Language of document :

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī - Total Raffinage Marketing/Komisija

(lieta T-566/08)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Total Raffinage Marketing SA, Puteaux (Francija) (pārstāvji - A. Vandencasteele, C. Falmagne, C. Lemaire un S. Naudin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmuma C (2008) 5476, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39.181 - Sveču vasks) 1. un 2. pantu;

ļoti būtiski samazināt Total R.M. ar šī lēmuma 1. un 2. pantu piemēroto naudas sodu;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C (2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 - Sveču vasks, ar kuru Komisija konstatēja, ka daži uzņēmumi, tai skaitā prasītāja, pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas ekonomikas zonas līguma 53. panta 1. punktu, nosakot cenas un sadalot parafīna vaska tirgu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), un ogļu putekļu vaska tirgu Vācijā.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienpadsmit pamatus, kas izriet attiecīgi no EKL 81. panta pārkāpuma, prasības norādīt pamatojumu neizpildes, 2006. gada Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 1 pārkāpuma un samērīguma, nevainīguma prezumpcijas, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un soda individuālas piemērošanas principu pārkāpuma, ciktāl Komisija:

uzskatīja, ka rīcība attiecībā uz, pirmkārt, vasku un parafīnu, un, otrkārt, ogļu putekļu vasku, bija vienots un turpināts pārkāpums, un rīcību attiecībā uz ogļu putekļu vasku kvalificēja kā vienošanos;

kļūdaini uzskatīja, ka vienotu un turpinātu pārkāpumu veido vienošanās par cenas noteikšanu, tirgu un/vai pircēju sadali, pat ja prasītāja tikai apmainījās ar informāciju par stāvokli parafīna tirgū, cenām un nākotnes stratēģijām attiecībā uz tarifiem, pircējiem un apjomiem ;

pirmkārt, nepareizi interpretēja Kopienas judikatūru par publisku norobežošanos, uzskatot, ka prasītāja ir atbildīga [par dalību pārkāpumā] visu aizliegtās vienošanās par vasku un parafīnu pastāvēšanas laiku, kaut arī pēc sanāksmes 2004. gada 11. un 12. maijā tā vairs nepiedalījās "tehniskajās sanāksmēs", proti, gandrīz vienu gadu pirms pārkāpuma izbeigšanas, un, otrkārt, atzina, ka Repsol priekšlaicīgi izstājās no aizliegtās vienošanās pirms pārkāpuma izbeigšanas, taču to neatzina attiecībā uz prasītāju, kaut arī prasītāja atradās līdzvērtīgā situācijā;

prasīja prasītājai pierādīt, ka tā publiski norobežojās no aizliegtās vienošanās;

neņēma vērā to, ka [prasītāja] neīstenoja vienošanos;

tā vietā, lai izmantotu pārdošanas vērtību, kāda bija pēdējā gadā, kad prasītāja piedalījās pārkāpumā, izmantoja pārdošanas vērtību, kāda bija pēdējos trīs finanšu gados, kad prasītāja piedalījās pārkāpumā;

ņēma vērā pārāk augstu pārdošanas vērtības procentu attiecībā uz pārkāpumu saistībā ar ogļu putekļu vasku;

piemēroja Pamatnostādņu 24. punktā paredzēto nauda soda aprēķināšanas metodi, kas ir pretrunā Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktam un samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nevainīguma prezumcijas principiem;

piemēroja papildus summu preventīvā nolūkā, taču nesniedzot tam pietiekamu pamatojumu;

uzlika naudas sodu, kas sastāda 410 % no prasītājas viena gada apgrozījuma attiecīgajā tirgū;

atzina, ka mātes sabiedrība Total SA ir atbildīga par prasītājas rīcību.

____________

1 - Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).