina sulfohromāta dzeltenā un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanā izmantošanas veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

2)      Noraidīt Komisijas prasījumu par to, lai 2016. gada 7. septembra Īstenošanas lēmuma C(2016) 5644 final atcelšanas gadījumā šī lēmuma sekas tiktu atstātas spēkā līdz brīdim, kad tā varēs pārskatīt licences pieteikumu.

3)      Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus.

4)      Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Gratsias

Labucka

Dittrich

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 7. martā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – zviedru.