VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2014. gada 21. maijā
Lieta T‑347/12 P
Dana Mocová
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums – Lēmums nepagarināt darba līgumu – Lēmums noraidīt sūdzību – Pienākums norādīt pamatojumu – Lēmumā noraidīt sūdzību norādītais pamatojums
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā F‑41/11 Mocová/Komisija, ar kuru tiek lūgts minēto spriedumu atcelt
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Dana Mocová sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Iedarbība – Vēršanās tiesā, apstrīdot aktu – Izņēmums – Lēmums, kuram nav apstiprinoša rakstura
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Mērķis – Izlīgums
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. pants un 90. panta 2. punkts)
4. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet ar kuriem tiek apstrīdēta pamatojuma, kas izklāstīts atbildē uz sūdzību, pamatotība – Pieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
5. Ierēdņu celta prasība – Apstrīdētā akta tiesiskuma novērtēšana pēc tā pieņemšanas laikā pastāvošiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
1. Administratīva sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir sarežģītas procedūras neatņemama sastāvdaļa, un tas ir tikai viens no priekšnosacījumiem prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidījumu, tiesā faktiski izskatīšanai tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bijusi iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidījuma apjoms atšķiras no akta, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta, apjoma. Lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tā tas ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, vai pat uzskata to par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts apstrīdētais akts.
(skat. 34. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. septembris, T‑325/09 P Adjemian u.c./Komisija, Krājums, II‑6515. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Prasības pieteikuma un sūdzības savstarpējās atbilstības noteikuma mērķis ir novērst, ka ierēdnis vai darbinieks noteiktus iebildumus vai pat visus no tiem izvirza tikai iztiesāšanas posmā, kā sekas būtu tādas, ka jebkāda iespēja atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā tiktu būtiski samazināta. Šādos apstākļos faktiski, pietiekami precīzi nezinot ieinteresētās personas iebildumus vai vēlmes, administrācija attiecīgajā gadījumā nekādi nevarētu apmierināt ieinteresētās personas prasījumus vai ieteikt risinājumu panākt izlīguma veidā un tādējādi nepakļaut strīdu tieši tiesas nolēmumam.
Mērķis ļaut ieinteresētajai personai un administrācijai atrisināt strīdu pirmstiesas posmā tomēr nenozīmē, ka ierēdnim jebkādos apstākļos pirmstiesas posmā ir tiesības apstrīdēt jebkādu jaunu pamatu, ko administrācija izvirza administratīvā procesa posmā.
(skat. 39. un 40. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1986. gada 23. oktobris, 142/85 Schwiering/Revīzijas palāta, Recueil, 3177. lpp., 11. punkts.
Vispārējā tiesa: 1996. gada 12. marts, T‑361/94 Weir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑121. un II‑381. lpp., 27. punkts.
3. Lai arī iecēlējinstitūcijai nav jāpamato lēmums par paaugstināšanu amatā nedz attiecībā uz tā adresātu, nedz arī attiecībā uz amatā nepaaugstinātajiem kandidātiem, tai turpretī ir pienākums sniegt pamatojumu lēmumam par tādas sūdzības noraidīšanu, ko atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam ir iesniedzis nepaaugstināts kandidāts, un šā noraidošā lēmuma pamatojumam ir jāsakrīt ar tā lēmuma pamatojumu, par kuru ir iesniegta sūdzība. Pamatojums ir jāsniedz, vēlākais, noraidot sūdzību.
Turpretī minētajai iecēlējinstitūcijai nav pienākuma tieši atbildēt uz sūdzību, ja sākotnējais lēmums pats ir pamatots.
(skat. 41. un 42. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1974. gada 30. oktobris, 188/73 Grassi/Padome, Recueil, 1099. lpp., 13. punkts; 1987. gada 16. decembris, 111/86 Delauche/Komisija, Recueil, 5345. lpp., 13. punkts; 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 13. punkts; 1993. gada 9. decembris, C‑115/92 P Parlaments/Volger, Recueil, I‑6549. lpp., 23. punkts.
Vispārējā tiesa: 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Volger/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 36. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp. 76. punkts; 2002. gada 20. februāris, T‑117/01 Roman Parra/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑121. lpp., 26. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑301 un II‑1457. lpp., 48. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 32. punkts.
4. Saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs viņam nelabvēlīgā akta pamatojumu uzzina atbildē uz viņa sūdzību, vai gadījumā, ja minētais pamatojums būtiski groza vai papildina minētajā aktā ietverto pamatojumu, jebkurš pamats, kas pirmo reizi tiek izvirzīts prasības pieteikuma stadijā un kura mērķis ir apstrīdēt atbildē uz sūdzību atspoguļotā pamatojuma pamatotību, ir jāuzskata par pieņemamu. Faktiski šādos gadījumos ieinteresētā persona nav varējusi pietiekami precīzi un galīgi iepazīties ar pamatojumu, uz kuru ir balstīts viņai nelabvēlīgais lēmums.
(skat. 44. punktu)
5. Lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesību apstākļus, kas iestādes rīcībā bijuši brīdī, kad tā pieņēma minēto lēmumu. Tomēr, ņemot vērā pirmstiesas posma mainīgo raksturu, tāda tiesību akta izstrāde, kurā ir definēta iestādes galīgā nostāja, tiek pabeigta brīdī, kad iecēlējinstitūcija atbild uz pagaidu darbinieka iesniegto sūdzību. No tā izriet, ka minētajam darbiniekam nelabvēlīgā galīgā lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesību apstākļus, kas iestādes rīcībā bija brīdī, kad tā tieši vai netieši sniedza šo atbildi, neskarot iestādes iespēju iesniegt papildu precizējumus tiesvedības posmā.
(skat. 45. punktu)