Prasība, kas celta 2010. gada 19. februārī - Riva Fire/Komisija

(lieta T-83/10)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Riva Fire SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji - M. Merola, M. Pappalardo un T. Ubaldi, avvocatos)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Galvenokārt:

pilnībā atcelt lēmumu, ja no pierādījumu savākšanas pasākumiem izriet, ka, pieņemot šo lēmumu, visi minētā lēmuma pamatā esošie fakti un tiesību apstākļi nav iesniegti izskatīšanai komisāru kolēģijai;

katrā ziņā atcelt lēmuma 1. pantu, jo tajā ir noteikts, ka prasītāja ir bijusi turpinātas vienošanās dalībniece un/vai ir piedalījusies saskaņotās darbībās saistībā ar betona stiegrām stieņos vai ruļļos par cenu noteikšanu, kā arī par ražošanas vai pārdošanas kopējā tirgū apjomu ierobežošanu un/vai kontroli;

līdz ar to atcelt Komisijas lēmuma 2. pantu daļā, kurā nolemts prasītājai piespriest naudas sodu EUR 26,9 miljonu apmērā;

pakārtoti:

samazināt apstrīdētā lēmuma 2. pantā prasītājai piespriestā naudas soda EUR 26,9 miljonu apmērā apjomu, vēlreiz izvērtējot šī naudas soda apmēru;

katrā ziņā:

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2009. gada 30. septembra Lēmumu C(2009) 7492, galīgā redakcija, par EOTK līguma 65. panta piemērošanas procedūru (COMP/37.956 - betona stiegras, jauns lēmums), kurš papildināts un grozīts ar Eiropas Komisijas 2009. gada 8. decembra Lēmumu C(2009) 9912, galīgā redakcija. Savas prasības atbalstam prasītāja norāda uz astoņiem atcelšanas pamatiem.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītāja norāda, ka Komisijas kompetencē nav konstatēt EOTK līguma 65. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar faktiem, kuri ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā, pat pēc EOTK līguma izbeigšanās, un noteikt sankcijas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 7. panta 1. punktu un 23. panta 2. punktu, lai arī šajās tiesību normās runa ir vienīgi par EKL 81. un 82. panta (šobrīd LESD 101. un 102. pants) pārkāpumiem.

Ar otro pamatu prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj Regulas (EEK) Nr. 17 ² 10. panta 3. un 5. punktu, kā arī Regulas Nr. 1/2003 14. panta 1. un 3. punktu, jo no lēmuma neizriet, ka Komisija regulāri ir apspriedusies ar iepriekš minētajos pantos paredzēto konsultatīvo komiteju un ka šī komiteja ir saņēmusi visu informāciju, kas vajadzīga, lai pilnībā pēc būtības izvērtētu uzņēmumiem, kuri ir lēmuma adresāti, pārmesto pārkāpumu.

Izvirzot trešo pamatu, prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi EOTK līguma 36. panta pirmo daļu, jo tā, atsakoties atklāt kritērijus, kurus tā izmantoja piespriežamā naudas soda apmēra noteikšanai, ir ierobežojusi iebildumu adresātu tiesības iesniegt apsvērumus.

Ceturtajā pamatā prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 ³ - redakcijā, kuru Komisija pilnībā bija grozījusi, -10. un 11. pants, kā arī ieinteresēto uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, jo Komisija pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija atcēlusi tās sākotnējo lēmumu, vēlreiz pieņēma apstrīdēto lēmumu, nenosūtot uzņēmumiem jaunu paziņojumu par iebildumiem.

Ar piekto pamatu prasītāja norāda, ka lēmumā nav sniegts pamatojums un tas ir pretrunīgs, jo, pirmkārt, Komisija atsauces ģeogrāfisko tirgu attiecina vienīgi uz Itālijas Republikas teritoriju un, otrkārt, Komisija uzskata, ka iespējamā aizliegtā vienošanās var ietekmēt tirdzniecību Kopienā lex mitior principa piemērošanas nolūkā.

Sestajā pamatā prasītāja norāda, ka Komisijas vērtējumā, kā tas ir izklāstīts lēmumā, ir pieļautas tādas kļūdas faktu novērtējumā, kuru rezultātā kļūdaini ir piemērots EOTK līguma 65. pants attiecībā uz pārmestā pārkāpuma dažādiem aspektiem un it īpaši tajās aizliegtās vienošanās daļās, kas attiecas uz betona stiegru bāzes cenas noteikšanu, papildu cenas saistībā ar diametru noteikšanu, kā arī ražošanas un/vai pārdošanas apjomu ierobežošanu vai kontroli.

Izvirzot septīto pamatu, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains un tajā nav sniegts pietiekams pamatojums (arī saistībā ar neapmierinošu pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu) tiktāl, ciktāl prasītāja tiek vainota visā pārkāpumā.

Ar astoto pamatu prasītāja norāda, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts, Komisijas 1996. gada paziņojums par iecietību un Komisijas 1998. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 04.01.2003., 1. lpp.).

² - EEK Padome: Regula Nr. 17: Pirmā regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 13, 21.02.1962., 204. lpp.).

³ - Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.).